Raimonds Meikša: Vai ievietot e-veselības sistēmā atsauci uz praksē esošu skapi? 0
Autors: Raimonds Meikša
Laiku pa laikam labticīgo Latvijas patērētāju aplaimo mūsu pašu vēlēto un visādu it kā valsts labā strādājošo speciālistu sastrādātie brīnumi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vispārējais ekonomikas stāvoklis, dažādas problēmas nozarēs, piemēram, būvniecībā, kas tiešā nozīmē uzkrīt uz galvas, izglītībā vai medicīnā, kur skaidri redzama neizdarība, nezināšana vai problēmas ar organizētu sastrādāšanos kopēja labuma vārdā, šādi brīnumi nonāk sabiedrības viedokļu sadursmēs, kur nereti parādās dažādi labi, visādi pareizi un argumentēti viedokļi. Tas var notikt gan mediju sižetos, gan organizētās diskusijās, gan interneta komentāros, kur komentē arī ļaudis, kas zina vienas vai otras nozares labās un ēnas puses un saprot cēloņu – seku likumsakarības. Reizēm žurnālisti, paši sākumā pat nenojaušot, uzdod jautājumus ne tiem cilvēkiem, kas apstiprinātu jau iepriekš izdomāto tēzi un viņi konkrēti un skaidri pasaka, kur ir tā vaina, kad it kā uz rezultātiem orientēta sistēma īsti labi nestrādā. Protams, politiski atbildīgās personas, dažādi speciālisti un ierēdņi mēģina visādi mazināt dažādu “interneta gudrinieku“ teiktā un rakstītā nozīmīgumu, izvirza personīgus argumentus, piekasās visam, kam var un nevar un ne pa kam neatzīst pilnīgi skaidri redzamas kļūdas un neizdarības.
E-veselība pēdējā laikā medijos tiek dažādi apspriesta ik pārdienas. Esot neefektīva, lēna, slikta komunikācija ar lietotājiem, bažas par drošību, savietojamību ar citām valsts informatīvajām sistēmām un e-receptē pat nevarot atvērt zāļu klasifikatoru, kā nesen teica ģimenes ārstu vadītāja Veide.
Tad nu mēģināšu apskatīt šīs visas kopējās sistēmas dažādās sastāvdaļas un to iespējamās problēmas. Teorētiski. Vispirms – par pārvaldi un vadību.
Dažāda ranga biznesa un pārvaldes vadītāji gan Latvijā, gan pasaulē ir atzinuši, ka viens no panākumu priekšnoteikumiem ir spēja piesaistīt par sevi gudrākus cilvēkus, spēt pieņemt viņu domas un mainīt savu viedokli un galu galā izmantot viņu sniegtās iespējas kopējam labumam. Ir vēl tāds jēdziens, kā ārpussistēmas kompetence. Cilvēki, kas zina medicīnas sistēmas darbību, organizāciju vadību, programmēšanas fineses, bet NAV tieši iesaistīti sistēmas izstrādē un SPĒJ sniegt ārpussistēmas, ar konformismu, atkarību un regulāru algas izmaksu nesaistītu skatījumu. Praksē tas nozīmē pārvaldes speciālistu, kas jebkurā izstrādes posmā patraucēs izstrādātāju, un pajautās, kas būs, ja tieši šajā posmā vajadzēs ielikt norādījumu uz sistēmas iespējamu saikni ar citu valsts pārvaldes sistēmu vai reģistru, ģimenes ārsts vai IT speciālists, kas pats neizstrādā sistēmu, laiku pa laikam uzjautās, kas te domāts, kas būs, ja vajadzēs ko mainīt, ja pēkšņi apmaksājamo medikamentu saraksts mainīsies vai sistēmā vajadzēs ievietot citā sistēmā veiktas analīzes, tomogrāfa bildes ar aprakstiem no pacientam izsniegtā diska materiāliem, kur nereti ir katram aparātam sava programma, kas jāinstalē, lai bildes varētu skatīt.
Ko darīt ar vecajām 10 un 20 gadus atpakaļ taisītajām analīzēm, rentgenbildēm un konsultantu slēdzieniem? Kur un kādā formātā tos ievietot? Kā bildes vai kā tekstus? Vai pārdrukāt visu no papīra datorā? Ievietot atsauci uz praksē esošu skapi? Lai vai kā to organizētu, šiem neērtajiem, raito darba procesu kavējošiem jautājumiem ir jābūt uzdotiem pašā izstrādes procesā. Ārpussistēmas, no malas konsultējošiem zinātājiem ir tāda priekšrocība, ka tad iespējams nodrošināt, ka gatavo izstrādāto sistēmu visās tās finesēs un iespējās pārzinās vēl kādi cilvēki ar savu skatījumu un informāciju, kas noderēs tad, ja vajadzēs kaut ko mainīt.
Dažādos stāstos par pārvaldi un reformām pēdējā laikā atkal un atkal parādās sen zināmā dilemma – ja reformu veicējam ir labs vai pat tikai neitrāls reitings, tad, veicot reformas, tas neizbēgami konfliktēs ar visādiem speciālistiem, atbildīgajiem vai veselām grupām un neizbēgami šo reitingu zaudēs, ja kaut kur jau kaut kam tas nepatiks, reformu veicējam jābūt gatavam veikt reformas un tad noiet no politiskās, varbūt pat profesionālās un vadības skatuves. Kurš vairs atceras, ko izdarīja Belēvičs ar ātrās palīdzības transportu? Kas tur bija – izdarīja kaut ko labu, neko neizdarīja, visu salaida dēlī vai viņš ir VISPĀR TĀDS. Kā tad tur bija, atceraties? Vai vēl labāk – kas ir Belēvičs? Pie tam praktiskajā politikā ir smagas problēmas ar labu ideju pēctecību un konsekventu to realizāciju ārpus vēlēšanu cikla. Nāk nākamā Saeima, nākamais ministrs un uzstāda savus noteikumus un aktualitātes, kuras mēģina saskaņot ar realitāti nozarē. Tas bija gana labi parādīts raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.
Nākamais komponents ir IT un tehnoloģiju nozare, kas ir ļoti daudzveidīga. Parasts lietotājs var dabūt lielisku programmatūru, ekselentu apmācību un konsultācijas, kad vajag un sistēmu, kas strādā perfekti un var uzrauties uz kaut kā salipinātu veidojumu, kur lietotājs nevar atrast nekādas atbildes un priekšāteikšanas vai arī tās ir tik viltīgi apslēptas, ka nekāda intuīcija nepalīdz un neviens uzlabotājs pēc tam nevar atrast galus, kur kas salaists dēlī un kur kas ir jālabo un vieglāk ir uzrakstīt visu par jaunu. IT nozarei ir raksturīga ļoti liela daudzveidība un izskatās, ka daļa no tās daudzveidības ir speciāli radīta, lai nodrošinātu darbu šajā nozarē strādājošiem.
Zināms simbols nozares “vienotībai” ir mobilo telefonu lādētājs. Cik gadus visus telefonus nu jau var lādēt ar viena veida lādētāju? Pamazam aizmirstās atvilktnes, kurās bija 5 dažādi lādētāji. DVD disku formātus arī katram ražotājam ievajadzējās savus. Printerus arī nevar tā gluži kurš katrs pie jebkura veca rakstāmmašīnai domāta Windows izlaiduma pieslēgt un ar vecu programmu turpināt drukāt parastus rakstāmmašīnas tekstiņus no veciem failiem, nedrukāt visādus ķeburus burtu vietā un vajag speciālistu, kas atradīs attiecīgos draiverus un visu savāks kopā. Skaņai un attēlam ir tādi faili un šitādi faili, lai tā kaste lasītu/rakstītu tos vai citus, vajag šitādu draiveri, bet šitas tavai jaunajai kastei nederēs, bet pusgadu vecākai derēs. TV video var ierakstīt vienpadsmit dažādos veidos, konvertēt vienu otrā var ar tādam bezmaksas programmām un šitādām maksas programmām, tāda daudzveidība, ka tik brīnies, kam tas viss. Ja vēl kāds izdomā vispārējam izpratnes līmenim pats kaut ko pamācīties, piemēram C++ valodu, tad arī visādas problēmas un problēmiņas parādās. Piemēram, nupat ir atrasts lielisks interneta avots, kur ir desmitiem paraugprogrammu, kas sola darīt dažādas pamatlietas, no kurām pēc tam varēs būvēt ko lielāku, bet, ak vai, tam vajag citu kompilatoru un meklē nu kuru un kā savietot ar iepriekšējām. Vai arī ir vesela rinda ar parastajā C valodā izstrādātiem piemēriem, kas izskaidro būtiskas valodas pamata fineses, bet kuros ir par datoram bīstamām atzītas koda simbolu kombinācijas un jāčakarējas, meklējot angļu valodā, vai tas vispār ir risināts C++ valodā un latviski vesela kaudze jautājumu visiem pieejamā formātā vispār nav apskatīti.
Lai vai kā, šie piemēri zināmā tuvinājumā parāda IT sistēmas daudzveidību, sadrumstalotību un zināmu “speciālistu” nīgrumu, orientēšanos uz pašu ērtībām un, protams, ir tiešs cēlonis tam, ka tie, kas ar šādu attieksmi izstrādātas sistēmas pēc tam lasīs un mēģinās uzlabot, neatradīs sev vajadzīgos komentārus pie koda rindām, lai saprastu, vai šito vispār var uzlabot vai arī šī daļa ir jāpārraksta, jo pats izstrādātājs zina, kas tur ir un atceras (vai domā, ka atceras) kāpēc tur ir tā un ne citādi. Raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” bija informācija, ka vienu sistēmu izstrādā vieni, citu – citi, vēl citu – atkal citi, bet koordinē kāds uzraugošais koordinators. Vai tas koordinators kaut ko saprata no medicīnas, pārvaldes un IT vai tomēr ne? Varbūt sekoja kaut kādiem neafišētiem formāliem kritērijiem? Vai tur tika ielikts pamats problēmām? Iepirkums esot bijis sadalīts vairākās daļās un jau tad bijuši brīdinājumi, ka tad dati var nebūt savietojami.
