ECT arvien pieaug sūdzību skaits par Latvijas tiesu darbību 0
Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) arvien pieaug sūdzības par Latvijas tiesu darbību, un, lai situāciju uzlabotu, no nākamā gada tiks veikta visu tiesnešu profesionālā novērtēšana, kā dēļ tiesnesis pat varēs zaudēt amatu.
Valdība otrdien uzklausīs informatīvo ziņojumu par ECT izskatītajām lietām, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir nacionālo tiesu darbības nepilnības. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine žurnālistiem otrdien pirms valdības sēdes uzsvēra, ka problēmas nav saistītas ar Latvijas tiesību aktiem, bet gan tiesnešu darbību.
Lai gan Latvijas tiesās strādā daudz profesionāļu, Reine atzina, ka ir pietiekami daudz izņēmumu, kas tādējādi apdraud tiesu efektivitāti un uzticību Latvijas tiesām.
“Šo ziņojumu mērķis nav pateikt, ka visi tiesneši ir slikti, jo visiem ir labi zināms, ka Latvijas tiesās darbojas pietiekami daudz profesionālu tiesnešu, taču ir pietiekami daudz izņēmumu, kas ar savu rīcību apdraud tiesu efektivitāti un samazina uzticību tiesu sistēmai,” sacīja Reine un piebilda, ka netiek apdraudēta tiesnešu neatkarība. “Taču līdz ar neatkarības kritēriju jāievēro pienākums būt kompetentam un spriest taisnīgu tiesu,” norādīja Reine.
Ministru kabineta pārstāve arī apliecināja, ka viņas vadītā biroja rīcībā ir informācija par konkrētām personālijām, taču, tās atklājot, sāksies publisks kašķis.
“Mums ir konkrētas personālijas, bet, ja mēs sāksim par tām runāt, tas izvērtīsies par diezgan grūti kontrolējamu kašķi publiskajā telpā. Tas nebūtu vēlams pašlaik. Mūsu mērķis ir pievērst uzmanību, ka šī situācija ir jārisina,” mudināja Reine.
Saskatot problēmas tiesneša darbībā, konkrētā tiesa, Augstākā tiesa un pats tiesnesis tiek informēts par to, paskaidroja valdības pārstāve.
Viņa pastāstīja, ka aktīvajā tiesvedībā atrodas 107 lietas pret Latviju, no tām 30 lietu skar problēmas tiesu darbībā, savukārt no tām aptuveni 30% skar iespējamos pārkāpumus Augstākās tiesas darbībā. Sekas tiesnešu kļūdām ir valsts izmaksātās kompensācijas, piebilda Reine.
Uz jautājumu, cik ilgā laikā ir novērota situācijas pasliktināšanās, Reine atbildēja, ka “mēs esam diezgan cieši novērojuši šo procesu pēdējo deviņu gadu laikā, bet aktīvāk mēs sākām iesaistīties un norādīt uz pieaugošām bažām pēdējo triju četru gadu laikā”.
Viņa klāstīja, ka informācijas apmērs, ar kādu jāsaskaras tiesnešiem, kļūst plašāks un detalizētāks, taču bažas raisa tas, ka tiesnešus nekritizē sistēma, ja viņu rīcībā ir novērotas nepilnības un acīmredzami pārkāpumi. Par piemēru viņa minēja kukuļošanā apsūdzētās tiesneses Beatrises Tāleres lietu, taču tā arī ir vienīgā publiski izskanējusī lieta. Reine arī kritizēja atbildīgo ministriju par situācijas nerisināšanu.
“Piemēram, vairākas lietas tiesneses Tāleres tiesvedībā – dažās no šīm lietām jau ir konstatēti pārkāpumi. Tas bija diezgan ilgs posms, kamēr tā problēma izauga tik liela, lai ierosinātu krimināllietu. Bet šis ir bezmaz vai vienīgais gadījums no publiski izskanējušajiem gadījumiem. Mēs esam novērojuši dažādas problēmas, kas vēl joprojām pastāv, bet mēs neredzam sistēmisku pieeju un atbildi uz to, ka ir vēlme šīs lietas risināt un uzlabot,” kritizēja Reine.
Tikmēr TM Tiesu sistēmas politikas nodaļas vadītāja Inita Ilgaža iebilda pret Reines teikto, uzsverot, ka “sistēmas atbilde” ir pērn veiktie grozījumi, kas paredz no 2013.gada sākt visu Latvijas tiesnešu profesionālo novērtēšanu. Likums arī paredz iespēju situācijas neuzlabošanās gadījumā tiesnesi atbrīvo no amata.
“Tā bija atbildes reakcija, apzinoties šo problēmu un apzinoties, ka trūks mehānisma, kādā mēs varētu pārskatīt katra tiesneša individuālo darbību,” paskaidroja Ilgaža.
Pērn vasarā pieņemtie grozījumi likumā paredz jaunu kārtību tiesnešu novērtēšanai. Visu Latvijas tiesnešu profesionālā novērtēšana sāksies 2013.gada 1.janvārī, un to veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesneši tiks pārbaudīti triju gadu laikā.
Jaunā kārtība paredz kritērijus, lai novērtētu tiesnešu darbību – tiks vērtēta sagatavoto nolēmumu struktūra, juridiskā argumentācija, tiesas procesa vadība, tiesnešu darba organizācija lietas izskatīšanā, tiesneša aktivitāte un pedagoģiskā un zinātniskā darbība, tiesneša sabiedriskā darbība, tiesneša aktivitāte normatīvo aktu pilnveidē, kā arī statistika par tiesneša darbu un citi kritēriji. Tāpat tiks ņemtas vērā lietu dalībnieku atsauksmes, nepieciešamības gadījumā tiks veikta aptauja.
Ja novērtējums būs negatīvs, ne vēlāk kā divu gadu laikā būs jāveic atkārtota novērtēšana. Ja arī tad kolēģija konstatēs, ka situācija nav uzlabojusies un vērtējums atkal ir negatīvs, tiesnesis zaudēs amatu.
Tiesnešu profesionālā novērtēšana tiks veikta ne retāk kā piecos gados, un nepieciešamības gadījumā likums paredz veikt arī ārpuskārtas novērtējumu, ja tiesnesis vēlēsies pāriet darbā uz augstākas instances tiesu, pastāstīja Ilgaža.
Savukārt Reine norādīja, ka jaunajai kārtībai nebūs reāla efekta, ja pašiem tiesnešiem nebūs vēlmes laboties un attīstīties.
