Džonsons sola turpināt savu breksita stratēģiju 0
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien solījis turpināt strādāt pie tā, lai panāktu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī.
Iedragājot Džonsona autoritāti, Lielbritānijas Augstākā tiesa šodien atzina par nelikumīgu Džonsona lēmumu apturēt parlamenta darbu.
Džonsons ir arī piedzīvojis vairākas sakāves parlamentā, kas ierobežojis viņa plānus īstenot breksitu arī gadījumā, ja nebūs panākta vienošanās ar ES.
Lielbritānijas Augstākā tiesa nolēma, ka Džonsons, apturot parlamenta darbu piecas nedēļas pirms 31.oktobrī paredzētās izstāšanās no Eiropas Savienības, rīkojies nelikumīgi.
Tiesa nolēma, ka lēmums par parlamenta darba apturēšanu nav spēkā un tagad parlamentam jāizlemj, kādu soli spert tālāk, un tas var sanākt uz sēdi jebkurā laikā.
Parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs tūlīt pēc tam paziņoja, ka Pārstāvju palāta sapulcēsies uz sēdi trešdien plkst.11.30 (plkst.13.30 pēc Latvijas laika). Arī Lordu palāta paziņoja, ka atgriezīsies pie darba jau trešdien.
Džonsons, kurš pašreiz atrodas Ņujorkā, britu medijiem uzsvēra, ka nepiekrīt tiesas lēmumam, bet ievēros to.
Viņš arī aicināja leiboristus atbalstīt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu izsludināšanu.
“Acīmredzamais, kas tagad jādara, ir jāizsludina vēlēšanas,” paziņoja premjers.
Valdība norādīja, ka parlamenta darba apturēšana, uzsākot rudens sesiju, ir ierasta prakse, kuras mērķis ir ļaut valdībai sagatavot savu likumdošanas programmu jaunajam parlamenta darba cēlienam.
Taču daudzi deputāti un proeiropeiski noskaņotie aktīvisti apgalvoja, ka Džonsons pārsniedzis savas pilnvaras, cenšoties izvairīties no parlamenta uzraudzības breksita priekšvakarā.
Berkovs pauda viedokli, ka tiesneši ir aizstāvējuši parlamenta tiesības un pienākumu sapulcēties uz sēdēm, lai sekotu līdzi izpildvaras darbībām.
Neliela grupa protestētāju, kas bija sapulcējušies pie tiesas nama, atzinīgi novērtēja spriedumu.
“Šī ir liela diena demokrātijai,” ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no protestētājiem.
Opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins pēc tiesas lēmuma aicināja Džonsonu atkāpties no premjera amata.
“Es aicinu Borisu Džonsonu (..) apsvērt savu pozīciju un kļūt par īsāko termiņu strādājušo premjeru, kāds šeit jebkad ir bijis,” Leiboristu partijas kongresā paziņoja Korbins.
Vairāki opozīcijā esošie likumdevēji aicināja sarīkot uzticības balsojumu Džonsonam, un Berkovs lika noprast, ka atradīs tam laiku parlamenta darba kārtībā, ja tiks izteikts oficiāls lūgums.
Taču Džonsons, visticamāk, pretosies visiem aicinājumiem atkāpties, pat ja viņa pārstāvētajiem konservatīvajiem vairs nav vairākuma Pārstāvju palātā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Džonsona strīdi ar likumdevējiem par breksitu nāk par labu viņa popularitātei vēlētāju vidū.
Džonsons premjerministra krēslā sēdās 24.jūlijā.
Viņš uzstāj, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES līdz 31.oktobrim – ar vai bez vienošanās. Taču likumdevēji bažījas, ka breksitam bez vienošanās būs postošas sekas. Pat valdība atzinusi, ka tādā gadījumā var izveidoties pārtikas un medikamentu trūkums un sākties nekārtības.
Pārstāvju palāta septembra sākumā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu.
Likumprojekts ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu.
Džonsons šodien sacīja, ka cer panākt jaunu vienošanos ar Briseli, aizstājot vienošanos, ko panāca viņa priekštece premjerministra amatā Terēza Meja. Lielbritānijas parlaments Mejas vienošanos noraidīja.
Taču ES līderi ir mazāk optimistiski un pārmet Londonai, ka tā nav nākusi klajā ar nopietnām alternatīvām Mejas līgumam.
