E-transports: kāpēc izvēlēties elektromobili? 15
Ieguvumu visai daudz, taču pretī ir cena, kas, salīdzinot ar tradicionālajiem auto, ir ievērojami augstāka.
Iespēja samazināt kaitīgo izmešu daudzumu
Kāpēc tomēr elektroautomobilis ir laba izvēle, īpaši, ja dzīvojat pilsētā un ikdienā nav jāmēro ļoti lieli attālumi, stāsta Elektrum Energoefektivitātes centra speciālists Toms Lācis:
“Pirmais, kam, iegādājoties kādu preci, pievēršam uzmanību, ir cena un iespēja ietaupīt vēlāk, to izmantojot. Elektroautomobiļa gadījumā šī pirmā investīcija patiešām šķiet liela, salīdzinot ar auto ar iekšdedzes dzinēju. Esam aprēķinājuši, ka elektroautomobiļa iegāde atkarībā no modeļa atmaksāsies septiņu līdz deviņu gadu laikā. Taču galvenais arguments par labu šādam auto ir apkārtējā vidē nonākošo kaitīgo izmešu daudzuma samazināšana.
“Vai tiešām uzlādēt elektroautomobili ir videi draudzīgāk, nekā ļaut darboties iekšdedzes dzinējam? Galu galā, lai iegūtu elektroenerģiju, arī tiek dedzināts fosilais kurināmais.” Šādu jautājumu nākas dzirdēt bieži. Jā, tā ir, taču lielu daļu elektroenerģijas iegūst arī no atjaunīgajiem resursiem, kā tas Latvijā, piemēram, notiek hidroelektrostacijās. Citviet ir saules un vēja elektrostacijas.
ASV vairākos štatos ir veikts pētījums, salīdzinot izmešu daudzumu, kas rodas, uzlādējot automašīnu ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunīgajiem resursiem, sadedzinot fosilo kurināmo un lietojot tādas pašas klases auto ar iekšdedzes dzinēju. Protams, izmeši rodas, saražojot kā vienu, tā otru auto. Taču auto ar iekšdedzes dzinēju turpina radīt izmešus visu tā ekspluatācijas laiku. Ja elektroenerģija uzlādei tiek iegūta no atjaunīgajiem resursiem, izmešu radīšana nenotiek, ja dedzinot fosilo kurināmo – tā ir mazāka nekā iekšdedzes dzinējam, jo elektrostacijās iekārtu lietderības koeficients ir ievērojami augstāks nekā automašīnas iekšdedzes dzinējam.
Mazliet skaitļu un statistikas
Nākotnes griezumā arvien vairāk enerģijas paredzēts iegūt tieši no atjaunīgajiem resursiem.
Zināms, ka transports rada aptuveni ceturtdaļu no kopējām Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir otrā lielākā emisiju nozare pēc enerģētikas. Eiropas Komisija ir noteikusi divus mērķus par transporta emisijām: līdz 2030. gadam panākt 20% samazinājumu salīdzinājumā ar 2008. gadu un līdz 2050. gadam panākt samazinājumu par 60%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Līdz 2030. gadam elektromobilitāte Eiropas Savienībā veidos ievērojamu daļu no atjaunīgās enerģijas transporta nozarē. Pēc “Eurostat” 2019. gada datiem, ES transporta nozarē izmantoto atjaunīgo enerģijas avotu īpatsvars 2017. gadā bija 7,6%, salīdzinot ar 2007. gadu, kad tas bija 3,1%. Lai gan pēdējos gados šī daļa visā ES ir nepārtraukti palielinājusies, tikai divas dalībvalstis 2017. gadā pārsniedza 2020. gada mērķa daļu: 10% – Zviedrija (38,6%) un Somija (18,8%).
Nepieciešams valsts atbalsts
Eiropa ir apņēmusies līdz 2030. gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmo automašīnu skaitu. Piemēram, Norvēģijā jau tagad aptuveni viena trešdaļa pārdoto automašīnu ir ar elektrisko dzinēju, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Tai seko Nīderlande ar 6,4% un Zviedrija ar 3,4%. Turklāt vairākas Eiropas valstis – Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Lielbritānija u. c. – ir apņēmušās pārtraukt automašīnu ar degvielas iekšdedzes dzinējiem izmantošanu satiksmē līdz 2030./2040. gadam. Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā pieprasījums pēc elektroauto un hibrīdauto pieaug tik strauji, ka, pēc transporta ekspertu domām, jau pēc pieciem vai septiņiem gadiem Eiropas satiksmē katrs astotais varētu būt elektroauto.
Šobrīd cilvēkus no elektroauto iegādāšanas attur to augstā cena un ieradumi. Latvijā tiešām iegūst ļoti daudz elektroenerģijas no atjaunīgajiem resursiem. Tas varētu būt labs iegansts atbalstīt elektroauto iegādi no valsts puses, lai patiešām būtu pēc iespējas zaļāki. Eiropā ir valstis, kurās atbalsts, iegādājoties elektroautomobili ir pieci un pat desmit tūkstoši eiro un cenas starpība ar auto ar iekšdedzes dzinēju praktiski izlīdzinās. Piemēram, Zviedrijā sāk uztraukties, vai uzlādes tīkls ir pietiekams.
Savukārt Latvijā ir otrādi – elektroauto uzlādes tīkls ir izveidots samērā plašs, savukārt pašu auto nav daudz.
Attīstīts uzlādes tīkls
2018. gadā tika atklātas CSDD ātrās uzlādes stacijas reģionos pa galvenajiem autoceļiem ik pēc noteikta kilometru skaita tā, lai ar elektroauto var pārvietoties pa visu Latviju arī ar tādiem elektroauto, kuru akumulatora kapacitāte ļauj veikt vien 100 kilometrus. Līdz 2020. gada beigām uzlādes stacijas tiks koncentrētas pilsētās, īpaši tajās, kur elektroauto ir vairāk – Rīgā, Liepājā, Ventspilī. Kopā būs 150 ātrās uzlādes staciju.
Šobrīd CSDD ātrās uzlādes stacija spēj lādēt elektroauto ar 50 kW lielu jaudu. Izmantojot līdzstrāvu, šīs stacijas spēj uzlādēt 80% automobiļa akumulatora pat 30 minūšu laikā – tikpat ātri kā ātrās uzlādes ierīce viedtālruni. Lai saudzētu akumulatoru, atlikušos 20 procentus uzlādē lēnām.
Jāmaina paradumi
Lietojot elektroauto, jārēķina mazliet citādi, nekā braucot ar auto, kam ir iekšdedzes dzinējs. Ierastā degvielas patēriņa (litros uz 100 kilometriem) vietā jārēķina kilovatstundas, savukārt degvielas tvertnei raksturīgo litru vietā jārēķina kilovatstundas, nevis ampērstundas, kā tas ir tradicionālā akumulatora gadījumā.
Līdz ar to uzlādes stacijā uzrāda, cik kilovatstundas esi ielādējis. Atkarībā no tā, vai uzlāde notiek ātri vai lēnām, mainās arī uzlādes izmaksas. Kilovatstundas cena, lādējot mājās lēnām, būs mazāka, nekā lādējot ātrās uzlādes stacijā. Ja auto akumulators nav lielas ietilpības, to pilnībā uzlādēt vienas nakts laikā var, arī lādējot mājās. Ja akumulatoram ir ļoti liela ietilpība, tas var aizņemt ievērojami ilgāku laiku. Vidējais vienas dienas nobraukums cilvēkam, dzīvojot un strādājot pilsētā, ir 30 līdz 50 kilometru. Šādam nobraukumam akumulatoru nakts laikā var uzlādēt pat divtik. No parastās 220 V kontaktligzdas uzlādes ātrums atkarībā no akumulatora kapacitātes ir 8 līdz 16 stundas, iespējams, pat vairāk.
Bez ātrajām uzlādes stacijām un iespējas lādēt lēnām mājās ir vēl vidējās uzlādes stacijas (līdz 22 kW), kuras ierīko pie lielveikaliem, birojiem, citām vietām, kur cilvēks aizbraucot pavada zināmu laiku. Šādā stacijā akumulators pilnībā uzlādējas četru līdz sešu stundu laikā. Piemēram, šāda uzlādes stacija ir pie IKEA lielveikala. Tā darbojas veikala darba laikā un par uzlādi tajā nav atsevišķi jāmaksā.
Lai norēķinātos par elektroenerģiju CSDD ātrajās uzlādes stacijās, var izmantot “e-mobi” autorizācijas karti vai speciālu mobilo lietotni. Mēneša beigās tiek saņemts rēķins par patērēto elektroenerģiju.
Arī Elektrum augusta beigās atklāja savas uzlādes stacijas, kurās norēķinus par uzlādi veic viedtālruņa lietotnē. Pie uzlādes stacijām ir norādīts, kā veikt uzlādi un arī QR kods, ar kura palīdzību lejupielādēt nepieciešamo mobilo lietotni.
CSDD uzlādes stacijās maksā par uzlādes laiku, kas ir 15 centi par minūti. Savukārt Elektrum stacijās jāmaksā par patērētajām kilovatstundām. Portāls “uzlādēts.lv” izpētījis – ja ir vajadzīga īsāka un ātrāka uzlāde, izdevīgākas ir CSDD uzlādes stacijas, bet, ja nepieciešams uzlādēt auto ar mazākas ietilpības akumulatoru, izdevīgāk būs izmantot Elektrum stacijas. Savukārt visizdevīgāk uzlādēt auto ir mājās, secinājis “uzlādēts.lv”.
“e-mobi” ātrajā uzlādes stacijā visizdevīgāk ir lādēties, līdz akumulators sasniedz 80%, jo uzlāde notiek vidēji ar 40 kW lielu jaudu. Pārsniedzot 80% līmeni, akumulators, lai sevi saudzētu, sāk lādēties lēnāk, un izmaksas “e-mobi” uzlādes stacijās, kur jāmaksā par laiku, ievērojami pieaug.
Kā izvēlēties elektroauto?
Galvenais kritērijs ir ikdienā ar automašīnu mērojamais attālums. No tā varēs saprast, cik ietilpīgs elektroauto akumulators ir nepieciešams. Ja vienā dienā vidēji tiek nobraukti 50 km, pietiks ar elektromobili, kura akumulatora kapacitāte ir neliela, piemēram, vien 20 kWh. Tikai pēc tam jāizvērtē, kādas papildu automašīnas “ekstras” konkrētiem modeļiem ir komplektācijā un ir nepieciešamas ikdienas lietošanā.
Latvijā 450 elektroauto
l Latvijā ceļu satiksmē 2019. gada pavasarī piedalījās jau vairāk nekā 450 elektroauto, kas ir par 130 automobiļiem vairāk nekā gadu iepriekš.
l 2018. gadā tika piedzīvots lielākais pieaugums kopš 2014. gada, kad elektroauto iegādei bija pieejams KPFI līdzfinansējums.
l Šobrīd lielāko automobiļu nobraukumu Latvijā – 98,4% – veido iekšdedzes dzinēju automašīnas, 1,3% – biodegviela, savukārt tikai 0,3% – elektromobiļi, secināts “PricewaterhouseCoopers” pētījumā.
l Lai izpildītu ES mērķus, līdz 2050. gadam būtu jāpanāk, ka Latvijā ir reģistrēti vismaz 28 tūkstoši elektroauto.
