Ebreju īpašumu lietai punktu neliks 0
“Ja valdība vienosies turpināt apspriest ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu, tad tas būs Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas kompetencē, nevis Ārlietu ministrijas un Ārlietu komisijas pārziņā, kā tas bija 12. Saeimā,” tā uzskata pašreizējais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
12. Saeima pagājušā gada februārī pieņēma piecus likumprojektus par pieciem īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām un kas tika atdoti Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Šos likumprojektus izstrādāja Ārlietu ministrija, kurai tos iesniedza izskatīšanai Ārlietu komisija, kuru vadīja Ojārs Kalniņš (“Vienotība”). Toreiz viņš strikti norādīja, ka ar to restitūcijas lieta ir pabeigta. Arī tagad, būdams 13. Saeimas deputāts, viņš savu viedokli nav mainījis.
Tomēr, izlasot valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumu, ir skaidrs, ka restitūcijai punkts nav pielikts. Piecu jautājumu vidū, par kuriem būs tiesības balsot atšķirīgi, ir arī holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija. “Attīstībai/Par” frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts neslēpa, ka punkts līgumā iekļauts pēc viņa frakcijas prasības. Tas esot nepieciešams, lai Latvijas valsts beidzot varētu nokārtot vēsturiskās saistības ar ebreju kopienu. “Lietuvā, Polijā un citur tas ir izdarīts, un arī Latvijas ebreju kopienai ir jāsaņem atpakaļ savi īpašumi,” sacīja Pavļuts.
Sadarbības līgums ir vienīgā vieta, kur fiksēta šāda apņemšanās, jo pirms Saeimas vēlēšanām par to netika runāts, arī “Attīstībai/Par” programmā par to nav ne vārda, un apvienība to nebija izcēlusi kā savai ideoloģijai būtisku jautājumu kā, piemēram, Kopdzīves likums vai Stambulas konvencijas ratifikācija.
Ebreju organizāciju īpašumu restitūcija ir cieši saistīta ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi, kuru vada Rietumu bankas baņķieris Arkādijs Suharenko un kura iepriekš vērsās Saeimā ar prasību nevilkt garumā restitūcijas jautājumu, bet atrisināt vienā piegājienā, atdodot nevis piecus īpašumus, bet 275 īpašumus. Pirms vairākiem gadiem Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa, kuru vadīja Mārtiņš Lazdovskis, analizējot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegto restitūcijas procesā atgūstamo īpašumu sarakstu, kurā bija iekļauti 275 objekti, secināja, ka lielākā daļa no tiem piederējusi nevis ebreju organizācijām, bet privātpersonām. Biedrības un draudzes pirmskara laikā saimniekojušas tikai pāris desmitos īpašumu. Taču ebreju kopienu padome prasa vai nu atdot īpašumus, vai izmaksāt kompensāciju.
Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes valdes pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs sacīja, ka pieci atgūtie īpašumi ir pirmais solis, lai turpinātu restitūciju. Par turpmākajiem soļiem padome vēl neesot lēmusi.
Uz iegūtajiem līdzekļiem grasās pretendēt arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze “Šamir”, kura nav Latvijas Ebreju draudžu un kopienu sastāvā. Biedrības “Šamir” valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans sacīja, ka ebreju kopiena ir plašāka par Suharenko vadīto organizāciju. “Nav pieļaujams, ka tie, kas domā citādi, nedrīkst piedalīties ebreju sabiedriskajā dzīvē,” uzskata rabīns.
Viņš atgādināja, ka 2018. gada 9. maijā ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja Kongresa dokumentu par holokaustā izdzīvojušo īpašumu atgriešanu. Šajā dokumentā ir atsauce uz Terezinas deklarāciju, kuru parakstījušas 45 valstis, arī Latvija, un kurā ir norādīta apņemšanās darīt visu iespējamo indivīdu, baznīcu un kopienu restitūcijā. ASV valsts sekretāram pēc 18 mēnešiem, kopš stājies spēkā Trampa parakstītais dokuments, būs jāatskaitās par tā izpildi ASV kongresmeņiem.
“Katram no šiem 270 objektiem ir savs juridiskais statuss, bet tur dzīvo cilvēki un strādā dažādas iestādes. No pieciem objektiem, ko valsts atdeva, tikai trijiem ir kaut kāda vērtība. Restitūcijas jautājums, tas nav prezidenta Tampa, bet gan Latvijas valsts goda jautājums. Diemžēl ebreju sabiedrība ir sašķelta dažādās grupās, bet tiesībām uz ebreju īpašumiem ir jābūt nevis kaut kādām grupām vai ļaudīm, bet visiem ebrejiem – īpašniekiem un viņu likumīgajiem pēctečiem.
Tāpēc Saeimā būtu jāveido komisija, kura pārbaudītu visu ebreju organizāciju darbību, kā arī pārliecinātos par holokaustā cietušo cilvēku pēctečiem, kuriem ir tiesības pieprasīt restitūciju. Tikai pēc tam var sekot ēku atdošana vai kompensācijas izmaksa likumīgajiem mantiniekiem. Naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 200 miljoni eiro, bet valsts goda jautājums maksā daudz vairāk,” sacīja rabīns.
D. Pavļuts uzskata, ja, izskatot restitūcijas jautājumu, parādīsies nesaskaņas starp ebreju organizācijām, tās tikšot ņemtas vērā, tomēr būtu daudz labāk, ja ar šīm iekšējām nesaskaņām ebreju organizācijas pašas tiktu galā.
Par ko varēs balsot atšķirīgi
Valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumā fiksēti pieci jautājumi, par kuriem var būt atšķirīgs viedoklis. Sadarbības līgumā rakstīts:
“Sadarbības partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi šādos jautājumos:
* pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilngadīgajiem nepilsoņu bērniem;
* nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšana;
* Kopdzīves likums;
* holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija;
* Eiropas Padomes konvencijas ratifikācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.”
