FOTO: E-uzlāde – kā benzīna liešana bākā. “Latvenergo” sāk jaunu biznesa virzienu 1
Kaut gan jau vairākas dienas elektroauto īpašnieki var izmantot jauno pakalpojumu, tieši šodien AS “Latvenergo” oficiāli atklāja savu jauno biznesa virzienu – zīmola “Elektrum” elektrouzlādes staciju tīklu.
Divas stacijas atradīsies Rīgā – tajās būs pieejams viens 50 kW ātrās uzlādes līdzstrāvas spraudnis, kā arī divi 22 kW maiņstrāvas uzlādes spraudņi. Līdz ar to būs iespēja vienlaikus uzlādēt divus auto un vienu elektromotociklu. Savukārt Jūrmalas uzlādes stacijā sākotnēji būs pieejams tikai 50 kW spraudnis.
Jāmaksā par kilovatstundām
Atšķirībā no Ceļu satiksmes un drošības dienesta (CSDD) pārvaldītā “e-mobi” tīkla, kurā jāmaksā par patērēto laiku, par “Elektrum” piedāvāto ātro un pusātro uzlādi jāmaksā par patērētajām kWh, turklāt norēķināšanās notiek uzreiz, izmantojot viedtālruņos lejupielādējamo “Elektrum” lietotni, kurai jāpiesaista norēķinu karte (“e-mobi” tīklā jāmaksā par visām iepriekšējā mēneša uzlādēm). “Elektrum” pakalpojuma cena – ātrajai uzlādei 0,25 eiro par kWh, bet pusātrajai uzlādei – 0,19 eiro par kWh.
“Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs sarunā ar “LA” norādīja, ka šāds modelis izvēlēts pēc sarunām ar potenciālajiem klientiem. “Sapratām, ka cilvēkiem patīk, ja viņi zina, cik lielu enerģiju uzlādējuši, viņiem patīk, ka šis process līdzinās degvielas ieliešanai bākā.
Turklāt elektroauto uzlādes ātrums var ļoti atšķirties pat vienai un tai pašai automašīnai. Uzlādes ātrums ir atkarīgs, piemēram, no baterijas siltuma, baterijas piepildījuma u. c. faktoriem. Zinām, ka no 80 līdz 100% baterija lādējas lēnāk nekā līdz 80%. Zinām, ka siltā dienā, arī pēc gariem braucieniem, baterija lādējas lēnāk. Līdz ar to nolēmām, ka maksa par kWh būs klientiem saprotamāka un izdevīgāka.”
Cikmačs stāsta, ka elektroauto uzlādes staciju tīkla izveide ir dabisks nākamais uzņēmuma attīstības un biznesa virziens, kura galvenais mērķis būs “Latvenergo” ar laiku kļūt par “ekspertiem elektrouzlādes jomā”. Tostarp vēl šogad “Latvenergo” klientiem sāks piedāvāt “Elektrum” internetveikalā iegādāties mājas elektroauto uzlādes stacijas, vēl gan nav lemts, vai šīs stacijas klientiem būs jāpērk, jānomā vai tiks izvēlēts kāds cits biznesa modelis.
“Var paņemt vadus un izmantot esošo mājas elektrotīklu, taču tirgū parādās arvien jaudīgāki elektroauto, kuru uzlādei vajag lielāku jaudu. Specializētās iekārtas dod iespēju arī mājās būtiski ātrāk uzlādēt auto ar lielākām baterijām. Turklāt šādas sienas iekārtas ir daudz ērtākas, ļaujot izvairīties no vada vilkšanas no mājas iekšienes.”
Uzlādēs ar zaļo elektrību
Otrs iemesls uzlādes staciju ieviešanai ir vide. “Svarīgi saprast pasaules kontekstu. Pēdējo gadu laikā gandrīz visi lielie auto ražošanas koncerni paziņojuši par nopietniem plāniem elektroauto jomā. Ņemot to vērā, kā arī redzot dažādos Eiropas un pasaules bezizmešu mērķus, saprotam, ka šoreiz tas tiešām ir nopietni. Elektroauto būs nākotne,” uzsver Cikmačs.
Svarīgi, ka “Latvenergo” šajās “Elektrum” uzlādes stacijās tirgos elektrību, kuru būs ieguvusi tikai no zaļās enerģijas – no HES – “absolūti videi draudzīga elektrības ieguves avota,” apgalvo Cikmačs. Uzņēmumam šim mērķim ir zaļās enerģijas izcelsmes apliecinājumi, kurus var arī uzrādīt.
“Cilvēkus satrauc tas, ka it kā zaļo elektroauto īstenībā var darbināt kāds dabai nedraudzīgs enerģijas avots, tāpēc uzlādes stacijās piedāvāsim tikai zaļo enerģiju. Redzam, ka arī Latvijā ir daudz iedzīvotāju, kuriem vide ir ļoti svarīga. Piemēram, saules paneļu biznesā daudziem klientiem videi draudzīgs dzīvesveids ir svarīgāks par ātru saules paneļu uzstādīšanas atmaksāšanās laiku.”
Viņaprāt, elektroauto mainīs cilvēku paradumus – daudziem “uzpildīšanās” stacijā būs izņēmuma gadījums, uzlāde mājās vai darbā kļūs pašsaprotama. Jautāts, vai cilvēki paradumus ir gatavi mainīt, Cikmačs kā piemēru minēja iebraukšanu Jūrmalā, kur joprojām veidojas sastrēgumi, kaut gan jau sen par iebraukšanu iespējams samaksāt ar lietotni.
Nākotnē nepieciešams valsts atbalsts
Kur būs nākamās “Elektrum” uzlādes stacijas? Šobrīd uzņēmums pakalpojumu vēl tikai izmēģinās, pētīs klientu aktivitāti un, balstoties uz rezultātiem, domās, kur tīklu izvērst tālāk. Taču skaidrs, ka visdrīzāk tā būs Rīga un Pierīga, kā arī pārējās lielās Latvijas pilsētas, kur tuvākajos gados būs vairāk elektroauto.
Kopumā Latvijā, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, vēl ir milzīgs potenciāls uzlādes staciju attīstīšanai. Piemēram, Kopenhāgenā vien ir vairāk nekā 700 uzlādes stacijas, Rīgā ir tikai ap 10 publiskām uzlādes vietām. Tomēr kopumā Cikmačs Latvijā esošo uzlādes staciju tīklu vērtē pozitīvi, jo tas nodrošina vismaz pašas pamatvajadzības. Ar mazu plānošanu varot izbraukāt visu Latviju. “Priecē, ka CSDD būvē otro kārtu un staciju tīkls kļūs blīvāks. Protams, lielajās pilsētās un uz lielajām šosejām tīklam būs jābūt vēl daudz blīvākam.”
Lai Latvijā izpildītu Eiropas Savienības dekarbonizācijas mērķus un elektroauto arī Latvijā kļūtu arvien populārāki, Cikmačs norāda uz valsts atbalsta iespējām, kas citās Eiropas valstīs ļoti sekmējušas elektroauto attīstību. Piemēram, Norvēģijā jau apmēram puse jauno reģistrēto auto ir darbināmi ar elektrību. Jāmin arī Igaunija, kurā šāds atbalsta mehānisms darbojas jau vairākus gadus.
“Protams, elektroauto ir jākļūst lētākiem, ar tiem jāspēj nobraukt lielākus attālumus. Tomēr jau šā gada modeļi ir ar pienācīgu nobraukumu, arī cenas paliek pieejamākas, nākamo gadu modeļi kļūs vēl labāki. Ne par velti Rīgā parādās arvien vairāk ar elektrību darbināmu taksometru. Nav motora, nav eļļas, jāremontē tikai ritošā daļa,” norāda “Latvenergo” valdes loceklis.
Savukārt uz iespēju nākotnē Rīgas centru slēgt iekšdedzes dzinēju automašīnām Cikmačs skatās pragmatiski – šāds solis būtu lielisks Rīgas centra iedzīvotājiem, jo centrs kļūtu daudz klusāks un bez izpūtēju gāzēm, taču tas būs realizējams tikai tad, kad elektroauto kļūs pieejami ikvienam, tostarp arī valsts iestādēm lēnām jāsāk atteikties no iekšdedzes dzinēju automašīnām.
“Apsveicami, ka vasaras sākumā Satiksmes ministrija sagatavoja rīkojuma projektu par alternatīvo degvielu attīstības plānu. Tur ir daudz drosmīgu punktu, kas varētu sekmēt elektroauto ieviešanu. Redzēsim, kā šie plāni virzīsies.”
