Dzīvžoga augi fizokarpi nodrošina krāsu un formu kontrastu visa gada garumā 0
Plānojot ziedaugu un dažādu krūmu izkārtojumu savā dārzā vai pagalmā, kādu nelielu teritorijas daļu var padarīt arī aizsegtāku vai neredzamāku. Tam lieliski kalpo dzīvžogu augi. Turklāt ne vienmēr tiem jābūt tikai viscaur zaļiem krūmiem. Interesantu krāsu un formu spēli, vienlaikus pildot ziņkārīgu skatienu aizsega funkciju, sniegs irbeņlapu fizokarps (Physocarpus opulifolius). Šis vasarzaļais krūms ir īsta zvaigzne – tas nemitīgi piesaistīs uzmanību visa gada garumā! Vasarīgo ziedu pāreja uz stingriem, košiem kopaugļiem, skaistā, plašā lapotne, kas rudenī nomaina krāsas, un savdabīgā zaru tekstūra ziemā šo krūmu padara jo īpaši interesantu. Turklāt fizokarpa audzēšanas un kopšanas prasības ir visai pieticīgas. Iepazīsties ar to, cik vienkārši ir kopt šo noderīgo un krāšņo krūmu!
Irbeņlapu fizokarps ir rožu dzimtas vasarzaļš krūms, savvaļā tas sastopams savā dzimtajā pusē Ziemeļamerikā, biežāk Atlantijas okeāna piekrastes mežainajā daļā. Tas mēdz augt pat klinšainās un akmeņainās vietās, kas norāda uz auga spēju noturēties arī skarbākos apstākļos. Krūms var izaugt apjomīgs – līdz pat 3 m augstumā un 2 m platumā – un formas ziņā tas ir samērā mainīgs un neregulārs. Tā lapas izvietotas uz kokainiem, stingriem stumbriem tumši brūnā krāsā ar oranžīgiem un gaišbrūniem lāsumiem, un miza vietām mēdz atlobīties (sevišķi vecākiem zariem, jaunie zariņi parasti ir gaišzaļā krāsā). Tieši mizas lobīšanās dēļ zariņi iegūst visdažādākos brūnos toņus – tas padara šo krūmu saistošu un pievilcīgu arī ziemā. Interesanti, ka auga nosaukums ir cēlies no grieķu valodas: physo nozīmē asmenis, savukārt karpos apzīmē augļus. Tādi arī izskatās tā kopaugļi, kas pēc izziedēšanas (kas ilgst no maija līdz jūnijam) attīstās rudenī un tajos nobriest sēklas. Krūma lapas formas ziņā ir daudzveidīgas, sevišķi smalkākās lapas, un parasti lapas augšpuse ir tumšāka nekā apakša. Lapotnes krāsas mēdz būt ļoti atšķirīgas. Interesantākā ir vācu selekcionāru izveidotā šķirne Diablo – šim fizokarpam ir purpursarkanas lapas un balti ziediņi, kas rudenī pārtop par košsarkaniem, asmeņveidīgiem someņu kopaugļiem. Citas populāras šķirnes ir Red Baron ar sarkanīgām lapām ar oranžiem galiņiem, kā arī Dart’s Gold ar dzeltenām lapām.
Fizokarps ir plaši izmantots un ierasts dzīvžogu krūms, taču tas labi izskatās arī atsevišķi mājas pagalmā. Augam jāizvēlas saulaina vai daļēji ēnaina vieta. Tas ir pieticīgs augsnes izvēlē tomēr tai jābūt mitrai un caurlaidīgai. Krūms panes kā skābu, tā sārmainu vidi (pH līmenis no 5.5 – 7), taču kopumā tai nevajadzētu būt pārāk kaļķainai. Izstādot atsevišķi un arī dzīvžogā, noteikti jāievēro vismaz 1 m atstatums starp katru krūmu, lai tam būtu pietiekami daudz vietas, kur izplest savu vainagu. Pārstādot vai stādot kailsakņus, ieteicams, lai sakņu kamols būtu mitrs, jo zeme pie saknēm tad turas labāk un pastāv mazāka iespēja, ka saknes iekaltīs. Jāizrok piemērota – sakņu lielumā vai nedaudz lielāka – bedre un augsne jāielabo ar kompostu un universālo mēslojumu. Auga saknes kamolu ievieto tik dziļi, lai tā virspusi klātu plāna augsnes kārtiņa. Zemi pie saknēm piespiež, un beigās jaunais stādījums kārtīgi jāaplaista.
Lielāka vērība jāpievērš jaunajiem, tikko iestādītajiem fizokarpa stādiem, jo tie ir salīdzinoši vārīgāki savas vēl nenobriedušās sakņu sistēmas dēļ. Tādēļ nepieciešams augu regulāri laistīt – vēlāk, kad tas jau būs iejuties un nostiprinājies, fizokarps pacietīs arī sausākus apstākļus. Formas uzturēšanas nolūkos laikā ap vasaras sākumu krūmu pēc izziedēšanas var nedaudz apgriezt. Izgriezt var arī vecākos, kokainākos zarus. Parasti biežāka apgriešana nepieciešama tiem fizokarpiem, kas aug kā atsevišķi augi, nevis lielās grupās vai rindās, jo var izaugt kāds zars, kas izjauc iecerēto skaisto vainaga formu. Lielākoties augam gan nav raksturīga būtiska formas zaudēšana, jau no dabas tas aug samērā kompakts, ar noturīgu formu. Rudenī lapotne sāk mainīt krāsas uz rudenīgajiem toņiem, un vēlāk lapas arī nobirst. Pēc vajadzības šajā laikā var veikt atkārtotu apgriešanu. Īpaši gatavoties ziemas periodam nav nepieciešams, fizokarpa zari var palikt visu ziemu tādi, kādi tie ir. Papildu apgriešanu varēs veikt pavasara sākumā, pirms sākuši augt jaunie dzinumi.
Pavasarī augsnei var pievienot lēnas iedarbības mēslojumu.
Mūsu platuma grādos fizokarpa sēklas nenobriest pietiekami, lai pavairotu to ar sēklām, tāpēc ziemā vai agrā pavasarī to pavairo ar koksnainajiem spraudeņiem, bet vasaras otrajā pusē ar lapainajiem spraudeņiem. Lai pasargātu jauno, trauslo dzinumu, uz ziemas laiku augsnes virsmu var nomulčēt.
Vēl viena laba ziņa, kas katra dārznieka sirdi dara ievērojami mierīgāku – šim augam praktiski nav nekādu draudu no kaitēkļu puses. Pat laputis, kam parasti ļoti tīk apskādēt rožu dzimtas augus, labprātāk izvēlas citus fizokarpa brāļus un māsas. Lielākās problēmas var radīt miltrasa, kas var veidoties, ja auga lapas ilgstoši atrodas mitrumā. Pret to var aizsargāties, regulāri izgriežot vecākos krūma zarus un kopumā uzlabojot gaisa cirkulāciju. Kurš gan var pretoties tādam daiļumam ar tik pieticīgām kopšanas prasībām?
