E-cigaretes. Par vai pret? 5
Pēdējos mēnešos publiskajā telpā tiek aktīvi diskutēts par e-cigarešu tematiku, par to aizliegumu un par sabiedrības veselību. Tiek norādīts uz pētījumiem, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas, nekā tradicionālās cigaretes ar tabaku, arī uz to, ka e-cigaretes ir kļuvušas par sērgu skolās. Taisnība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu.
Nav šaubu – vienreiz lietojamās e-cigaretes tieši pēdējos pāris gadus sākušas savu triumfa gājienu nikotīna produktu tirgū. Ir pat grūti iedomāties ballīti, kur nebūtu to lietotāju. Ērti, nav jāiet ārā uz ielas, nesmird un arī gana stilīgi. Arī mazāk kaitīgi, jo gluži vienkārši tajās nav darvas, tvana gāzes un kancerogēnu vielu.
Liela problēma ir tajā, ka tā pārvērtusies par modes lietu arī skolās. Tiek uzskatīts, ka krāsainie e-cigarešu iepakojumi pievilina jauniešus. Lai arī saskaņā ar likumu, tās iegādāties var sākot no astoņpadsmit gadiem, tām tomēr piekļūst daudz jaunāki skolēni. Viņi tās iegādājas ne jau veikalos vai oficiālās tirdzniecības vietās, bet tās pārdod vecāko klašu skolēni un tā sauktie “izplatītāji”, kas atved sarunātā vietā pēc vienošanās. E-cigaretes var viegli atrast dažādās WhatsApp vai Telegram grupās. Skaidrs, ka neviens te neprasa dokumentus, un neprasa, cik pircējam gadu. Šie tā sauktie “izplatītaji” piedāvā preci atsūtīt arī ar kurjerpastu. Pārskaiti tik naudu un izvēlies tuvāko “Omnivu”.
Aizliedzot e-cigarešu aromātus, problēma vienkārši tiks pastumta zem galda, tā netiks atrisināta. Varbūt mazināsies masveidīgums skolās, taču iegādāties e-cigaretes ar “garšām” varēs tāpat. Iespējams, pat cena būs zemāka, jo turpmāk neviens nemaksās valstij akcīzi. Pēc loģikas jau šobrīd skolēniem nevarētu būt pieejai e-cigaretēm, bet tā nav. Tātad problēmas cēlonis jāmeklē kur citur.
Vispirms tā ir Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbildība. Vai līdz šim ir redzēta kāda skolēniem skaidrojoša publiska kampaņa par e-cigaretēm? Nē. Veselības ministrija atrod vairāk nekā 300 tūkstošus eiro seksuālās veselības veicināšanai, bet daudz aktuālākai e-cigarešu problēmas skaidrošanai skolās nav atlicis naudas un idejas. Bez ministrijām un ierēdņiem atbildība jāmeklē ģimenē un arī skolā. Var atrast veidus kā risināt problēmu arī mācību iestādēs. Dažas skolas uzliek video kameras, citas prasa lielāku skolēnu atbildību. Taču vēlreiz, visa pamatā ir prevencija un izglītošana.
Mēs kā ierasts ejam radikālajā virzienā – no viena grāvja otrā. Līdzīgi kā ar bankām, no liberālas pieejas – totālā kontrolē. Tagad pat kontu atvērt bankā ir apgrūtinoši. Policija saka, ka jau šobrīd nespēj izkontrolēt skolas, bet kas mainīsies pēc aromatizēto e-cigarešu aizlieguma? Eiropas Savienībā, kā zināms, ir vienots brīvais tirgus un nav robežkontroles. Visu varēs iegādāties internetā vai pašrocīgi ieviest no Polijas vai Vācijas un tirgot tālāk. Saeimas komisijā jau spriežot par aromatizēto e-cigarešu aizliegumu un plānoto kontroli nevarēja atrast atbildīgo. VID (valsts ieņēmumu dienests) skaidri attiecās to darīt, sakot, ka ne Lietuva, ne Igaunija pēc aizlieguma ar šo problēmu netiek galā. Arī Veselības inspekcija paziņoja, ka viņiem resursa neesot. Tad nu tika lemts, ka kontroli varētu uzticēt PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centram), kuru pārstāvis nebija ieradies un nevarēja iebilst.
Pats lietoju vienreizējās e-cigaretes lietoju jau pāris gadus. Tas nav nekas tāds, ar ko gribētu lepoties, taču tā ir mana pieauguša cilvēka izvēle. Es, protams, nevēlos lai skolēni smēķē e-cigaretes, pasarg Dievs. Taču pašreiz virzītajā aizlieguma variantā arī neredzu, ka problēma skolās ar šo tiks atrisināta. Viens attāli pazīstams kontrabandists nupat sacīja, ka berzē jau rokas. Kā viņš teica – valsts tūlīt dos zaļo gaismu viņa nelegālajam biznesam.
