“Jebkuru labu produktu ar fritēšanu var padarīt par mēslu”. Ēstuve ar pētījumos balstītu ēdienkarti 0
Slavenajam serbu tenisistam Novakam Džokovičam “Raw Garden” Rīgas ēstūži patiktu, jo maltītes te gatavo bez glutēna. Kopš no savas ēdienkartes sportists izsvītrojis graudaugu lipekli, uzlabojusies gan pašsajūta, gan sportiskie rezultāti un viņš stabili turas rangu tabulas līderos. Iedvesmojošs piemērs, kas vēlreiz atgādina, cik svarīga nozīme ir mūsu degvielai – pārtikai. Lai gan lēni, bet arī Latvijā pamazām izplatās veselīga ēdiena tendences, nosaka viens no “Raw Garden” īpašniekiem Matīss Eglītis. Biznesa pamatā, kuru kopā ar draugu Mārtiņu Vētru uzsākuši 2011. gada sākumā, likti pētījumi par veselīgu uzturu un radies vēl nebijis “koncepts” – tikai augu valsts produkti, svaigi pagatavoti, ne tikai bez glutēna un pārtikas piedevām, bet arī cukura un laktozes. Tāds uzlabots veģetāriešu, vegānu un svaigēdāju mikslis, kas līdz šodienai galvaspilsētā izpleties divos restorānos un vienā gastronomiskajā pieturā.
Kompromiss – fleksitārisms
Lai kāda būtu katra individuālā pieredze, par svarīgāko “Raw Garden” veidotāji uzskata reprezentablus pētījumus. Varētu padomāt, ka pasauli pārņēmusi kārtējā modes diēta, taču pētnieki aicina nesteigties ar kritiku, jo, iespējams, ka mīļo, labo maizīti ir sabojājuši modernie cepšanas procesi un maizei pievienotās sastāvdaļas. Savukārt piena produkti, kā atkal jau rāda pētījumi, var būt pie vainas elpošanas ceļu, sirds un asinsvadu slimībām, bet pagājušā gada zviedru speciālistu atzinums ir gluži vai sensacionāls – piens nebūt nestiprina kaulus pret lūzumiem. M. Eglītis uzsver, ka ne mazāk svarīga par pašu produktu izvēli ir to apstrādes tehnoloģija ēdiena pagatavošanas laikā. “Jebkuru labu produktu ar fritēšanu var padarīt par mēslu, eļļā neko nevārām,” viņš piebilst.
Piecu gadu laikā klientu loks ir četrkāršojies, taču “Raw Garden” saimniekiem nākas atzīt, ka mūsu zemi nevar saukt par veselīgas ēšanas paraugu. Viens no apliecinājumiem – Latvijā vairāk nekā pusei cilvēku ir liekais svars, tajā skaitā – ceturtajai daļai bērnu. Ēdam par daudz un neveselīgi, par maz kustamies, pārstrādājamies, stresojam, slimojam un – mirstam. Latvija trīskārt pārsniedz Eiropas vidējo līmenī mirušo skaitā no sirds un asinsvadu slimībām, taču tā vietā, lai valdība pievērstos veselīgas pārtikas programmas izstrādei visā valstī, tā vairāk nodarbojas ar seku likvidēšanu, kas izmaksā daudz dārgāk par prevenciju.
