Eiropa maksā, bet Krievijas miljardi stāv neaiztikti: Kāpēc Brisele baidās izmantot Putina iesaldēto “zelta olu” Ukrainas glābšanai? 1
Trīs kara gadi Ukrainā Eiropai ir atstājuši iespaidīgu rēķinu: gandrīz 122 miljardus dolāru tiešā palīdzībā, kā arī miljardus, kas ieguldīti bruņotajos spēkos un aizsardzības nozarē, raksta CNN.
Taču līdz šim Eiropa ir atteikusies aiztikt 229 miljardus dolāru Krievijas centrālās bankas līdzekļu, kas atrodas Eiropas Savienībā un tika iesaldēti pēc Vladimira Putina 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Pagājušajā nedēļā Francijas likumdevēji pieņēma rezolūciju, aicinot valdību izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai “finansētu militāro atbalstu Ukrainai un tās atjaunošanu” – konkrēti, izmantot pašus aktīvus, ne tikai procentus, ko tie pelna.
Savukārt gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Kanāda jau ir ieviesušas likumdošanu, kas dod valdībām pilnvaras konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus. Savās pēdējās dienās Baidena administrācija arī centās pārliecināt Eiropas sabiedrotos konfiscēt immobilizētos Krievijas līdzekļus.
Pagājušajā nedēļā šajā jautājumā tika panākts zināms progress – Eiropas Parlaments vienojās par rezolūciju, kas paredz iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju Ukrainas “aizsardzībai un atjaunošanai”. Rezolūcijas teksts vēl nav nodots balsojumam parlamenta deputātiem.
ES jau izmanto iesaldēto līdzekļu radītos procentus, lai atbalstītu vairāku miljardu dolāru aizdevumus Ukrainai. Tomēr Eiropas valdības joprojām vilcinās konfiscēt pašu kapitālu.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers 15. martā to formulēja piesardzīgi, sakot, ka tā ir “sarežģīta tēma”.
“Mēs neaiztiekam šos Krievijas aktīvus,” pagājušajā trešdienā žurnālistiem sacīja Francijas valdības pārstāve Sofija Prima, brīdinot, ka šāda rīcība var radīt bīstamu precedentu, kas atturētu ārvalstu investīcijas Eiropā — pat ja valdība pašlaik pēta juridiskās iespējas, kā šos līdzekļus izmantot.
Tiek argumentēts, ka tāda valsts kā Ķīna, apzinoties, ka tai varētu tikt piemērotas Eiropas sankcijas gadījumā, ja tā iebruktu Taivānā, varētu kļūt piesardzīga un vairs neglabāt savus līdzekļus reģionā.
Patiesībā Krievija jau gadiem ilgi ir pārvirzījusi savus oficiālos līdzekļus prom no ASV, acīmredzot baidoties no sekām par agresiju Ukrainā un Gruzijā.
ASV gan ir šāda rīcības precedenta piemērs – tā pēc Otrā pasaules kara konfiscēja Vācijas aktīvus, kā arī Afganistānas un Irākas līdzekļus, norāda Parīzes Panthéon-Sorbonne universitātes ekonomikas profesore Olena Havrilčika. Viņa piebilst, ka Maskavai nav bijis līdzvērtīgu baiļu attiecībā uz Eiropu.
Pēdējos gados Eiropas centrālās bankas ir paudušas bažas, ka ārvalstu līdzekļu konfiskācija var kaitēt eiro kā rezervvalūtai, sacīja Havrilčika intervijā CNN.
Taču pastāvīgs atbalsts Ukrainai Eiropai maksās arvien vairāk — un procenti no Krievijas līdzekļiem to nesegs.
Havrilčika uzsver, ka, ja Krievijas nauda netiks konfiscēta, tad Eiropas nodokļu maksātājiem būs jāturpina maksāt. Viņa arī uzskata, ka kodolieročiem bruņota Krievija nekad nepiekritīs maksāt kompensācijas kāda miera līguma ietvaros, tāpēc Kijivas cerības uz kompensāciju ir saistītas tikai ar jau Rietumu rīcībā esošajiem līdzekļiem.
“Pasauli nevada tikai ekonomisti,” viņa saka. “Starptautiskās tiesības ir domātas taisnīguma, nevis tikai īpašumtiesību nodrošināšanai.”
Eiropas vilcināšanās saistībā ar Krievijas aktīvu konfiskāciju – nevis tikai iesaldēšanu – izriet no vienas no starptautisko tiesību pamatnormām: valsts īpašumu imunitātes no konfiskācijas ārvalstīs.
Tāpēc jebkāds pamatojums Krievijas aktīvu konfiskācijai būtu ārkārtīgi nozīmīgs, uzsver sabiedrisko starptautisko tiesību profesors Frēderiks Dopaņs no Luvēnas Universitātes Beļģijā.
Kad ASV pieņēma 2024. gada divpusējo likumu par “Ekonomiskās labklājības un iespēju atjaunošanu ukraiņiem”, Krievijas aktīvu konfiskācija tika pamatota ar to, ka šie līdzekļi tiks izmantoti Ukrainas atjaunošanai. Savukārt Francijas parlamenta deputāti pagājušajā nedēļā, apspriežot neobligējošu rezolūciju, nobalsoja par grozījumu, kas skaidri izslēdz iespēju izmantot Krievijas aktīvus Eiropas pašu aizsardzības finansēšanai.
Tā kā aptuveni divas trešdaļas no visiem iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem atrodas ES, likmes — un potenciālie ieguvumi — Eiropai ir daudz augstāki nekā ASV.
Dopaņs uzsver, ka Eiropas vilcināšanos daļēji nosaka vēsturisku precedentu trūkums. Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara sakautajai Vācijai tika uzliktas reparācijas starptautisku līgumu ietvaros. Taču šobrīd, kad pat 30 dienu pamiers ar Maskavu šķiet nereāls, jebkāda pēckara vienošanās ar Krieviju šķiet ļoti attāla perspektīva, viņš piebilst.
Tāpēc Rietumu lēmumu pieņēmējiem jautājums ir šāds: “Vai mēs tiešām varam vienoties par reparācijām, ja pat vēl nav panākts miera līgums?” Dopaņs retoriski vaicā.
“Tas būtu precedents,” viņš piebilst — kaut gan nav izslēgts, ka tas varētu notikt.
Debates abās pusēs vēl nav sasniegušas izšķirošu brīdi.
Tādas valstis kā Beļģija, kur glabājas lauvas tiesa no iesaldētajiem Krievijas aktīviem (ap 193 miljardiem dolāru, pēc Ukrainas domnīcas Institute of Legislative Ideas datiem), joprojām ir skeptiskas. Plašākai Eiropas rīcībai būtu nepieciešams arī tādu ekonomisko lielvaru kā Vācijas atbalsts.
Jebkāda ES mēroga rīcība gandrīz noteikti prasītu visu dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu — kas šobrīd izskatās maz ticama, ņemot vērā Krievijai labvēlīgās valdības Ungārijā un Slovākijā.
Baidena administrācijas amatpersonas cerēja izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus kā sviru miera sarunās, piespiežot Putinu sēsties pie galda. Taču, ņemot vērā Donalda Trampa draudzīgos žestus Maskavas virzienā un pirmos soļus uz miera vienošanos trīs gadu karā, Krievijas aktīvu konfiskācija Eiropā, visticamāk, kavētu, nevis veicinātu šīs sarunas.
Vismaz pagaidām — Maskavas zelta ola paliek drošībā, ārpus Eiropas rokām.
