Dzīvot zaļi, likvidējot plaisu 0
“Šodien uzsvars tiks likts uz zaļo enerģētiku un digitālo plaisu, abas ir jomas, kurās Eiropas Savienībai ir vieta izaugsmei un sinerģijai. Šie forumi ir unikāli, jo tajos runā eksperti, bet premjeri klausās,” tā 3. Ziemeļu nākotnes forumu Rīgā vakar atklāja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Vai zaļā ekonomika ir konkurētspējīga?
Četrās darba grupās vienlaikus eksperti iepazīstināja ar saviem jaunatklājumiem zaļajā ekonomikā, politiķi secināja, bet žurnālisti kā es, spaidot “televizora pulti” preses centrā, centās uztvert jaunumus no visām diskusijām vienlaikus. Ko tik uzņēmēji nepiedāvāja – no ģipša kaisīšanas ganāmpulka pēdās līdz ar gāzi darbinātiem kuģiem.
Vispārliecinošākā uzstāšanās (no trim mūsējo prezentācijām), manuprāt, bija “Greenworld Fuels Ltd.” vadītājam Polam Beretam, kurš pastāstīja, kā uzņēmums Rīgā sadzīves atkritumus pārvērš degvielas klases etanolā: “Izmantojot mikrotehnoloģijas, pārstrādājam visus cietos municipālos atkritumus – aukstā tehnoloģija, mazāk par 6% ražošanas atkritumu.”
Valdis Dombrovskis vairākkārt atgādināja, ka zaļā tehnoloģija ir neekonomiska: “Šai pieejai ir sasniegtas robežas, kad mājsaimniecības un ražotāji saka, ka mēs nevēlamies maksāt vairāk. Vai zaļā enerģija neprasa subsīdijas?” viņš vaicāja citvalstu kolēģiem.
Helle Torninga-Šmita, Dānijas premjerministre, uzsvēra, ka ar atbilstošu regulējošu ietvaru var nodrošināt zaļo izaugsmi bez subsīdijām. “30 gados, pateicoties energoefektivitātes palielināšanai, esam kļuvuši par 80% bagātāki.” Ūdens attīrīšanas kompānijas “Envotherm” izpilddirektore Vibeke Svendsena piebilda, ka viņas uzņēmuma tehnoloģija ir konkurētspējīga tikai tāpēc, ka notekūdeņi tiek aplikti ar nodokļiem.
“Politiķiem nav jāuzdod jautājums: ir vai nav subsīdijas, bet kam tās?” precizēja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. “Mums ir “feed in” (sākuma. – I. B.) tarifi tiem, kas liek saules paneļus uz jumta, ir subsīdijas vēja turbīnu uzstādītājiem, maksājam subsīdijas atjaunojamo resursu siltumindustrijām, bet tikai starta grūdienam.”
Olli Peka Heinonens, Somijas valsts sekretārs, atzina, ka zaļās tehnoloģijas ir konkurētspējīgas bez subsīdijām, bet pateicoties atkritumu nodoklim un nodokļu atlaidēm reinvestētajai peļņai rūpnīcās. “Mēs tām nenovirzām pensiju fondus kā Britānijā,” viņš piezīmēja.
Lielbritānijā tiekot izmantota “Green deal” sistēma. “Šajā sistēmā kāds samaksā par cilvēka mājas siltināšanu, un iedzīvotājs to atmaksā no rēķina ietaupījuma. Sistēma nav viegla, bet tā strādā, ja to precīzi spēj izveidot,” sacīja Kemerons. “Briti esot gatavi dalīties ar savu sociālo investīciju pieredzi, bet to veikšanas priekšnoteikums ir iedzīvotāju uzticēšanās.”
V. Dombrovskis atzina, ka atjaunojamo energoresursu subsidēšanā Latvijā pieļauta kļūda: “Subsīdijas radīja industriju, kas turpina prasīt subsīdijas.” Jādomā par atbalsta intensitātes samazināšanu, viņš secināja. Turpretim māju siltināšanas projekti ir pozitīvie piemēri, kas samazina komunālos rēķinus un piespiež cilvēkus pašus organizēties, un arī izglīto.
Kā likvidēt digitālo plaisu
Arī par digitālās plaisas mazināšanu eksperti un politiķi vienlaikus diskutēja četrās telpās. Digitālo plaisu iespējams pārvarēt, elektronizējot pakalpojumus, kā arī nodrošinot brīvu pieeju visiem datiem, norādīja ārvalstu eksperti. Arī nodokļus vajadzētu atvilkt elektroniski, pašiem cilvēkiem apzinoties to apjomu un lietojumu – tagad lielākā daļa nodokļu tiek atvilkti, cilvēkiem par to nezinot.
Juris Gulbis, “Lattelecom” ģenerāldirektors, iepazīstināja ar īstenoto izglītības programmu “Connect Latvia”, kas dod iespēju vecākajai paaudzei panākt jaunos tehnoloģijās. Par piekļuvi datoriem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzstājās brits Laiems Maksvels, Viņas Augstības valdības digitālā dienesta speciālists.
“Jānojauc muzeju sienas un internetā jārod piekļuve kultūras mantojumam,” par citu plaisu vēstīja Sandris Kolomenskis, “JSC RIX Technologies”. “Brīvi pieejami elektroniskie resursi palīdz izveidot caurredzamu, efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldi,” par plaisu starp varu un iedzīvotājiem uzstājās Joakims Jardenberjs, “Mindpark AB”, Zviedrija.
Bez digitālās plaisas forumā konstatēja arī digitālās barjeras. It īpaši starp valstīm. “Vajadzētu spēt dalīties ar valstu reģistriem un uzņēmējdarbības datubāzēm” (Andruss Ansips). “Jāattīsta IT tirdzniecība. Vajadzētu spēt kopā strādāt izglītības, universitāšu sistēmām” (Jergens Bardenflets, “Microsoft International”, Dānija). “Jāiegulda IT atvērtā lietojuma programmatūrā, pārrobežu sadarbībā, piemēram, ES līmeņa ID kartēs, e-parakstos” (Valdis Dombrovskis).
Jautāts, ko no foruma aizvedīs mājās, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips dalījās ar ideju, kas abus diskusiju tematus savilka vienā: “Cilvēki jāstimulē renovēt ēkas. Atbilstoši atvērto datu koncepcijai varētu izveidot nosiltināto māju izmaksu sarakstu, dodot iespēju salīdzināt, cik maksā kaimiņi par apkuri līdzīgās mājās. Neviens negribēs būt pēdējais, neviens negribēs palikt muļķis.”
Fakti Ziemeļu nākotnes forums * pirmo reizi notika 2011. gada janvārī Londonā, bet otro – 2012. gada februārī Stokholmā; * pārstāvētas deviņas valstis: Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija; * piedalījās ap 100 dalībnieku – septiņi ministru prezidenti un delegāti, vairāk nekā 50 eksperti, pētnieki un uzņēmēji; * 2014. gadā forums notiks Somijā. |
