Dzīvu cūku vietā pārdod kautas 0
Pēc aizvadītajā nedēļā Viļņā notikušā Eiropas Cūku audzētāju kongresa Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) pārstāvji norūpējušies par nozares izaugsmi. Dzīvu cūku eksports uz Krieviju no ES valstīm jau vairākus mēnešus nenotiek Šmalenburgas vīrusa dēļ, kura cūkām nemaz nav.
Latvijas cūku audzētāji gan ir atraduši jaunus tirgus Polijā un Lietuvā, kur piedāvā neizdevīgākus pārdošanas nosacījumus nekā Krievijā. Proti, par vienu kilogramu dzīvsvara šonedēļ maksā 88 santīmus (Latvijā cena ir 84 – 86 sant./kg).
“Lai normāli darbotos, cenai vajadzētu būt 92 – 94 santīmus lielai,” teic LCAA valdes priekšsēdētājs Dzintars Veide. Viņš piebilst: “No kongresa dalībnieku runām bija skaidri redzams, ka cūku audzētāju noskaņojums Eiropā mainās virzienā no austrumiem uz rietumiem. Vecajās ES valstīs audzētājiem pieder zemes platības un viņi saņem platību maksājumus. Tāpat lielo ostu tuvums padara lētāku lopbarību, kuras cena pēdējā laikā, īpaši sojai, kāpj.”
Latvijā jau ilgu laiku vērojams nobarojamo cūku samazinājums – šā gada sākumā bija reģistrēts aptuveni 260 000 cūku, bet gadu agrāk – 323 000 cūku (Lauksaimniecības datu centra informācija). Šā gada sākumā neviena cūka nebija reģistrēta 16 Latvijas pilsētās un novados, bet gadu agrāk – 13 pilsētās un novados. Ir arī daudzi novadi, kur reģistrēto cūku daudzums nesasniedz desmit dzīvniekus, tostarp Apes, Ērgļu, Dundagas, Jaunpiebalgas novads un vēl vairāki novadi.
“Pieprasījums vietējā tirgū ir stabils, tomēr zaudējumus nesošās uzņēmējdarbības dēļ ganāmpulkus izkauj. Tiesa gan, ir arī audzētāji, kas darbojas ar peļņu,” cūku skaita krituma iemeslus komentē D. Veide. Viņš arī atzīst, ka stāvoklis nozarē būtu vieglāks, ja pagātnē sarunās par iestāšanās nosacījumiem ES prasmīgāk būtu darbojusies valdība.
Savukārt asociācijas biroja vadītāja Dzintra Lejniece teic, ka vēl viens iemesls, kas Latvijas cūku audzētājus nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar kolēģiem citās Eiropas valstīs, ir PVN likme. Arī norēķini par pārdoto cūku Latvijā notiek viena mēneša laikā, bet Polijā naudu maksājot uzreiz.
Tomēr pesimisms maz bijis dzirdams Viļņā notikušā kongresa dalībnieku runās. “Notiek darbs pie inovācijas cūkkopībā un jaunu tehnoloģiju izmantošanas ražošanā,” Eiropā notiekošās tendences raksturo D. Lejniece. Kongresa kuluāru sarunās ar Krievijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāju kļuvis skaidrs, ka kaimiņvalsts izmantošot visus līdzekļus, lai nepieļautu dzīvu cūku eksportu uz Krieviju, kas neļaujot nozarei attīstīties Krievijā. Savukārt attieksme pret cūkgaļas eksportu uz Krieviju ir visnotaļ labvēlīga.
LCAA uzskata, ka nozarei Latvijā, visticamāk, palīdzēs jaunās labturības prasības, kas ES stāsies spēkā 2013. gadā un kurām patlaban neesot gatavas daudzas veco ES dalībvalstu fermas. Prognozes rāda, ka tādējādi cūkgaļas ražošana varētu samazināties pat par 30%, kas savukārt celtu tās cenu. Šāds scenārijs ir izdevīgs Latvijas uzņēmējiem, kas gandrīz visi labturības prasības esot ieviesuši.
“Svarīgi gan, cik vēl līdz 2013. gadam kāps lopbarības cena un vai visiem ražotājiem izdosies sagaidīt jauno nosacījumu stāšanos spēkā,” piebilst D. Lejniece.
Jaunajās labturības prasībās visvairāk rūpju rietumvalstu cūkkopjiem sagādājot prasība par sivēnmāšu un jauncūku turēšanu grupās četras nedēļas pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms atnešanās, ja novietnē ir vairāk nekā desmit sivēnmātes. Patlaban sivēnmātes galvenokārt atrodas atsevišķos aizgaldos.
LCAA teic, ka cūku audzētāji patlaban cenšas pārorientēties uz gaļas eksportu uz Krieviju.
SIA “Cēsu miesnieks” vadītājs Ingus Kasparāns teic, ka Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi un cūku audzētāji patlaban darbojas, lai Krievijas tirgū vairāk varētu pārdot cūkgaļu. “Cēsu miesniekam” ir atļauja cūkgaļas eksportam uz Krieviju, tomēr nav piešķirtas kvotas. Ja nav kvotu, tad jāmaksā aptuveni 70% liels ievedmuitas maksājums. I. Kasparāns teic, ka, iespējams, Krievijas partneriem izdošoties nodrošināt pirkumu Latvijā piešķirto kvotu ietvarā.
MINISTRIJAS POZĪCIJA
Kā celt cūkkopības konkurētspēju?
Latvijā cūkkopības nozare ir sadrumstalota un lielie ganāmpulki ar cūku skaitu virs viena tūkstoša veido vien tikai 2,5%, bet lielākā daļa 97,5% ir ganāmpulki ar cūku skaitu no vienas līdz 1000 cūkām. Nelabvēlīgā tirgus situācija visvairāk ietekmē mazās saimniecības, kurās cūku skaits ir no vienas līdz deviņām cūkām (tās pērn samazinājās par 46%). Savukārt cūkkopības nozarē noturēties iepriekšējā līmenī un attīstīties spēja saimniecības ar cūku skaitu no pieciem tūkstošiem.
Nozarē ļoti svarīgi ir turpināt darbu ciltsdarba jomā, lai panāktu cūku ražotspējas ģenētiskā potenciāla vēl labāku izmantošanu, jo cūkkopībā lielus ieņēmumus garantē pareizi virzīts selekcijas darbs, kurā svarīgākais ir šķirņu izvēle un to krustošana, produktivitātes kontrole, dzīvnieku ciltsvērtības noteikšana un ātra selekcijā gūto sasniegumu ieviešana ražošanā. Kā valsts atbalsts ciltsdarbam cūkkopībā no 2004. līdz 2011. gadam izmaksāts 15,3 milj. latu.
2013. gada 1. janvārī noslēgsies ES normatīvajos dokumentos noteiktais pārejas periods saistībā ar stingrāku prasību izpildi sivēnmāšu turēšanā. 2012. gada 1. janvārī 89% no visām novietnēm, kurās tur sivēnmātes, jau atbilda ES prasībām. Provizoriski paredzams, ka visas cūku novietnes 2013. gada 1. janvārī spēs izpildīt prasības. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru gatavo informāciju par dzīvo cūku un cūkgaļas iespējamiem papildu noieta tirgiem.
Cūkgaļas importam 2012. gadā Krievija ir noteikusi 400 tūkst. tonnu tarifu kvotu, kuras ietvaros tiek piemērots ievedmuitas nodoklis 15%, bet ne mazāk kā 0,25 EUR/kg. Minētā tarifu kvota jau 2012. gada martā tika sadalīta Krievijas importētāju starpā proporcionāli tiem cūkgaļas importa apjomiem, ko attiecīgie importētāji ir ieveduši Krievijā iepriekšējos gados. Līdz ar to cūkgaļas importētāji Krievijas teritorijā var būt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir cūkgaļas importa pieredze.
Neskatoties uz sarežģīto tirgus situāciju, cūkkopības nozare spēj attīstīties un turpināt ražošanu.
Zemkopības ministrijas speciālisti
