Dzīvot laukos, pārdot pasaulei. Pieaug mazā biznesa uzsākšanas tendence ārpus galvaspilsētas 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc aizdevumiem jauna biznesa sākšanai. Iemesli dažādi. Iespējams, krīzes laiks ir brīdis, kad uzņēmējdarbība sākta piespiedu kārtā, piemēram, pēc atlaišanas no darba. Dažiem pandēmija bija pamudinājums beidzot realizēt sen iecerētu biznesa ideju. Iespējams arī, ka citi finansējuma avoti kļuva mazāk pieejami. Bet kopīga tendence ir tā, ka mazie biznesi arvien vairāk iet plašumā tieši ārpus Rīgas. Dati rāda, ka vidējais biznesa uzsācējs laukos ir vīrietis 30–40 gadu vecumā, kurš pārvērš savu hobiju biznesa idejā vai pārceļas no dzīves Rīgā uz citu pilsētu, uzsākot tur uzņēmējdarbību.
Plāns un disciplīna
Tradicionāli nauda biznesa uzsākšanai tiek sakrāta vai meklēta pie tuviniekiem, bet krīzes laikā šo naudas avotu iespējas bija ierobežotākas. Lai īstenotu projektus, iesācējiem vajadzīgs arī finansējums no savas puses un šajā situācijā pieslēdzas finanšu institūcija “Altum”, kā arī LIAA biznesa inkubatori.
Komercbankas uzņēmēja pieredzes un finanšu plūsmas vēstures trūkuma dēļ nelabprāt finansē iesācējus, bet “Altum” šim mērķim ir īpaši paredzēti resursi un kompetence šādu projektu vērtēšanā un finansēšanā. Ik gadus iestāde izsniedz aptuveni septiņus astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Vidējais aizdevums iesācējiem ir ap 26 000 eiro, savukārt maksimālā summa – līdz pat 150 000 eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi, ir lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).
“Šie ir aizdevumi, kas jāatmaksā, nevis dāvinājums. Tāpēc visos gadījumos ļoti svarīga ir gan idejas dzīvotspēja un potenciāls, gan arī aizņēmēja disciplīna un gatavība neapstāties pie pirmajām grūtībām. Paša uzņēmēja līdzdalība 10% apmērā no kopējās projekta summas un personīgais galvojums aizdevumam kalpo kā būtisks motivators,” stāsta “Altum” Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga.
Jautāju, vai biznesa idejai jābūt unikālai? “Īsā atbilde ir – nē. Svarīgākais ir biznesa plāns, idejas dzīvotspēja un potenciāls. Bet netrūkst arī neikdienišķu projektu, piemēram, mobilā frizētava. Kuldīgas uzņēmums “Rudys Brewing Co” ražo kombučas dzērienu, “MMēbeles” nodarbojas ar korpusa mēbeļu ražošanu, “Leatri” Madonā ražo mini rīsu galetes un rīsu/lēcu/kartupeļu čipsus, “Top Food” ražo kūpinātus un svaigus sierus, nesen Liepājā durvis vēra restorāns “Papus”, “Kursa Altum” sniedz arborista pakalpojumus. Klientu lokā nereti ir arī uzņēmumi, kas īsteno dažādas tehnoloģijās balstītas idejas,” stāsta I. Zandberga.
Viņa arī uzsver, ka pēdējos gados iesācēji iesniedz rūpīgāk izstrādātus biznesa plānus, piesardzīgāk analizē riskus un veido rezerves plānus. Novērojama arī profesionālāka biznesa uzsākšana, sasniedzot biznesa plānā minētos mērķus. Par iesniegto pieteikumu kvalitāti liecina arī apstiprināto un atteikto aizdevumu proporcija. Piemēram, 2019. gada pirmajā pusgadā apstiprināti 8% no iesniegtajiem aizdevumu pieteikumiem, bet pērn šajā laikā apstiprināti jau 88%, tātad atteikumu īpatsvars samazinās.
Inkubators mazpilsētā
Aizdevuma saņemšana ir nozīmīgs solis biznesa sākšanai, bet tikpat svarīga ir arī dalība LIAA izveidotajos biznesa inkubatoros, kopumā 12. Vienā no tiem – Kuldīgas biznesa inkubatora inkubācijas programmā atbalstu saņem 33 komersanti un 17 biznesa idejuautori.
Inkubatora vadītāja Līga Raituma stāsta, ka pēdējos gadus jaunu dalībnieku piesaisti veicina tas, ka sabiedrībai ir vairāk informācijas par inkubatoriem, pateicoties esošajiem un bijušajiem dalībniekiem. Četru gadu (2017.–2021.) laikā no 50 LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā esošajiem uzņēmumiem 40 ir piesaistījuši ārējo finansējumu (“Altum” vai “Leader” projekti) par kopējo summu 2 125 629 eiro. Populārākās nozares ir tekstils un kokapstrāde, bet pēdējos gadus arvien vairāk pievienojas arī pārtikas, medicīnas, būvniecības nozares.
Viņa arī atzīst, ka inkubatoram mazā reģiona pilsētā ir lielas priekšrocības. Cits citu pazīst, strādājis kopā vai iepazinis caur dažādiem projektiem. “Visi esam orientēti uz vienu mērķi – atbalstīt uzņēmējus savā novadā. Tas arī ir iemesls, kāpēc savstarpēji ir tik veiksmīga sadarbība ar “Altum” un vietējās rīcības grupu “Darīsim paši”. Katrs atsevišķi pārvaldām savu darbības lauciņu, bet apvienojoties skaidrāks priekšstats par to, kas notiek novadā. Caurskatāmība palīdz precīzāk pieņemt atbilstošus lēmumus. Beigās uzņēmējs ir ieguvējs, pat ja ir saņēmis atteikumu projekta atbalstam. Ir bijušas situācijas, kad uzņēmēji pēc gadiem mums ir teikuši paldies, ka toreiz nav saņēmuši atbalstu pārgalvīgu ideju īstenošanai,” teic inkubatora vadītāja.
Sadarbība un šķēršļi
Viņai piekrīt arī Kuldīgas novada biedrības “Darīsim paši!” vadītāja Ieva Birbele, norādot, ka “Leader” programmas dod iespēju radīt jaunus produktus un pakalpojumus, tirdzniecības vietas, kā arī paplašināt savu uzņēmējdarbību tieši lauku teritorijā.
“Lepojamies ar kopīgiem spēkiem izveidoto sadarbību starp “Altum”, Kuldīgas inkubatoru un biedrību. Strādājam kopā no 2016. gada un pēdējos gados redzam ieguvumu, ka spējam palīdzēt mazajam lauku uzņēmējam. Mūsu uzņēmēji lielākoties darbojas vietējā tirgū, no atbalstītajiem projektiem kādi 6% strādā eksportam. Patlaban galdniecība, kokapstrāde ir populārākā nozare. Perspektīva mazajiem tūrisma projektiem. Piemēram, vietējais gids iegādājās elektrobusu ar 13 vietām un piedāvā ļoti interesantas ekskursijas. Tas ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējdarbības projekts, bet arī izteiksmīgs stāsts Kuldīgas popularitātei. Arī mājražošana perspektīva, ja mērķauditoriju plāno ne tikai novada robežās, bet arī Rīgai un Pierīgai. Mums ir daudz labu produktu, kuru tālāku pārdošanu varētu virzīt, piesaistot finansējumu.”
Jautāta, ar kādiem šķēršļiem sastopas jaunais lauku uzņēmējs, I. Birbele atzīst, ka lielākā problēma ir biznesa plāna, finanšu plūsmu sagatavošana un spēja noraksturot savas specifikas darbību projektu pieteikumos. Viens no veidiem, kā varētu palīdzēt uzņēmumam, būtu vienoti iesniedzamie dokumenti gan “Leader”, gan “Altum” un LIAA programmās. Tādā veidā varētu ietaupīt uzņēmēja laiku, sagatavot finanšu plūsmu, kas nav attiecīgi jāpakārto un jāprecizē katras institūcijas vajadzībām. “Apstiprinot finansējumus, būtiski ir, ka arī “Altum” novērtē, ka uzņēmējdarbība tiek plānota ārpus Rīgas reģiona. Svarīgi, ka finanšu institūcija notic, ka arī lauku mazie uzņēmēji ir gatavi realizēt projektus un veiksmīgi apgūt finansējumu. Kā pierādījums ir nesenā uzņēmējdarbības 9. kārta, kur visus apstiprinātos projektus atbalstīja arī “Altum”. Bet tā ir viena kārta, kas dod cerību, ka šāda tendence saglabāsies,” tā I. Birbele.
Atvelk no citiem reģioniem
Savukārt L. Raituma norāda, ka pēdējā laikā iezīmējusies vēl kāda tendence, proti, uz Kuldīgu pāriet citu reģionu jaunuzņēmumi. Būtiskākais esot ģimenes faktors. Sakārtota pilsēta, infrastruktūra, izstaigājami attālumi, līdz ar to paliek vairāk laika ne tikai ģimenei, bet arī biznesam.
“Šodien nav vairs tik svarīgi, kur notiek ražošana, internets strādā, kurjeri brauc, no Rīgas lidostas var aizlidot jebkur. Reģionā arī izmaksas ir mazākas gan saistībā ar uzņēmumu, gan ģimenes budžetu. Novērojām, ka ir uzņēmumi, kuri uz reģionu “atvelk” citus. Viņi redz, ka tas strādā, ka var dzīvot mazpilsētā, bet pārdot visai pasaulei,” viņa saka.
LIAA un “Altum” – ideāls tandēms
SIA “Rudys Brewing Co” īpašnieks Jegors Garbars pirms pieciem gadiem pārcēlies no dzīves Sanktpēterburgā uz Latviju, sākumā uz Ādažiem, bet patlaban dzīvo un attīsta biznesu Kuldīgā Kaļķu ielas radoši industriālajā kvartālā. “LIAA un “Altum” ir labs tandēms, un man ļoti patīk, ka “Altum” bez problēmām deva kredītu pirkumam, ko savukārt pēc biznesa plāna izskatīšanas akceptēja inkubators. Tādā veidā iegādājāmies dzērienu fermentācijas mucas, dzesēšanas sistēmu, etiķešu līmēšanas u. c. iekārtas. Tas ļāva samazināt pašizmaksu, radīt jaunas darba vietas un galu galā iegūt dzērienu, kas ieguva inovatīvākā produkta godalgu Dubaijas izstādē “GulfFood 2022”.
Patlaban ražojam tējas sēni – fermentētu dabisku dzērienu ar zīmolu “Rudy’s kombucha”. Sākām kā mājražotāji ar pārdesmit litriem, bet patlaban esam izvērsuši industriālu ražošanu. Saražojam ap 20 tonnām mēnesī un 50% eksportējam uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Vāciju, Ungāriju, Grieķiju un Austriju. Nupat esam nosūtījuši pirmās partijas uz Dubaiju. Arī šeit jāpiemin LIAA, kas līdzfinansēja dalību izstāde. Mūsu ambīcijas ir kļūt par TOP 3 uzņēmumu Eiropā pēc saražotā apjoma. Dzīve Kuldīgā mums ļoti patīk, jo viss ir pa rokai, nav jātērē laiks satiksmes sastrēgumos, telpu īre arī ir adekvāta. Kaimiņos ir vēl citi mazie uzņēmumi – inkubatoru dalībnieki, tā nu mēs palīdzam cits citam ar padomu. Domāju, ka mūsu visu piemērs arī citus iedvesmos Rīgas vietā izvēlēties mazpilsētas.”
