Speciālista lecīgums kā problēma attiecas gan uz attieksmi pret tiešo sistēmas lietotāju, kas nav IT zinātājs un kuram vajag ērtu sistēmu ar ērti pieejamiem, gataviem skaidrojumiem un labu atbalsta sistēmu problēmu gadījumos, gan uz citiem IT speciālistiem, kuri to sistēmu, iespējams, uzturēs, labos un salāgos ar citām sistēmām. Mums visiem ir pieredze ar kārtīgu IT darbinieku, kurš instalē programmas, visu paskaidro, ir pieejams, ja vajag arī telefoniski tās vienu vai divas reizes pusgadā, kad kaut kas nestrādā un visu paskaidro vai godīgi pasaka, ka nezin, lai meklē gudrāku, vai arī tā datora kaste būs jānes uz apskati. 0
Ir arī citāda pieredze, kur viss tik jauki nenotiek, parastais lietotājs vispār tiek uzskatīts par zemcilvēku un citiem, kas it kā varētu saprast viņa lielisko kodu, nav ko tajā rakāties, pietiek, ka viņš viens zina, kas tur notiek.
Tie visi, protams, ir pieņēmumi, kas balstās uz publiski pieejamo informāciju un dažiem secinājumiem, bet kaut kas no šeit rakstītā var mierīgi atbilst tam, kāpēc tā e-veselība nedarbojas kā vajag. Kaut kādā sistēmas izstrādes posmā medicīnas pārvaldes speciālistiem un IT speciālistiem likās, ka viņi zina, kā vajag pareizi un nekādu citu informāciju viņiem nevajag. Kincas TV1 sižetā par Igaunijas veselības sistēmu bija informācija, ka igauņi piedāvājuši konsultācijas, bet latviešu speciālisti pateikuši, ka viņi visu zina, ka esot zviedru informatīvais atbalsts un viss būs kārtībā.
Lai šādas kļūdas nepieļautu, vispirms vajag pašiem sev atzīt, ka šajā jomā valda diezgan liels juceklis ar atbilstību, salāgojamību un pēctecību un ir daudz dažādu viedokļu par problēmu cēloņiem pat speciālistu vidē. Atzīt to, ka tā vispār ir problēma, kas rada jaunas problēmas. Tad vēl reizēm arī nepietiek ne laika, ne izpratnes, ko ar to visu lai dara vidējais lietotājs. Var jau lamāt arī to. Ģimenes ārsti esot atpalikuši tehnoloģiju pielietojumā. Vēlāk gan izrādījās, ka viņi jau kādu laiku lieto citas sistēmas, kas nav ar jauno e-veselību salāgojamas. Baumanis vispār izteicās, ka viņš jau tā esot daudz palaidis muti un tā turpināt nevarot. Citi atkal izteicās, ka esot parakstījuši kaut kādus klusēšanas līgumus. Savukārt bijušais ministrs Belēvičs izteicās, ka procesu bremzējot ģimenes ārsti un citus faktorus neminēja. Tad ko viņam vispār stāstīja tās sistēmas zinātāji? Te ir atkal izaicinājums mediju patērētājam, kā kļūdās sabiedrībā negatīvi vērtēts ministrs, kas jau pieminēto ātrās palīdzības transporta jautājumu tomēr ir sakārtojis. Tas ir kā, nav tikai melnais un baltais, ir pustoņi??? Nav vienīgais vainīgais, ir vesela apstākļu un sakritību rinda, kas kopā “nodrošina” rezultātu?
Laiku pa laikam sabiedrības diskusijās parādās dažādi ar datu drošību saistīti jautājumi. Nesen parādījās informācija, ka noteikta ražotāja novērošanas kamerās ir programmas, kas saņemtos datus sūta ne tikai tiešajam lietotājam, bet vēl kaut kur. Modernie telefoni uzkrāj datus par lietotāja apmeklētajām adresēm un meklētājos atrastajiem vārdiem un piedāvā lietotājam adresētas reklāmas. Speciālisti raksta, ka atrodot šos failus un tos izdzēšot, tie atkal atjaunojas pēc kāda laika. Selfijiem nāk līdzi dati, kur tie uzņemti un tie ir pieejami, ja par to nepiedomā. Tīņi ar saviem 30 nosūtītajiem selfijiem paši negribot var informēt kaut vai parastus zagļus, kas viņiem ir mājās, kur viņi ir pašlaik un ka vecāku nebūs vēl trīs dienas. Tāpat visādi interesenti laiku pa laikam uzlauž visādas datu bāzes un nopludina personīgu informāciju.
Tad nu arī šeit ir manīta dažāda attieksme, vienkāršam lietotājam uzdodot šādus jautājumus IT speciālistiem, var sagaidīt arī augstprātīgu un nicinošu attieksmi, kas gan tev ir slēpjams, ko tad tu tādu dari, folijas cepurīti jau uzliki un tamlīdzīgi. Pat visai nopietna medicīnas un IT seminārā tika manīta vieglprātīga attieksme pret drošības jautājumiem un tāds vispārējs smiekliņš uz jautājumu par datu drošību. Šādu attieksmi pret šeit aprakstīto sistēmu un tās drošību gan vajadzētu pamanīt savlaicīgi un šādiem speciālistiem nevajadzētu neko izstrādāt.
Tad nu mēģināsim saprast, ka šādas te sistēmas, kur ir tik daudz iespēju visu ko salaist dēlī, vajag izstrādāt uzmanīgāk, organizētāk un atbildīgāk un, ja nu kādā brīdī kāds ieminas, ka, sadalot darbus, būs problēmas ar savietojamību, iztērēt kādu laiku, naudu un speciālistu resursus, lai šim jautājumam pievērstos nopietnāk jau pašā sākumā.
