ECB būs Eiropas banku vagars 0
Vakar Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumus vienotai eirozonas banku uzraudzībai. Visas apmēram 6000 eirozonas bankas sadarbībā ar dalībvalstu regulatoriem tad uzraudzītu Eiropas Centrālā banka (ECB) Frankfurtē un Eiropas banku iestāde Londonā (kas šobrīd koordinē dalībvalstu regulatorus).
Pēc jau šobrīd noteiktās uzraudzības pār eirozonas valstu budžetiem banku ūnijas izveide ir nākamais solis Eiropas federalizācijas virzienā.
Ar šiem priekšlikumiem EK paredzējusi, pirmkārt, ieviest ECB integrētu vienotu uzraudzību, otrkārt, ieviest vienādus spēles noteikumus visām eirozonas bankām un, treškārt, nodrošināt banku klientu aizsardzību.
Pēc ieceres visu eirozonā esošo banku licencēšanu un to finanšu stabilitātes uzraudzību veiktu ECB, tostarp izsniegtu un anulētu bankas licences, novērtētu būtiskas līdzdalības iegūšanu bankās. Tātad līdzīgā situācijā Antonovam atļauja pirkt Latvijas Krājbanku būtu jāsaņem no ECB. Eiropas regulators arī prasītu ievērot ES normatīvajos aktos noteikto pašu kapitālu, likviditātes u. c. prasības. ECB būs paredzētas tiesības bankai noteikt augstākas kapitāla prasības, kā arī citas pilnvaras.
Tāpat tiek plānots ieviest kopīgu eirozonas noguldījumu garantiju sistēmu, turklāt iespēju iekļauties šajā sistēmā varēs izmantot arī tās valstis, kas šobrīd vēl nav eirozonā, piemēram, Latvija. Tas viss tiks īstenots, saglabājot vienotu Eiropas finanšu tirgu.
Vēl nav skaidrs, cik un ko šādā uzraudzībā darīs dalībvalstu regulators – mūsu gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tikai ziņotājs, arī uzraugs, ECB lēmumu sagatavotājs vai īstenotājs? Pateikts ir tas, ka visus lēmumus pieņems ECB.
FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzskata, ka ES līmenī būtu jāuzrauga sistēmiski nozīmīgas banku grupas, atstājot nacionālo uzraugu kompetencē nacionālā mēroga bankas. Taču arī iecerētajā modelī viņš nacionālajam uzraugam saskata plašas pilnvaras. “FKTK uzdevums joprojām būs pārraudzīt komercbanku iekšējās kontroles sistēmas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumdošanas ievērošanu un citus banku darbības aspektus. Tāpat valstu uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt visus tos tirgus dalībniekus, kuri nav kredītiestādes, – krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sektoru, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, ENI u. c.” Zakulis apliecina, ka viņa iestāde bez darba nepaliktu.
Barozu vakar pieteica, ka “banku rekapitalizācijai varētu izmantot finansiālā atbalsta mehānismus”. Tas nozīmē, ka grūtībās nonākušās bankas glābs nevis par valsts nodokļu maksātāju naudu, bet par ECB līdzekļiem.
Viņš diezgan šerpi piebilda: “Mēs vēlamies pārraut aplamo saiti starp valstīm un to bankām. Turpmāk baņķieru zaudējumi vairs nedrīkstētu kļūt par iedzīvotāju parādu, kas tādējādi liek apšaubīt veselu valstu finansiālo stabilitāti.”
Uz Latviju šie nosacījumi attiektos tikai tad, ja pavasarī Latvija izteiktu vēlmi iestāties eirozonā un ja to uzņemtu no 2014. gada 1. janvāra. Projicējot gaidāmo uzraudzības režīmu uz nesenās pagātnes notikumiem, vakar EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ina Šteinbuka intervijā Latvijas Radio atgādināja Krājbankas apturēšanu, kad nebija savstarpēji saskaņota lēmuma starp kaimiņvalstīm, lai apturētu krāpšanu. Jo “Snoras” banku uzraudzīja Lietuvas centrālā banka, bet Krājbanku – Latvijas Banka. Vēl pēc banku slēgšanas turpinājās strīdi starp regulatoriem. Viņasprāt, vienota uzraudzība, iespējams, varētu novērst līdzīgas situācijas, kā notika ar Krājbanku. No šīs līdzības var izsecināt, ka arī “Parex” gadījumā lēmumu pieņemtu ECB un to glābtu par ES līdzekļiem. Tiesa, nav izslēgts, ka varētu palielināties dalībvalstu iemaksas.
Turpinājums sekos Lai šis EK priekšlikums stātos spēkā, ir nepieciešams Eiropas Parlamenta atbalsts un visu dalībvalstu vienbalsīga piekrišana, ko vajadzētu panākt ES galotņu samitā 13. un 14. decembrī. Ja to pieņems, Latvijai būs laiks novērtēt šo sistēmu, pirms iesniegt lūgumu uzņemšanai eirozonā. |
