Laikam jau nekur mēs no tās elektrifikācijas neaizbēgsim. Kā e-auto liks mainīt ieradumus? 69
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Manu skepsi par strauju satiksmes pāreju uz elektrisku piedziņu jau droši vien esat pamanījuši. Bet – redzot, jūtot to milzīgo Eiropas spiedienu zaļas satiksmes virzienā, jāsaka: laikam jau nekur mēs no tās elektrifikācijas neaizbēgsim. Un jaunumi, tiklīdz iespējams, jāpamēģina.
Tā arī daru – “Andre Motors” piedāvā izmēģināt elektrisku “Citroen C4” (garums 434 cm, cena, sākot no 31 000 eiro).
“Škoda” konkursam “Latvijas Gada auto” piesaka lielāku (465 cm) un dārgāku (no 35 000) “Enyaq iV”. Braucu. Domāju. Stāstu jums. Varbūt nemaz ne tik tālā nākotnē noderēs.
Atlikuma skaitļu spiediens
Tas būs punkts, kuram jūsu uzmanība būs pievērsta pirmkārt (vismaz, iespējams, visai ilgā adaptācijas periodā). Cik tālu vēl varu aizbraukt??? 325 km – tā saka “Citroen”, no Rīgas izbraucot. Es gribu nonākt Usmā. Un Rīgā atgriezties.
Vismaz 150 km uz katru galu, vēl daži līkumi ezermalā, mājās laikam netikšu… Barošanas programma?! Uz to arī koncentrējos, ripoju un pētu telefonā (grēkoju!) “e-mobi” uzlādes stacijas karti.
Kā brauc “citrons”, nemaz nemanu. Tātad brauc šis normāli. Labi. Kā jau visi mūsdienu auto…
Pie Tukuma (nobraukti 60 km) atlikuma rādītājs vairs sola tikai 220. Talsu krustojumā – 150. Vai vismaz līdz Kandavas pagriezienam, kur ir modernā štepsele, no dižezera atpakaļ tikšu?! Un tā tālāk… Stress.
EV iesācēja spriedze. Piešāvies jau drīz sapratīšu, ka, pirmkārt, ir jābrauc rāmāk. Elektromobiļi, gandrīz vai fantastiski ekonomiski pilsētā, kur viss pārlieku šerpos ieskrējienos iztērētais tiek rekuperēts, ir patēriņā ātruma jutīgāki par iekšdedzi uz šosejas.
Tiklīdz kļūstu skopāks apdzīšanās, kilovatu patēriņš samazinās. Ja braukšu rātni, manas attāluma pieveikšanas iespējas aptuveni sakritīs ar auto paneļa rādījumiem.
Ja uzvedīšos kā mūsu lielceļu “rallisti” – iespējams, pat līdz Usmai netikšu. Tas pirmais, ko EV liks mūsu ieradumos mainīt. Laikam jau labi, ka liks.
Citāda dinamika
Visi mani līdzšinējie braucieni ar dažādiem EV ir sākušies Rīgā. Un allaž tūlīt radījuši varena spēka apziņu. Līdz 70, pat līdz 100 visi šie – pat mazākais un lētākais “Dacia Spring” – ir paātrinājumu karaļi. Bet… Pirms Spuņciema man apnīk pārlieku prātīgais (82 km/h) triju auto vilcieniņš un metos tam garām.
Pretimbraucošais ir pietiekami tālu. Pēc maniem (benzīnnieks trešajā robā!) priekšstatiem, pietiekami. Bet te šis nāk man purnā!!! Laimīgi izmaināmies, bet jūtos vainīgs.
Un apņemos elektriskos paātrinājumus 80–120 km/h diapazonā pamērīt rūpīgāk. Ko parīt ar “Škoda Enyaq” arī daru.
Mēru laiku, kas vajadzīgs, lai no 80 km/h sasniegtu 120. Tātad spēju veikt fiksu apdzīšanu šosejas plūsmā. Salīdzināšanai izmantošu savu vēsturisko datu bāzi, kuras spilgtākie ieraksti ir “Nissan Qashqai” (2,0 l benzīns, variators, dzimis 2009. gadā) un pavisam svaiga (2019) trīscilindru “Suzuki Vitara”.
Pirmais testu veica sešās sekundēs, otra ar trešo pārnesumu un maksimāliem apgriezieniem bija par sekundi lēnāka. Un te supermoderns, par abiem iepriekšējiem divas un trīs reizes dārgāks “Škoda Enyaq iV”.
Ieslēgts “normālais” režīms. Cik? 6,2 s. Ieslēgts “sport” 6,1 s. Sajūtas gan subjektīvi citādas, jo ieskrējiens notiek gluži nereālā tādā kā datorspēles klusumā. Bet objektīvi – pat labākie, pat dārgākie elektromobiļi nav šosejas kariņu karaļi. Krietnam “Porsche” ne tuvu netiek…
Un ar to nākotnes braucienā nāksies rēķināties. Piedevām momentālā patēriņa skaitlis displejā, kurš, rāmi un rātni ripojot, ir 10–15 kWh/100 km, maksimālos paātrinājumos saniedz vai simtu. Un vidējo rādītāju krietni pabojā.
Šķiet, ka tieši tas, ka niknākie EV uz aktivitāti provocē, sabojājis gan “Enyaq”, gan pat “Audi E-tron” kontrolskaitļus plašākajā Latvijā veiktajā elektromobiļu 1000 km testā (“kursors.lv”). Tie tabulā ir virs 20 kWh uz 100 km.
Mani rezultāti rāmā un lojālā brīvdienu pastaigā ap un pa Rīgu – 15 kWh uz simtu. Un krietni lielāks par startā solīto vēl veicamais attālums.
Piebarošana nav grūta, bet…
“Enyaq” piebarot nenācās. No startā saņemtajiem 380 km nobraucu vien pusi. Tas pēc atlikuma rādītāja. Faktiski bija vairāk. Ekonomiskāk.
Citādi – kā jau iepriekš minēju – gāja “citroniņam”, kura akumulators nedaudz mazāks, dzinējs nedaudz vājāks, mana vēlme ātrāk tikt Usmā pārāk stipra. Solītos 350 km tas neiedeva.
Pēc nobrauktiem diviem simtiem rādīja nepilna simta atlikumu. Un Ventspils šosejas Talsu krustojumā braucu pie štepseles “e-mobi” lietošanu mācīties. Nu ko – viss vienkārši. Process sācies.
Līdz pilnam vēderam būšot jāgaida nepilna stunda. Bet man pilnu nevajag. Pusstundā “ieleju” 200 kilometriem vajadzīgo un domīgs ripoju tālāk.
Kāpēc domīgs? Tāpēc, ka varēja taču būt arī krietni draņķīgāk. Varēja abi uzlādes vietas kabeļi būt aizņemti. Un to auto saimnieki uz netālo krodziņu aizgājuši.
Tad es savu pusstundiņu vispirms veselu stundu gaidītu… Un – ja uzlādes vietu skaits netiks palielināts, bet EV skaits augs tik strauji, kā zaļie vēlas, – gluži iespējams, ka rindā es nebūšu vis otrais, bet, teiksim, septītais. Un mājās tikšu vēlā vakarā.
Piedevām – kā ar vidējiem ātrumiem? Maršrutā Rīga–Ventspils–Rīga klasiski barotam auto vidējais parasti sanāk ap 80 km/h. Jeb piecas stundas. Ja vienu stundu tērējam uzlādei – būs sešas.
Vai arī nāksies braukt ar vidējo virs simta. Kas nav atļauts, pirms valdības sasapņotie četrjoslu ceļi nav uzcelti. Kas kilovatstundu patēriņu audzēs un nepieciešamo uzlāžu biežumu un laiku palielinās.
Jā – nav tikai saulīte tālākas nākotnes prognozēs…
Bet tomēr patīk!
Ar visu skepsīti un racionālajām šaubām – te ir šis tas ļoti tīkams. Ir īpašības, kuras klasiskie auto cīņā par ekoloģiju zaudējuši. Ir svars. “Citroen” – gandrīz divas tonnas. “Škoda” – vairāk par divām. Un smags auto ripo komfortabli pat ar daudz prastākām piekarēm nekā šajos iebūvētās. Kaifs!
Sevišķi “Enyaq” versijā, kur elektriskās piedziņas konstruktīvā vienkāršība ļāvusi par velkošajiem izmantot pakaļējos riteņus. Un priekšējos ar vilkmi neraustīt. Stūre – kā pagājušā gadsimta mersedesam.
Tīra, ne pārāk viegla, superprecīza. Un piedevām – tas devis iespēju apgriešanās rādiusu samazināt zem 10 metriem. Pilsētas manevru sapnis!
Garšīgi auto… Vien milzīgie displeji priekšējā paneļa viducī varētu nebūt tik uzbāzīgi, daļu no man vajadzīgā plašā skata uz ceļu un apkārtni aizsedzoši. Vai tiešām nevar tos taisīt mazliet zemākus? Vai pat panelī iebīdāmus, ja tie pašlaik nav akūti vajadzīgi?
Rentabli, sasniedzami?
Bez 30 ar asti tūkstošiem eiro pie “C4” netikt. “Enyaq” ar lielāko (80 kWh) bateriju un lepnākajā aprīkojumā ir vēl gandrīz divreiz dārgāks. Rentēsies?
Ja neskaita lepno ekolīdera apziņu, dažus pieminētos unikālos komforta elementus, vienīgais “taustāmais” ieguvums ir starpība degvielas izmaksās. Kāda tad tā īsti ir?
Degviela 100 km
Benzīns 6 l = 8 eiro
Elektrība 15 kWh = 2,2 eiro ātrajā uzlādē (lādējot mājās 1,5 eiro)
Degviela 1500 km
Benzīns 140 eiro
Elektrība 33 eiro (lādējot mājās 22,5 eiro)
Tātad ekonomija būs ap 100–120 eiro mēnesī jeb 1200–1400 gadā. Tos 10 vai pat 20 tūkstošus, par kuriem EV pašlaik ir dārgāks par līdzīgu izmēru un īpašību iekšdedzes auto, atgūt var vien kādos gados desmit.
Kad dārgākajai Ev sastāvdaļai – akumulatoram – jau būs beidzies garantijas laiks. Ko tālāk? Kreditēt ekoloģiskās programmas vēlreiz?
Ja neesi miljonārs, laikam jau reāls ceļš uz EV pašlaik ir tikai viens – līzings. Un labāk tā sauktais operatīvais, nevis finanšu līzings. Tāda kā noma. Uz pieciem, teiksim, gadiem.
Kā liecina internetā atrodamie līzinga kalkulatori, šādā darījumā (kurš – ja objekts ir ekoloģisks – tiek stimulēts ar zemākiem procentiem) mēneša maksājums ir aptuveni procents no cenas. Ja tā ir 40 000 – līzings 400 eiro mēnesī benzīna auto.
Vai 280 elektriskajam – jo 120 jūs nemaksāsiet par benzīnu.
Der? Esat iekrājuši obligātajai pirmajai iemaksai (15% no cenas)? Oficiālie ienākumi atbilst šim: “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi paredz, ka iedzīvotāju kopējās kredītsaistības nevar pārsniegt sešu gadu mēnešalgas. Ko tas nozīmē? Piemēram, ja jūsu ikmēneša ienākumi ir 1000 eiro (neto), šī summa tiek reizināta ar 72 mēnešiem (seši gadi), līdz ar to maksimālā summa, ko jūs varat aizņemties, ir 72 000 eiro.”
Lai ripo! Bez rūciena un dūmiem.
