Padoms lopkopim. ‘E. Coli’ izraisīts mastīts – drauds govīm agrajā laktācijas fāzē 0
Egils Juitinovičs, veterinārārsts, “Vidzemes veterinārais serviss”
Govju saslimšana ar E. coli izraisītu mastītu parasti rada diezgan nepatīkamu un stresa pilnu situāciju. Nereti tās ir govis ar augstu izslaukumu neilgi pēc atnešanās, un cerības, ka šajā laktācijā govs būs izcila piena devēja, sabrūk dažu stundu laikā. Tas tāpēc, ka E. coli izraisīta tesmeņa iekaisuma gadījumā ir dramatisks izslaukuma samazinājums kombinācijā ar ļoti smagu vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas dažos gadījumos beidzas ar dzīvnieka nobeigšanos.
E. coli pieder pie kolibaktēriju grupas, tā ir gramnegatīva un dzīvo siltasiņu dzīvnieku, arī cilvēka, zarnu traktā. Vietās, kur dzīvnieki uzturas (fermās, ganībās), kolibaktērijas lielos daudzumos atrodas pakaišos, piesārņotā ūdenī, respektīvi, vietās, kas ir piesārņotas ar dzīvnieku mēsliem. Organiskos materiālos mitrā, siltā vidē šo baktēriju populācija parasti ir ievērojami lielāka nekā neorganiskos. Tieši tāpēc smiltīm kā govju guļvietu materiālam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar organiskiem pakaišu materiāliem (skaidas, salmi u. c.).
Vai jebkurš E. coli celms izraisa mastītu?
Ne visas zarnu nūjiņas ir kaitīgas, dažas organismam pat ir ļoti nepieciešamas, jo kavē citu patogēno baktēriju vairošanos gremošanas traktā un palīdz nodrošināt dzīvnieka organismu ar K2 vitamīnu. Turpretim E. coli patogēnie jeb kaitīgie celmi kļūst par cēloni dzīvnieku saslimšanai un var nopietni apdraudēt to dzīvību.
Saslimšanas nopietnība ir cieši saistīta ar dzīvnieka imunitāti un vispārējo veselības stāvokli. Dažos gadījumos govs E. coli tesmeņa infekciju likvidē pati, nemaz nenonākot līdz klīniskai slimības izpausmei, vai tas norisinās vieglā formā un iekaisums pāriet bez ārstēšanas dažu dienu laikā. Vēlos atgādināt, ka ļoti būtisks ir tesmeņa dabiskās aizsargsistēmas stāvoklis, īpaši pupu galu un pupu ādas stāvoklis. Piemēram, ja pupu gali ir bojāti, kas visbiežāk saistīts ar kļūdām slaukšanas procesā, saslimstība ar E. coli izraisītu mastītu ievērojami pieaug.
Joprojām notiek diskusijas par to, vai tesmeņa iekaisumu var radīt jebkurš E. coli celms, vai ir celmi, kas saistīti tieši ar mastīta izcelšanos. Līdz šim vispārpieņemta doma bija, ka jebkurš zarnu nūjiņas celms var izraisīt mastītu. Tāpat tika uzskatīts, ka E. coli, nonākot ceturksnī, arī pēc tam, ja ierosina mastītu, tur nedzīvo ilgstoši un no turienes pazūd. Taču, attīstoties jaunām molekulārās izmeklēšanas metodēm, noskaidrojās, ka ne visi E. coli celmi ierosina mastītu. Tesmeņa audos noris aktīvs atlases process. Tiem kolibaktēriju celmiem, kas spēj izmantot pienā esošo dzelzi, ir priekšrocības salīdzinājumā ar tiem celmiem, kas nespēj atdalīt dzelzi no savienojumiem pienā un to izmantot. Priekšrocības nodrošina to, ka šīs E. coli baktērijas tesmeņa audos saglabā dzīvotspēju un tur var atrasties pastāvīgi.
Rezistence pret antibiotikām
Vēl viens apstāklis, kas jāņem vērā, ir antibiotiku rezistence. Pētījumos, kas tika veikti Nīderlandē, tika pierādīts, ka fermās, kur lietoja trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnus, rezistento jeb pret antibiotikām nejutīgo E. coli celmu skaits vircā pieauga. Jāpiebilst, ka cefalosporīnu lietošana mastītu ārstēšanā joprojām ir ļoti izplatīta. Praksē aizvien pārliecinos, ka antibiotikas nav jālieto visos mastīta gadījumos. Tāpat praksē ir saimniecības, kas mastītu ārstēšanā antibiotikas nelieto vispār, jo daudz kas ir atkarīgs no mastītu ierosinātāja tipa un organisma rezistences. Pašizveseļošanās no mastīta ir ļoti augsta, īpaši vieglākos gadījumos. Vēlama ir oksitocīna un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana un pasākumi organisma rezistences celšanai. Ļoti atbalstu praksi, ka tad, ja nav zināms mastītu ierosinātājs, antibiotiku lietošana nav vēlama vai pat nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.
Infekcijas klīniskās pazīmes
Mastītu gadījumā der atcerēties, ka infekcija tesmenī iekļūst caur pupa galu. Aktivizējoties zarnu nūjiņai, kas tesmeņa audos saglabājusies iepriekš, vai nokļūstot tesmenī no jauna, var sākties akūts iekaisuma process. Galvenokārt šo iekaisuma reakciju izraisa baktērijas apvalka ārējā kārtā esošie lipopolisaharīdi jeb toksīni. Dzīvniekam klīniskās pazīmes ir atkarīgas no iekaisuma radītām izmaiņām organismā, kas parasti ietver izmaiņas piena izskatā, slimais ceturksnis ir pietūcis un sāpīgs, dzīvniekam ir drudzis. Smagākos gadījumos ir nopietni traucēts dzīvnieka vispārējais veselības stāvoklis.
Dzīvnieks neēd, ir caureja un izteiktas atūdeņošanās pazīmes. Var būt kalcija deficīts, elektrolītu disbalanss, organisma vispārējā intoksikācija jeb saindēšanās. Šūnu līmenī vērojama aktīva iekaisuma mediatoru izdalīšanās, leikocītu savairošanās, brīvo radikāļu veidošanās. Kā jau iepriekš minēju, palielinoties stresam un mazinoties organisma aizsargspējām, govju saslimstība ar E. coli izraisītu mastītu var pieaugt.
Riskantākais – pirms un pēcatnešanās laiks
Tieši pirms un pēcatnešanās laiks ir govij liels izaicinājums, jo organisms strādā paaugstinātas slodzes apstākļos un tas, protams, negatīvi ietekmē imūnsistēmas darbību. Ar to ir daļēji izskaidrojama paaugstinātā jutība pret E. coli mastītu tieši agrajā laktācijas fāzē.
Vienā pētījumā tika atklāts, ka 50% gadījumu, kad govis pirmajās nedēļās pēc atnešanās saslima ar klīnisko mastītu, inficēšanās bija notikusi cietstāves laikā. E. coli bija visvairāk atrastais ierosinātājs. Kad govīm ceturkšņi tika inficēti ar E. coli cietstāves laikā, akūts iekaisums parasti neattīstījās un iekaisuma mediatori pienā nebija nosakāmi. Turpretim govīm pēc atnešanās attīstījās klīniska tesmeņa iekaisuma pazīmes ar izteiktu un ilgstošu iekaisuma reakciju. Pēdējie pētījumi vēlreiz apliecina, ka negatīva enerģijas bilance govīm pārejas periodā negatīvi ietekmē imūnsistēmas darbību un veicina iekaisuma attīstību.
E. coli klīniskā mastīta gadījumā slimība parasti ilgst 3–10 dienas. Diemžēl ne visiem dzīvniekiem izdodas glābt dzīvību. Pirms uzsāk ārstēšanu, vienmēr jāapsver, vai ārstēšana ir lietderīga un nav labāk dzīvnieku likvidēt jeb eitanazēt. Jāņem vērā, ka arī dažos pētījumos ir pierādīts, ka atveseļošanās sekmes ir mainīgas. Daudzos gadījumos piena sekrēcija neatjaunosies, 10–20% gadījumu slimība atkārtosies, jo baktērijas būs saglabājušās tesmenī un spējušas pat vairoties. Turklāt tās parasti ir rezistentas pret lielāko daļu antibiotiku. Taču pārsvarā gadījumu E. coli baktērijas no tesmeņa audiem pazudīs.
Ārstēšanai jābūt sistēmiskai
Ārstēšanai parasti jābūt sistēmiskai, lietojot šķīduma terapiju, pretiekaisuma līdzekļus. Antioksidantu un imūnsistēmas stiprinātāju lietošana var dot pozitīvu efektu. Antibiotiku lietošana ir strīdīga sakarā ar E. coli lielo rezistenci pret lielāko daļu no tām. Turpretim antibiotikas nogalina arī citas organismā esošās baktērijas, un arī tās, ejot bojā, izdala toksīnus, kas situāciju var pasliktināt un provocēt dzīvnieka ātrāku nobeigšanos.
Jebkurā gadījumā mastīts saistīts ar ekonomiskiem zaudējumiem. Tiešās izmaksas ir redzamas uzreiz un saistās ar produkcijas zudumu, ārstēšanas izdevumiem, darbaspēka izmaksām, laboratorijas izmeklējumiem un ierobežojumiem piena lietošanā. Taču arī pēc izveseļošanās zaudējumi, visticamāk, turpināsies. Daudzos gadījumos dzīvnieks ir priekšlaikus jābrāķē, jo neatjaunojas cerētais izslaukums un govi turēt kļūst ekonomiski neizdevīgi. Var būt atražošanas traucējumi, grūsniem dzīvniekiem var būt aborti. Tāpat iekaisuma sekas var būt traucēta apaugļošanās spēja. Izveseļošanās ir tikai viens no scenārijiem, jo akūta klīniska E. coli mastīta gadījumā ir iespējama dzīvnieka nobeigšanās.
Labākais risinājums – profilakse
Slimības profilakses pasākumi ir labākais ceļš no visiem aspektiem, lai samazinātu saslimšanu ar E. coli mastītu. Sausas, tīras guļvietas, labi vēdinātas telpas, nevainojama slaukšanas procedūra un atbilstoši funkcionējošas slaukšanas iekārtas. Pupu galu stāvoklis ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem saslimšanā ar E. coli mastītu. Klīniskā mastīta uzliesmojuma gadījumā laba prakse ir sākt ar pupu galu izvērtējumu – vai pupu gali nav izrauti un tādējādi tiek traucēta pupa pilnvērtīga noslēgšanās, kā dēļ infekcija viegli iekļūst tesmenī.
Jāpārvērtē arī cietlaišanas procedūra, jo, veicot to neatbilstoši, ar medikamentiem vai līdzekļiem, ko ievada govij tesmenī, cietlaižot var arī ievadīt infekciju.
Lietojot vakcināciju pret E. coli mastītu, tā neatrisinās apsaimniekošanas problēmas un nepasargās no infekcijas iekļūšanas tesmenī, bet tikai padarīs slimības gaitu mazāk akūtu, tāpēc būs mazāk nobeigšanās gadījumu.
Jāņem vērā arī jaunākie pētījumi, kas apliecina, ka daži celmi spēj vairoties un saglabāties tesmeņa audos ilgstoši. Tas liek pārvērtēt pieeju, ka E. coli ir pašlikvidējoša infekcija un tā tesmeņa audos nespēj dzīvot. Kā arī jāņem vērā antibiotiku rezistence, to nepamatota lietošana ievērojami apgrūtinās kvalitatīva piena ieguvi nākotnē.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
