E-pakalpojumi var palīdzēt “satikties” darba devējiem un ņēmējiem 0
Ikvienam darba devējam jāpārzina virkne normatīvo aktu, kuri regulē dažādu personu nodarbinātību, piemēram – cik darba stundas un kādos darbos var nodarbināt pusaudžus, kā iesaistīt darbā personas ar invaliditāti utt.
Savukārt darba ņēmējiem svarīgas ir iespējas darba meklēšanai un savu darba tiesību pārzināšana. Abām pusēm – darba devējiem un darba ņēmējiem var palīdzēt dažādi digitāli risinājumi, ar kuru palīdzību var rast atbildes uz jautājumiem un iegūt noderīgu informāciju.
Informācija par dažādu personu nodarbinātību un noderīgiem e-pakalpojumiem, kas var palīdzēt gan jaunu darbinieku piesaistē, gan darba organizēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem apkopota vietnē mana.latvija.lv dzīves situācijā “Nodarbinātība dažādām sabiedrības grupām”.
Atbalsts darba devējiem, kuri vēlas nodarbināt personas ar invaliditāti
Latvijai ir saistoša ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura paredz, ka minētajai personu grupai ir tiesības brīvi izvēlēties darba vietu un pelnīt iztikas līdzekļus tādā darba vidē, kas ir atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar invaliditāti.
Lai darba devējiem būtu vieglāk nodarbināt personas ar invaliditāti, LR Tiesībsargs ir izstrādājis vadlīnijas, kurās aprakstīts darba process minētajai personu grupai. Tāpat noderīgu informāciju var atrast Latvijas Nedzirdīgo savienības izveidotajā Rokasgrāmatā darba devējiem un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tīmekļa vietnē.
Darba devējiem pieejams atbalsts darba vietas iekārtošanai un bezdarbnieka ar invaliditāti ievadīšanai darba procesā, lai darba attiecību uzsākšana būtu veiksmīga.
Atbalsts nenozīmē, ka darba devējs saņems dotāciju šāda darbinieka atalgojumam. Tiek atbalstīti darba vietas iekārtošanas izdevumi, un finansējums atbalsta personai darba uzsākšanas laikā.
Darba gaitas pēc 50 nebeidzas
Atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu pēc 55 gadu vecuma var būt visai izaicinoši, taču maldīgs ir uzskats, ka “pēc 50” dzīve ir beigusies un jauna darba atrašanas iespējas ir minimālās. Personām pirmspensijas vecumā iespējams izmantot dažādus valsts atbalsta pasākumus, piemēram – NVA piedāvā subsidēto darba vietu programmu, kā arī stāšanos algotā pagaidu darbā.
Latvijā tiek organizētas dažādas mācības pieaugušajiem, kas ne vien ļauj papildināt zināšanas konkrētā nozarē, bet arī pilnībā mainīt nodarbošanos. Par mūžizglītību un pieaugušo izglītību uzziniet vairāk dzīves situācijas aprakstā “Studijas un mūžizglītība”.
Ja esat zaudējis darbu un reģistrējies kā bezdarbnieks, tad noteikti varat izmantot NVA piedāvātās mācību iespējas, piemēram, atbalstu profesionālās kompetences novērtēšanai, profesionālās pilnveides izglītības programmas, praktiskās apmācības pie darba devēja u.c. Par visām šīm iespējām plašāku informāciju sniegs NVA speciālisti.
Savukārt, ja esiet jau devies pensijā, bet turpināt strādāt, noteikti ir vērts iepazīties ar informāciju, kādas ienākumu nodokļa un neapliekamām minimuma likmes tiek piemērotas pensijai un atalgojumam. Nodokļu jautājumus palīdzēs izprast informācijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnēs.
Ievērojot īpašus noteikumus, strādāt drīkst arī bērni un studenti
Bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā ir aizliegts, tomēr likums ļauj bērnus iesaistīt dažādos vasaras darbos, ievērojot noteikto darba laika ilgumu un uzticot tikai tādus darbus, kas bērniem ir piemēroti. Bērns likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem, vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.
Lai pieteiktos vasaras nodarbinātības programmā, gan darba devējiem, gan potenciālajiem darba ņēmējiem – bērniem, jāvēršas NVA. Par pieteikšanās termiņiem un nosacījumiem vairāk var uzzināt NVA tīmekļa vietnē.
Par darba iespējām vasarā pusaudži var interesēties arī savā pašvaldībā.
Plašāk par bērnu un pusaudžu nodarbināšanas procesu un iespējām var lasīt dzīves situācijas aprakstā “Darbs un nodokļi”. Pēdējos gados šādi vasaras darbi kļuvuši ļoti populāri, un uz piedāvātajām darba vietām piesakās krietni lielāks skaits strādāt gribētāju, nekā tiek piedāvāts darba iespēju, tādēļ uzņēmumi tiek aicināti iesaistīties šajā nodarbinātības programmā, dodot iespēju jauniešiem jau skolas laikā iepazīt darba vidi.
Savukārt, ja jaunietis jau ir pilngadīgs, uzsācis studijas augstskolā, bet vēlas paralēli studijām arī strādāt, uz viņu kā nodarbināto attiecas visas tās pašas likumiskās prasības, kas uz citiem nodarbinātajiem (vairāk informācijas dzīves situācijā “Darbs un nodokļi”. Īpaši nosacījumi ir tikai ārvalstu studentiem, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē. Šādus studentus darba devējs drīkst nodarbināt līdz 20 stundām nedēļā.
Vēl viena iespēja darba devējiem, kā piesaistīt potenciālos darbiniekus, ir mācību prakšu organizēšana profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. Precīzu mācību prakses organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Savukārt jauniešiem, kuri vēlas pieteikties par praktikantiem kādā konkrētā uzņēmumā vai iestādē, noderēs karjeras portāls www.prakse.lv, kurā var gan “piedalīties” virtuālajā praksē, gan atrast informāciju par aktuālajām prakses vietām.
Savukārt no darba un studijām brīvajā laikā gan jaunieši, gan citi aktīva dzīvesveida piekritēji tiek aicināti iesaistīties brīvprātīgajā darbā, par ko vairāk var uzzināt NVA tīmekļa vietnē wwww.brivpratigie.lv. Vietnes mērķis ir attīstīt brīvprātīgā darba iespējas, nodrošināt un koordinēt informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem, kā arī nodrošināt personas pieteikšanos brīvprātīgajam darbam.
