Ebreju īpašumu lietu bremzē juridiskas pretrunas 10
Vakar Saeimas Ārlietu komisija nolēma vēl nevirzīt uz balsošanu pirmajā lasījumā likumus ebreju īpašumu restitūcijas lietā, jo nepieciešams tikt galā ar juridiskajām pretrunām saistībā ar atgriežamajiem īpašumiem.
Sēdes sākumā šķita, ka komisija spers nākamos soļus, lai turpinātu restitūcijas procesu un piecus īpašumus bez atlīdzības nodotu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei (LEDKP). Uz sēdi bija ieradies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas deputātiem atgādināja Terezinas deklarāciju par ebreju īpašumu atgriešanu, kā arī vēsturi par ebreju kopienas ciešanām Otrā pasaules kara laikā. “Šo likumu pieņemšana būtu pozitīvi vērtējama. Šī lieta ir Latvijas un ASV un Izraēlas attiecību darba kārtībā. Jautājumam ir būtiska starptautiskā slodze,” uzsvēra ministrs. Viņš arī norādīja, ka LEDKP uzskata par lielāko organizāciju, kas ir tiesīga pārstāvēt ebrejus. Tomēr, kā vēlāk sēdē uzsvēra Saeimas juridiskā biroja pārstāve Sanita Ozoliņa, no juridiskā viedokļa ir jāpārliecinās, vai no īpašumu atdošanas iegūs visa ebreju kopiena, nevis tikai daļa no tās. “Šajos likumos netiek izvirzīti nosacījumi, kā būtu jārīkojas ar īpašumiem ebreju kopienai,” teica S. Ozoliņa. Viņa norādīja, ka viens no īpašumiem nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet divi īpašumi atrodas pašvaldību īpašumā – Jūrmalas un Kuldīgas. Viņa piebilda, ka lēmumi par šo īpašumu statusu ir pieņemti prettiesiski, pretrunā ar Publiskās mantas atsavināšanas likumu, un, lai virzītu procesu tālāk, nepieciešama Finanšu ministrijas piekrišana. Viņu šie seši likumprojekti no tiesiskā viedokļa mulsinot, un to atdošana ebreju kopienai ar nesakārtotām juridiskajām finesēm būtu prettiesiska un radītu gadījumu, kad ar Saeimas balsojumu tie tiktu akceptēti. Pēc juridiskā biroja pārstāves argumentu, Ārlietu ministrijas, LEDKP pretargumentu uzklausīšanas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) uzsvēra, ka likumu nodošana balsošanai Saeimā pirmajā lasījumā nav vēl iespējama. “Vispirms ir jātiek galā ar juridiskajiem un politiskajiem jautājumiem, lai spētu nonākt pie labas gribas žesta,” teica komisijas priekšsēdētājs. Viņš lūdza Saeimas juridiskajam birojam iesniegt rakstisku skaidrojumu par īpašumu restitūcijas juridisko pusi un aicināja to sadarboties ar Ārlietu ministrijas juristiem. Tikmēr deputāts Jānis Dombrava (NA) aicināja papildu izvērtējumu par Saeimā iesniegtajiem likumiem sniegt Tieslietu ministrijai un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ekspertiem, bet ārlietu ministrs – konstitucionālo tiesību ekspertiem. Neapmierināts ar sēdes iznākumu izklausījās LEDKP pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs, kas apgalvoja, ka ebreju īpašumu restitūcija Latvijā nav veikta. Viņš arī pieļāva, ka ebreju īpašumu restitūcija var notikt caur īpašu fondu, kuru pārraudzītu Finanšu ministrija un kurā būtu pārstāvji no vietējām un starptautiskām ebreju organizācijām un valsts iestādēm.
