
ECB samazina procentu likmes 0
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.
ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.
Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme – līdz 2,9%, teikts ECB paziņojumā.
Jaunās likmes stāsies spēkā 12.martā.
Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.
“Dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas attīstība pamatā turpinājusies atbilstoši speciālistu gaidām, un jaunākās iespēju aplēses cieši atbilst iepriekšējām inflācijas prognozēm,” norāda pademe.
Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2,3%, 2026.gadā – 1,9% un 2027.gadā – 2,0%. Augšupvērstā kopējās inflācijas korekcija 2025.gadā atspoguļo spēcīgāku enerģijas cenu dinamiku. Attiecībā uz inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) speciālisti paredz, ka tā 2025 gadā vidēji būs 2,2%, 2026.gadā – 2,0% un 2027.gadā – 1,9%, sacīts paziņojumā.
Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi, konstatē padome.
“Monetārā politika kļūst nozīmīgi mazāk ierobežojoša, jo īstenotā procentu likmju samazināšana pakāpeniski mazina jauno aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām un aizdevumu atlikuma pieaugums kļūst straujāks. Vienlaikus finansēšanas nosacījumu atvieglojumus ierobežojoši ietekmē iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas turpmāka transmisija uz kredītu atlikumu, kopumā saglabājoties vājam kreditēšanas tempam,” teikts paziņojumā.
Tajā sacīts, ka tautsaimniecība saskaras ar turpmākiem izaicinājumiem, un speciālisti atkal samazinājuši izaugsmes prognozes – līdz 0,9% 2025.gadā, līdz 1,2% 2026.gadā un līdz 1,3% 2027.gadā. Lejupvērstās korekcijas 2025. un 2026.gadā atspoguļo lēnāku eksporta pieaugumu un turpmāku ieguldījumu sarukumu, ko daļēji nosaka lielā tirdzniecības politikas nenoteiktība, kā arī plašāka politikas nenoteiktība. Augoši reālie ienākumi un pakāpeniski izzūdošā iepriekšējo procentu likmju paaugstinājumu ietekme joprojām ir galvenie faktori, kas nosaka laika gaitā gaidāmo pieprasījuma kāpumu.
“Padome ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos augošas nenoteiktības apstākļos padome noteiks atbilstošu monetārās politikas nostāju atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, un tajos tiks ņemti vērā saņemtie tautsaimniecības un finanšu dati, pamatinflācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks,” teikts paziņojumā.
Padome piebilst, ka iepriekš neapņemas virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.
Jau vēstīts, ka ECB visas trīs procentu likmes samazināja arī iepriekšējās sanāksmēs pagājušā gada septembrī, oktobrī un decembrī, kā arī šā gada janvārī. Pērn jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.
Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022.gada jūlija līdz 2023.gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.
Pēc “Eurostat” datiem, gada inflācija eirozonā februārī samazinājusies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,5% janvārī.