E-svētki ar e-gājienu: šodien sākas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku transformētais e-gājiens “Saulesvija” 26
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceļš “Saulesvija”, kurā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku auto ar īpašajiem svētku vēstnešiem un viņu vestajām dāvanām izripos pa jaunajiem Latvijas novadiem – tā sauc tradicionālo svētku gājienu, kas šajos neparastajos digitālajos svētkos, kuri no valsts budžeta izmaksā vairāk nekā divus miljonus eiro, sāksies šodien.
Visas “Saulesvijas” norises tiks iemūžinātas kā liecība par Dziesmu svētkiem pandēmijas laikā.
Tāpat kā citas svētku norises, dalība “Saulesvijā” balstās uz brīvprātības principu, tādēļ arī attieksme pret to ir krasi atšķirīga. Spilgtākais piemērs ir Rīgas pašvaldība, kas jau aprīļa beigās nolēmusi Skolēnu dziesmu svētkus nerīkot, tomēr brīvprātības principu neviens nav atcēlis.
Rīgas dome tikmēr nav informēta, cik daudz dalībnieku no galvaspilsētas kolektīviem piedalās svētkos, jo oficiāli tos neatbalsta.
“Ar aprīļa kumulatīvajiem rādītājiem likās pilnīgi neiespējams, ka vasarā kaut kas varētu notikt, šobrīd redzam – var, ja paši esam piesardzīgi un atbildīgi. Mēs nezinām, kad dzīve pilnībā atjaunosies, vai tas būs pēc gadiem diviem vai trim,” saka projekta “Saulesvija” autore, režisore Inga Krišāne.
“Veidojot videosveicienus, bērni ir sapucējušies. Labi, viņi varbūt nevar kvalitatīvi nodziedāt visu dziesmu, bet to vienu pantu – var. Un viņiem ir prieks, ka viņus filmē. Bērniem nav tā priekšstata: kā tas ir – atrasties uz Mežaparka lielās estrādes, viņiem pietrūkst burziņa.”
Pašvaldību attieksme – atšķirīga
“Saulesvija” ir transformējies svētku gājiens, kurā pašvaldību delegācijas, kas kādreiz gāja pa Brīvības ielu, atrodas katra savā pašvaldībā, bet sveicinātāji – tie, kas agrāk stāvēja ceļa malā, tie tagad uz tām dodas.
Uz pašvaldībām tiek arī aizvestas dāvaniņas, kuras kolektīvu vadītāji dala bērniem par to, ka viņi ir izgājuši šo grūto ceļu un piedalījušies Dziesmu svētku procesā, kā nu tas bija iespējams pandēmijas laikā,” stāsta I. Krišāne.
“Saulesvija” sāksies šodien, 12. jūlijā, un pirmās vietas, kur iebrauks svētku auto, kurā atradīsies svētku vēstneši – gaidītāji novados nemaz nezina, kas pie viņiem īsti atbrauks –, būs Kuldīga, Jūrkalne, Ventspils.
“Pašvaldību pārstāvniecība kopumā norisē būs pēc brīvprātības principa un iespējām. Ir pašvaldības, kurās ir vairākskaitlīgi kolektīvi, bet no tām piedalās tikai atsevišķi pārstāvji. Ir arī pašvaldības, no kurām piedalās tikai kolektīvu vadītāji vai viens pārstāvis.
Daļa kolektīvu nepiedalās videofiksēšanā, bet viņi jau iepriekš ir iesūtījuši videosveicienus, kurus samontēsim 44 reportāžās. Mūsu uzsvars ir, ka šie ir e-svētki, tāpēc svarīgi ir video fiksēt dalībniekus, lai būtu līdzīgi kā kādreiz, kad katrs, skatoties svētku gājienu, televīzijā atrada sevi.”
Dalībnieku kopskaits, kas piedalīsies “Saulesvijā”, vēl tiek precizēts, tomēr zināms, ka norisē piedalās 42 pašvaldības un arī diaspora ir atsūtījusi savus sveicienus.
Paredzēts, ka svētku norises būs atraktīvas, piemēram, būs saules ripas, ko ripināt gadījumā, ja līdz kādai svētku dalībnieka mājai nevarēs aizbraukt. “Mēs burtiski aizriposim līdz katram kolektīvam, ieripojot katrā pašvaldībā – sākot ar Kuldīgu un noslēdzot Rīgā,” teic I. Krišāne.
Rīga oficiāli saka “nē”
“Saulesvija” beigsies 29. jūlijā, kad svētku vēstneši vispirms viesosies Mārupē un Jūrmalā un pēc tam ieradīsies Rīgā. Pēc I. Krišānes teiktā, neskaidrības esot ar Rīgas pašvaldību, lai gan svētkos no galvaspilsētas brīvprātīgi piedalās koklētāji, folkloras kopas, deju kolektīvi.
“Rīgas dome nav oficiāli atzinusi, ka šie kolektīvi piedalās, tādēļ mēs nevaram viņiem oficiāli nogādāt svētku atbalstītāju dāvaniņas un pateicības, kā tas ir visā Latvijā. Tomēr mēs radīsim veidu, kā neoficiāli, bet no sirds pateikties katram jaunajam rīdziniekam, kas visus šos trīs gadus ir gatavojies svētkiem, jo cieņpilns jebkura procesa noslēgums ir būtiska mācību darba sastāvdaļa,” viņa teic.
“Tagad esam plānojuši tikai svētku organizatoru, virsvadītāju un māksliniecisko vadītāju plūsmas pa atsevišķām daļām, došanos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kas notiks, ievērojot visus noteikumus.”
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja jau 29. aprīļa sēdē nolēma aicināt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatorus 2021. gadā šos svētkus nerīkot, uzskatot, ka tā brīža epidemioloģiskajā situācijā tas nav pieļaujams.
“Ja mēs pateiksim nē, tad dziesmu svētku nebūs. Ja mēs to izdarīsim, tad ietaupīsim lielus veselības budžeta līdzekļus,” diskusijā par svētkiem teica Rīgas domes deputāts Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība”).
“Mēs neesam mainījuši attieksmi – nekādā veidā nekavējam kolektīvu dalību svētkos, ja viņi paši to vēlas darīt, bet nekādas centrālās aktivitātes nav paredzētas,” teic Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka.
Pēc 2020. gada novembra datiem, svētkos būtu jāpiedalās 10 080 bērniem no Rīgas, tagad zināms, ka e-svētkos brīvprātīgi ir klāt arī rīdzinieki, tomēr galvaspilsēta, pēc I. Ratinīkas teiktā, nav aktualizējusi dalībnieku skaita atjaunošanu.
“Manuprāt, tas, kas pašlaik izglītībā ir ļoti svarīgi – nemainīt viedokļus par kādiem procesiem.
Kā prioritāru šobrīd esam izvirzījuši vakcinēšanos un skolu darba atsākšanu normālās klātienes mācībās.
Jāņem vērā, ka arī šajā epidemioloģiski labajā situācijā lielākais saslimušo skaits ir Rīgā. Arī tādēļ neredzu vajadzību veicināt Dziesmu svētku procesus ar cilvēku plašu pulcēšanos,” viņa saka.
“Saprotam, ka, tikko ieslēdzam Rīgas līmeni, mums ir arī jāieslēdz Dziesmu svētku estrādes līmenis un citi aspekti, kas, manuprāt, šajā e-svētku konceptā tomēr neiederas. Mēs no savas puses tur neko neorganizējam.
Ja svētku organizatoriem ir vēlme kaut ko rīkot Mežaparka estrādē, viņiem ir arī jārunā ar mums.
Mana nostāja ir skaidra – es neticu, ka vajag kaut ko darīt tikai tradīcijas konservēšanas nolūkā, neticu, ka tas tiešām uzrunā bērnus, bet tomēr saprotu, ka šobrīd, kad saslimšanas dati ir strauji uzlabojušies, rodas kārdinājums sasniegt vecos modeļus. Kaut kādi suvenīri nav tas izšķirošais aspekts, kādēļ visus Rīgas kolektīvus celt panikā augšā.”
Dziesmu svētkiem domātais finansējums Rīgā ir piešķirts kolektīvu dalībnieku tērpu atjaunošanai, un 2021. gada rudenī Rīgas dome plāno pieaugušajiem rīkot Gido un Imanta Kokaru 100. jubilejas pasākumu.
“Mēs šobrīd ieraugām pašvaldības pilnīgi citā gaismā. Maijā bija vērojams zināms apmulsums, bet tagad tās ļoti rūpējas, lai celtu uzmanības centrā dalībniekus un viņu ieguldīto darbu,” saka I. Krišāne.
“Ir pašvaldības, kur norisē būs klāt vairāku kolektīvu pārstāvji, ir tādas, kur mazāk. Talsos, lai gan kolektīvu dalībnieki gribētu piedalīties, tomēr nolemts, ka nepiedalīsies neviens.
Tomēr Rojā un Mērsragā, kur ir atbalstošāka attieksme un piedalās arī kolektīvu dalībnieki, mēs ar svētku auto pieriposim pie viņiem. Latgalē nav nevienas pašvaldības, kura būtu teikusi, ka viņiem nav neviena, kas mūs sagaidītu, – piedalās gan kolektīvu vadītāji, gan pašvaldību pārstāvji.”
Koordinatore Saldū: “Saulesviju” sagaidīs 89 bērni
Dace Vaļko, Saldus novada svētku koordinatore: “13. jūlijā “Saulesvijas” auto iebrauks pie Saldus pilskalna – vietā, kur satiekas Brocēni un Saldus. No mūsu novada norisē kopā piedalās 89 bērni, kopā ar skolotājiem – 135 cilvēki.
Lai neradītu draudus dalībniekiem, neaicinām katru pilno kolektīvu, bet gan pārstāvjus – četrus dziedātājus no koriem un divus no deju kolektīviem.
Šādi būs pārstāvēts arī teātra kolektīvs, folkloras kopa, pūtēju orķestris un lietišķās mākslas pulciņš. Katrs nāks savā tautastērpā vai kora tērpā, lai radītu krāsainu priekšstatu par to, cik dažādi mēs Saldus pusē esam.
Sadarbojoties ar režisoru Kristapu Gustavu Kiršteinu, ir sagatavoti vairāki priekšnesumi. Kopumā viss ir saplūdis kopā – visi dejotāji dejos vienu deju un visi dziedātāji dziedās vienu dziesmu. Esam gatavi arī uzsaucieniem – lai uzmundrinātu atbraukušos svētku vēstnešus un parādītu, ka pret svētkiem izturamies ar cieņu un sapratni.”
Kur varēs redzēt “Saulesviju”
Katras dienas videoapskatus varēs noskatīties “nacgavilet.lv”, svētku profilā digitālajā platformā “Youtube”, kā arī sabiedrisko mediju portālā “lsm.lv”.
Septembrī pirmizrādi piedzīvos “LMT” veidotā dokumentālā filma (režisors Dzintars Dreibergs).
“Saulesvijas” komanda – režisore Inga Krišāne, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, norišu režisori Edīte Siļķēna, Inga Krišāne un Kristaps Gustavs Kiršteins, kā arī visu pašvaldību koordinatori.
Šobrīd notiek arī aktīvs mūsdienu deju lieluzveduma “Augstāk par zemi” filmēšanas process, bet no 21. jūlija VEF Kultūras pilī būs skatāma vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas programmas “Radi rotājot” izstāde.
Svētku kopējās izmaksas – vairāk par diviem miljoniem
Kopējā summa – 2 046 967 eiro.
Plānotā atlīdzība mākslinieciskajam, administratīvajam, tehniskajam personālam, māksliniekiem, izpildītājiem, autoriem, režisoriem – 567 872 eiro.
Mākslinieciski tehniskajam nodrošinājumam (arī autortiesībām, dalībnieku reģistrācijai un uzskaitei, iespieddarbiem) – 882 875 eiro.
Papildu testēšanai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – 64 800 eiro.
Audiovizuālajai un audio pārraidīšanai un dokumentēšanai LTV un Latvijas Radio – 531 420 eiro.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
