Ebreju īpašumu atgriešana virzās strauji 18
Sekojot ASV sūtņa holokausta jautājumos Nikolasa Dīna kārtējai vizītei Latvijā, Saeima ar īpašu čaklumu virza jautājumu par vairāku nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ar deputātu vairākuma atbalstu vakar otrajā lasījumā tika pieņemts lēmums nodot Ebreju draudžu un kopienu padomei šādus īpašumus: kādreizējās ebreju skolas ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas patlaban stāv tukša, bijušo ebreju reliģisko skolu Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, kādreizējo ebreju slimo kopšanas biedrības ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, bijušo sinagogu Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kur tagad izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā. Vienlaikus Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam (zemesgabals un ēka Rīgā, Skolas ielā 6) noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi arī paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt.
Visasāk pret īpašumu nodošanu debatēs iebilda Nacionālās apvienības pārstāvis Aleksandrs Kiršteins, atgādinot, ka Augstākā padome savulaik jau atdeva virkni īpašumu ebrejiem, kas bija apvienojošies Ebreju kultūras biedrībā. “Šis jautājums tika pilnībā atrisināts. Bet pēc 15 gadiem pēkšņi parādās jauna organizācija, ko dibina PSRS okupācijas laikā iebraukuši cilvēki Latvijā, kuri pieprasa, lai viņiem piešķir kaut ko izņēmuma kārtā un prasa kaut kādas privilēģijas, noniecinot pārējās Latvijā dzīvojošās tautības, neizrādot cieņu latviešu tautai, kas ir zaudējusi 20. gadsimtā pusi no saviem iedzīvotājiem,” debatēs teica A. Kiršteins, pieļaujot, ka pēc dažiem mēnešiem parādīsies atkal jauna ebreju organizācija, kas pieprasīs vēl kādus vēsturiskos īpašumus. Viņš arī vērsa kolēģu uzmanību uz faktu, ka pret Ebreju draudžu un kopienu padomi esot ierosināta krimināllieta par pazudušiem 60 tūkstošiem eiro, tādēļ īpašumu nodošana šādai šaubīgai organizācijai būtu riskanta.
Lietuvā ebreju īpašumus pārvalda īpaši izveidots Finanšu ministrijas kontrolēts fonds. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome esot solījusi izveidot līdzīgu fondu, kur būtu pārstāvētas visas mūsu valsts ebreju organizācijas. Tādēļ NA pārstāvji gan koalīcijas padomē, gan vakar Saeimas sēdē lūdza nesteigties ar galīgo lasījumu, dodot laiku ebreju organizācijām informēt deputātus par fonda tapšanas gaitu. Taču balsojumā priekšlikums tika noraidīts. Galīgajā lasījumā lēmumus par īpašumu nodošanu varētu pieņemt decembra sākumā.
Pirms dažām dienām Latvijā kārtējo reizi bija ieradies ASV sūtnis holokausta jautājumos Nikolass Dīns, kurš no preses uzmanības vairījās, bet toties tikās ar vairāku Saeimas frakciju deputātiem, pārrunājot īpašumu atgriešanas jautājumu.
