Egils Līcītis: Ebreju jautājums. Vai naida kurināšana starp tautām? 9
Pagājšnedēļ gāja traki. Ievērojama politiķe satiekoties uzreiz ņēma šo rindu autoru pie pogas – ko jūs domājat par “Attīstībai/Par” iniciatīvu ebreju jautājumā? Vai tā jau nerobežojas ar naida kurināšanu starp tautām?
Datortaustiņu klabinātāju šķirai šai sakarā bij uzkrājies daudz sakāmā internetā, sociālajos tīklos.
Ieraksti sākās ar “kaut neesmu antisemītisku uzskatu cilvēks…”, tomēr “Attīstībai/Par” partijai nācās rēķināties ar asu, vietām brutālu pretdarbību iecerētajai “vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai”.
Paziņu lokā šņāca, burkšķēja un burzguļoja, paužot neviltotu sašutumu – vai tad labklājība mūsu valstī tā pieaugusi, ka daudzi Latvijas ļaudis dzīvo, pārticībā iestiguši, un varam atļauties uzdāvināt 40 miljonus budžeta eiro ebrejiem?
Pat kustības “Par” kongresā sestdien daži neapzinīgi biedri nav bijuši lietas kursā, tāpēc nesaprašanā esot līderiem jautājuši – kāda piķa pēc no mūsu puses likumiskās daiļrades līmenī pacelta ebreju īpašumu restitūcijas lieta, ja par to nav nekas teikts pirmsvēlēšanu programmatiskajos materiālos?
Ka emocijas ir ļoti uzpumpētas, pārliecinājos pēc politikā līdz šim galīgi neieinteresētās kaimiņienes nopūtas, sak, vai tad nu vajadzētu tā mielot ebrejus un līst viņu priekšā uz vēdera?
Tādā veidā, pie sienas piespiests, galvenais saceltā trokšņa vaininieks Daniels Pavļuts attaisnojas, kāpēc ir pienācis vēsturiskais brīdis ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai nodarītās netaisnības kā nacistu īstenotā holokaustā, tā totalitārā komunistu režīma darbību rezultātā Latvijas teritorijā.
Raugi, brīdis ir pienācis, jo, pieliekot punktu daudzreiz apspriestai, bet ne risinātai tēmai – lasi, maksājot ebrejiem ragā –, celšoties mūsu starptautiskās reputācijas morālā dimensija, līdz ar to celšoties mūsu sabiedroto gatavība nepieciešamības gadījumā mūsu valsti aizstāvēt. Par tādu cenrādi aizsardzībai NATO dalībvalstī Latvijā nekas nebija zināms, bet vai nu neticēsim tik slīpētam politiķim kā “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Pavļutam, kura domas arvien augstu kotējas starptautiskā arēnā.
Turklāt saskaņā ar likumprojekta iesniedzēju vārdiem – minētā atlīdzība būšot galīgais norēķins, tādēļ tikšot izbeigtas jebkura cita prasījuma tiesības par ebrejiem atsavinātiem īpašumiem.
Diemžēl to, ka ideja ir “pretrunīgi vērtēta” un lielākajā sabiedrības daļā tiešām ļoti nepopulāra, apstiprina dažas iebildes ebreju jautājuma nenogurdināmajiem urdītājiem.
Pirmkārt, apstāklis, ka ebrejiem zaudētos īpašumus jau kompensējuši, daži ir atdoti, galīgais noregulējums ir bijis – un, nudien, vai ar priekšrocībām vienai tautībai nediskriminē citus okupantu varas vajātos, toskait pašus latviešus?
Otrkārt, pāridarījumi ebrejiem notikuši, kad te bija svešu cilvēku un svešu valodu Rīga – ne noziegumus pastrādāja latviešu nācija, ne pie tiem bijusi līdzdalīga Latvijas valsts. Kamēr vien valsti pārvaldījām paši, ar žīdiem arvien esam dzīvojuši draudzīgi un savstarpējā harmonijā, un vulfsoni un joffes, kuri ar cieņu izturējās pret Latvijas valstiskumu, saņēma cieņpilnu attieksmi atpakaļ.
Kolēgām no “Attīstībai/Par” to caur adžikas asuma nosodījumu un kritiku cenšas ieskaidrot citi parlamentārieši, koalīcijas partneri, un pagaidām likumprojekta izskatīšana Saeimā ir noraidīta. Bet ne atcelta, un “Saskaņas” balstītais liberālis Pavļuts stūrgalvīgi nepadodas. Šonedēļ atkal liks priekšā deputātiem balsot par kompensāciju likumprojekta izskatīšanu.
Diemžēl cilvēkiem, kuri jautā, kurp zēģelē “Attīstībai/Par”, Pavļuta kunga humānisma garā ieturētais paskaidrojošais teksts neliekas īsti visaptverošs, bet puspatiesībās un tāds kā tukšvārdības ieskauts.
Īpatnēji, ka Latvijas Saeimā ievēlētiem “paristiem” allažīgi vispirms kārtojamas un piepildāmas šķiet ebreju vai geju un transpersonu intereses, kamēr latviešiem jāgaida.
Saprotams, ka pašlabums un varas saglabāšana nav Pavļuta pārstāvētā politiskā spēka mērķis. Liberāļi strādā vispasaules sociālā taisnīguma un vispārēju cilvēktiesību vārdā, bet jāvaicā – vai ebreju jautājuma cilāšana bija gudrs gājiens, lai veicinātu saprašanos starp šeit dzīvojošām tautām un cilvēkiem?
