ECT: Cilvēktiesību pārkāpumu Latvijas pakāpeniskajā pārejā uz mācībām valsts valodā nav 53
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā, izriet no ECT Tiesas sekretāra izplatītās preses relīzes.
ECT palāta ceturtdien spriedumā lietā “Džibuti un citi pret Latviju” un lietā “Valiullina un citi pret Latviju”, kas tika pasludināts 14.septembrī, vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
Lietā “Valiullina un citi pret Latviju” sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā – valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā.
Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem Konstitūcijai.
Džibuti un citi apauda bažas par tādām pašām izmaiņām, bet privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.
ECT jo īpaši konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
LETA jau rakstīja, ka 2022.gada decembrī Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par normām, kas noteic izglītības iegūšanu tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji, kuri ir izglītojamie, identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē.
Viņi lūdza ST pārbaudīt Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkta un 2022.gada 29.septembra likuma “Grozījumi Izglītības likumā” 1., 5. un 6.panta atbilstību Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam.
Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļa nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.
Ar 2022.gada 29.septembra likuma “Grozījumi Izglītības likumā” paredzēts izslēgt Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.punktu, 38.panta otrās daļas 1.punktu un 41.pantu.
Ar šiem grozījumiem izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
Savukārt Izglītības likuma pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 41.pantu, stājas spēkā 2023.gada 1.septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7.klasē.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, tikmēr tās 122.panta pirmais teikums norāda, ka “ikvienam ir tiesības uz izglītību”.
Vienlaikus Satversmes 114.pants nosaka, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Abi iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu dēļ viņiem vairs nebūšot iespējams izglītības procesā pamatizglītības pakāpē iegūt izglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā, jo atbilstoši apstrīdētajām normām tikšot izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas pieļāva vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
Iepriekšējā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas un mazākumtautību valodas lietojuma proporciju izglītības ieguves procesā, stājās spēkā 2019.gada 1.septembrī. Pieteikuma iesniedzēji paļāvušies, ka veiktā reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās.
Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam, jo tās liedzot viņiem no minētajām Satversmes normām izrietošās tiesības uz vispusīgas un kritiski domājošas personības attīstību un tiesības uz pilnvērtīgu savas valodas lietošanu sabiedriskajā un privātajā dzīvē.
Kā vēstīts, septembrī ECT pasludināja spriedumu lietā “Valiullina un citi pret Latviju”, vienbalsīgi secinot, ka nav noticis iesniedzēju Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto tiesību pārkāpums.
Savās 2019.gada 21.oktobrī, 2020.gada 19.janvārī un 2020.gada 9.februārī iesniegtajās sūdzībās ECT iesniedzēji apgalvoja, ka 2018.gadā īstenotā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas kā mācību valodas proporcijas palielināšanu, skārusi viņu kā mazākumtautībām piederošu ģimeņu bērnu tiesības uz izglītību mazākumtautību valodā – krievu valodā.
Iesniedzēji apgalvoja, ka 2018.gadā īstenotā reforma ierobežoja iesniedzēju – bērnu tiesības uz pieeju izglītībai un diskriminēja viņus valodas dēļ. Sūdzības šajās lietās bija iesniegtas saistībā ar pamatizglītības līmenī īstenoto izglītības reformu valsts izglītības iestādēs.
