ECB: Lietuvas plānotā solidaritātes maksa bankām var negatīvi ietekmēt ekonomiku 9
Lietuvas valdības iecerētā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, jo samazinātos kredītinstitūciju spējas izturēt ekonomiskos satricinājumus, paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).
ECB pēc Lietuvas Finanšu ministrijas lūguma sagatavoja savu viedokli par ierosināto solidaritātes maksu, ziņojumā norādot, ka lielākas izmaksas un mazāka kreditēšana var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.
Ziņojumā Lietuvai ieteikts likumprojektu papildināt ar visaptverošu analīzi par iespējamām negatīvajām sekām banku sektoram, jo īpaši izskatot pagaidu solidaritātes maksas ietekmi uz banku ilgtermiņa rentabilitāti un kapitāla bāzi, kā arī jaunu kredītu izsniegšanu un konkurences apstākļiem tirgū, lai garantētu, ka tāds regulējums neapdraud finanšu stabilitāti, banku sektora elastību un novērš tirgus kropļošanu.
Pagaidu solidaritātes maksa varētu kavēt centienus piesaistīt jaunus noguldījumus un kreditēt reālo ekonomiku, brīdina ECB. Vienlaikus, kā norāda regulators, vietējiem un ārvalstu investoriem varētu kristies interese investēt kredītinstitūcijās, jo pagaidu solidaritātes maksa samazina kredītinstitūciju rentabilitātes prognozes. Turklāt likumprojekts varētu apgrūtināt kredītinstitūciju papildu kapitāla nodrošinājuma veidošanu un iespējamu turpmāku ekonomikas satricinājumu pārvarēšanu, lasāms ECB ziņojumā.
“Tādējādi pagaidu solidaritātes maksas iespējamā negatīvā ietekme uz banku sektoru un tās ietekme uz finanšu stabilitāti ir rūpīgi jāuzrauga, jo īpaši pašreizējā kontekstā, kad finanšu tirgos ir pieaugusi neskaidrība un svārstības,” iesaka ECB.
Savukārt Lietuvas Bankā aģentūru BNS informēja, ka ECB secinājumi ir par Finanšu ministrijas izstrādātā likumprojekta sākotnējo variantu, savukārt valdības atbalstītajā likumprojekta variantā lielā mērā ņemti vērā ECB ieteikumi.
Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība šomēnes atbalstīja Finanšu ministrijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.
Valdība nolēma lūgt Seimu šos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā.
Finanšu ministre Gintare Skaiste iepriekš norādīja, ka solidaritātes maksa attieksies tikai uz neparedzēto tīro procentu ieņēmumu daļu.
Tiek plānots, ka tīrie procentu ieņēmumi, neskaitot jaunos kredītus, pēc solidaritātes maksājuma varēs par 15% pārsniegt 2022.gada rādītāju. Ja tie būs mazāki, arī solidaritātes maksājums tiks samazināts atbilstoši.
Pēc Lietuvas Konkurences padomes ieteikuma nodeva tiks attiecināta uz visām bankām, neņemot vērā iepriekš plānoto 400 miljonu eiro jeb 1% no kopējā rezidentu noguldījumu apmēra slieksni.
Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosinājušas ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu.
Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.
Plānots, ka, iekasējot solidaritātes maksu, valsts trīs gados saņems 410 miljonus eiro – 130 miljonus eiro 2023.gadā, 230 miljonus eiro 2024.gadā un 50 miljonus eiro 2025.gadā.
Likumprojektā teikts, ka šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.
