“Latvijas īpatnība ir tā, ka klimata pārmaiņas mums nenozīmē tikai sliktas ziņas.” Saruna ar ģeogrāfijas zinātņu doktori Agritu Briedi 43
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Universitātes profesore, ģeogrāfijas zinātņu doktore Agrita Briede, studējusi LU Ģeogrāfijas fakultātē. Viņas zinātniskās intereses saistās ar klimata izmaiņām un to ietekmi uz Latviju.
Izskatās, ka šis gads laika apstākļu ziņā jau paspējis sagādāt daudzus pārsteigumus. Plūdi Vācijā, mežu ugunsgrēki Eiropas dienvidos, postošas viesuļvētras ASV. Vidusjūras salā Sicīlijā tika reģistrēta visu laiku augstākā gaisa temperatūra Eiropā – plus 48,8 grādi pēc Celsija. Latvijā pēc jūnija un jūlija svelmes, kad karstuma rekordi krita vai katru dienu, atnāca neparasti vēss augusts. Kas notiek? Vai tiešām tuvojas klimatiskā katastrofa?
A. Briede: – Augusta sākumā ANO Klimata pārmaiņu padome publicēja ziņojumu, kurā pazīstami zinātnieki brīdināja par neatgriezeniskām un katastrofālām sekām jau tuvākajā nākotnē. Ziņojuma pamatā ir nopietnu zinātnisko publikāciju analīze.
Liecības, ka ar klimatu notiek kas nelāgs, ir aizvien pārliecinošākas.
Un cēlonis tam ir cilvēka iejaukšanās dabā un līdz ar to arī planētas klimatā. Galvenokārt pie vainas ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu – oglekļa dioksīda, metāna, fluoru saturošo gāzu, dažādu slāpekļa oksīdu, pat ūdens tvaiku – emisijas. Šo gāzu būtiskākie avoti ir fosilo kurināmo izmantošana enerģētikā, transports un lauksaimniecība. Arī zemes lietojuma izmaiņas, mežu pārvēršana par lauksaimniecības zemēm, purvu izstrāde. Sekas tam ir pakāpeniska planētas sasilšana un ar to saistītās klimata izmaiņas.
Runājot par cilvēka uzvedību, dažkārt piemin pazīstamo līdzību ar vardēm un karsto ūdeni. Viena ielec karstā ūdenī, apdedzinās un nekavējoties izlec ārā. Otra sēž traukā, kurā ūdens tiek karsēts pakāpeniski. Un varde pierod pie situācijas – līdz uzvārās un iet bojā. Tāpat ir ar klimata pārmaiņām. Viss notiek pakāpeniski, lēnām. Mēs pierodam – līdz jau var būt par vēlu.
Un tomēr arī agrāk uz Zemes bijuši gan ledus laikmeti, gan izteikti silta klimata periodi.
Šodienas situācija ir unikāla. Pirmkārt, sasilšana notiek ļoti intensīvi, pēdējos divdesmit gados rekordi krīt nemitīgi. Otrkārt, ir nepārprotami pierādīts, ka pašreizējās sasilšanas cēlonis ir cilvēka darbība.
Šī procesa sekas nav tikai vienkārša temperatūras paaugstināšanās.
Palielinās arī atmosfēras mitrums. Tas rada biežākas un spēcīgākas lietus gāzes, kas savukārt izraisa plūdus.
Mežu ugunsgrēki piesārņo gaisu ar pelnu un putekļu daļiņām, smogā burtiski tiek ietītas veselas pilsētas. Savukārt ledāju kušana draud ne tikai ar ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tā var iespaidot okeāna straumes, tā saucamo globālo termohalīno cirkulāciju pasaules okeānā, kuras apriņķojuma periods ir aptuveni 1000 gadi.
Šīs straumes ietekmē mainās gan atmosfēras un ūdens temperatūra, gan ūdens sāļuma pakāpe. Saprotams, saldūdens ledāju kušana Grenlandē vai Antarktīdā izmaina sāls balansu pasaules okeānā un līdz ar to arī straumes.
Eiropai laikam visvairāk vajadzētu uztraukties par iespējamām Golfa straumes izmaiņām.
Novērojumi liecina, ka Golfa straume, kas nes siltos ūdeņus no Floridas uz Atlantijas okeāna ziemeļu reģioniem, pavājinās. Vēl gan nav skaidrs, cik šī tendence ir noturīga. Eiropai un Kanādai tas var nozīmēt aukstāku klimatu, arī biežākus ekstremālus laika apstākļus.
Tikai pateicoties Golfa straumei, mēs gada vidējai temperatūrai Latvijā varam pieplusot astoņus grādus.
Ko Latvijai nozīmē okeāna līmeņa celšanās?
Ja nekas nemainīsies, tad tuvākajos simts gados ūdens līmenis Baltijas jūrā paaugstināsies par aptuveni 70 centimetriem. Šis process būs lēns un pakāpenisks, tāpēc daba un cilvēki tam visdrīzāk spēs piemēroties.
Vislielākos postījumus mums parasti nodara vētras, kuru laikā ūdens līmenis Baltijas jūrā var celties pat par diviem metriem.
Un tagad iedomāsimies situāciju, kad šiem diviem metriem tiek pieskaitīti vēl 70 centimetri. Tā jau ir pavisam cita situācija, arī nesalīdzināmi lielāki postījumi krasta līnijai, ēkām un infrastruktūrai.
Tikmēr pasaulē ir tādi reģioni, kā Maldīvu salas, Bangladeša, Nīderlande, kas atrodas teju vienā līmenī ar okeānu. Šīm valstīm jau daži centimetri var radīt milzīgas problēmas.
Vai taisnība tiem, kuri saka, ka pirmie pārmaiņu priekšvēstneši ir pēkšņas laika apstākļu novirzes no normas? Kad aukstums mijas ar karstumu, plūdi ar meža ugunsgrēkiem?
Klimata fluktuācijas jeb negaidītas novirzes no normas pieaug. Šo parādību izraisa izmaiņas globālajā atmosfēras gaisa cirkulācijā, tā saucamajās strūklu straumēs jeb angliski “jet streams”.
Polārajos un subtropiskajos apgabalos ap 10 kilometru augstumā pārvietojas milzīgas gaisa masas, kas līdzīgi gredzeniem apjož zemeslodi. Ja tās negaidīti izliecas, iegriežas uz dienvidiem vai ziemeļiem, tad no polārajiem vai tropiskajiem apgabaliem tiek atnestas attiecīgi auksta vai silta gaisa masas. Cilvēks to izjūt kā krasas laika apstākļu izmaiņas.
Ir pierādīts, ka 2010. gadā novērotos meža ugunsgrēkus Maskavas apgabalā Krievijā un plūdus Pakistānā izraisīja savstarpēji saistītas izmaiņas vienā no strūklu straumēm.
Diemžēl jārēķinās ar to, ka šādas parādības joprojām ir grūti prognozējamas.
Bet arī klimata pārmaiņu sekas var būt neprognozējamas un neparastas. Jau tiek runāts ne tikai par par politiskajiem, bet arī par klimata bēgļiem.
Šīs lietas bieži ir savstarpēji saistītas. Klimata problēmas var izraisīt sausumu, lauksaimniecības zemju eroziju, pārtikas trūkumu, pat badu. Tas viss var izraisīt politisku nestabilitāti, haosu un vardarbību. Konfliktus provocē arī ūdens trūkums.
Mēs redzam, kāda cīņa pašreiz izvērtusies ap Nīlas ūdeni. Arī Latvijas akās šovasar dažviet izsīka ūdens.
Vai taisnība apgalvojumam, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē?
Uz pasaules fona Latvija patiešām ir zaļa un tīra zeme.
Pēdējos simts gados ievērojami palielinājušās mūsu mežu platības. 1923. gadā tikai 23% no Latvijas teritorijas klāja meži. Šodien – jau ap 53%. Mūsu pludmales ir tīras, tās nav piemētātas ar drazām.
Lielu daļu elektroenerģijas Latvija saražo, izmantojot atjaunojamos resursus. Diemžēl Daugavas spēkstaciju kaskāde ir izmainījusi upi. Lai ražotu tīro elektroenerģiju, kaut ko ir nācies upurēt. Arī upes, uz kurām sabūvēti mazie HES, dažviet pārvērtušās par uzplūdinātiem dīķiem.
Samazinās bioloģiskā daudzveidība, tiek traucēti zivju migrācijas ceļi. Raugoties uz mazo spēkstaciju ieguvumu un zaudējumu bilanci, redzam, ka kopumā tā ir visai apšaubāma. Tad jau drīzāk nākotne pieder lieliem vēja parkiem. Te gan jāraugās, lai tie netraucētu vietējos iedzīvotājus.
Latvietim ir grūti iestāstīt, ka govju atstātās pļekas tuvina pasauli bojāejai. Atteikšanās no vienreizējiem plastmasas traukiem it kā būtu pareiza. Tomēr tā šķiet smieklīga uz trešās pasaules valstu uzvedības fona. Āzijas upes un ezeri ir sagandēti, Katarā deg riepu kalni, Ķīnā būvē jaunas ogļu spēkstacijas. Vai Latvijas un Eiropas rūpes par klimata izmaiņām nav cīņa ar vējdzirnavām?
Un tomēr ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos – gan valsts, gan sabiedrības, gan katra individuālā cilvēka līmenī. Vienlaikus jāapzinās, ka no pārējās pasaules atrauta vides politika ir tikpat kā neiespējama.
Pirmkārt, tā ir neiespējama problēmas globālā rakstura dēļ. Latviju ietekmē Brazīlijas lietusmežu izciršana, Ķīnas un Indijas izmeši, mežu ugunsgrēki Krievijā. Otrkārt, Latvijai kā Eiropas Savienības valstij ir saistošas šīs organizācijas prasības un normatīvi.
Jārēķinās ar to, ka līdz ar labklājību aug arī patēriņš un ar to saistītais piesārņojums.
Ne jau tikai Eiropa un Amerika, arī Āzija un Āfrika vēlas dzīvot aizvien labāk. Pirkt automašīnas, ledusskapjus, gaisa kondicionierus. Par laimi, tehnoloģijas kļūst tīrākas un enerģiju taupošākas. Tas gan prasa ieguldījumus, kas pieejami pirmām kārtām attīstītām un bagātām valstīm.
Labs piemērs šai ziņā ir Latvija. Palielinoties iekšzemes kopproduktam, siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju apjomi pie mums nepieaug.
Kam mums gatavoties Latvijā? Vai iespējami tikpat katastrofāli plūdi kā Vācijā? Un meža ugunsgrēki kā Grieķijā?
Jārēķinās ar to, ka arī Latviju nākotnē var piemeklēt ekstrēmi laika apstākļi. Sausums, spēcīgas lietus gāzes un vētras. Ilgstoši tropisko nakšu periodi, kad temperatūra nenokrīt zem 20 grādiem.
Latvijas īpatnība ir tā, ka klimata pārmaiņas mums nenozīmē tikai sliktas ziņas.
Palielināsies vasaras dienu skaits, kad temperatūra dienā pārsniegs 25 grādus. Būs garāka tūrisma sezona. Eiropieši vasarās biežāk ceļos uz Baltijas valstīm. Spānija, Grieķija, Turcija kā tūrisma galamērķi nepazudīs, bet cilvēki tos apmeklēs citā laikā, visdrīzāk rudens un ziemas mēnešos.
Aizvadītā ziema Latvijā bija īsa, bet skaista, ar biezu sniega segu. Tomēr kopumā sniega segai Eiropā ir tendence samazināties. Ziemas kļūst siltākas, tāpēc saruks apkurei nepieciešamā enerģija. Gada aukstākais mēnesis Latvijā vairs nav janvāris, bet gan februāris. Šai ziņā Latvija sāk līdzināties Rietumeiropai.
Iespējams, mūs sagaida vēlāki pavasari un arī vēlāki rudeņi. Arī garāka veģetācijas sezona, kas ir laba ziņa mūsu lauksaimniekiem. Latvijas dārzos parādās eksotiskas kultūras – aprikozes, melones, arbūzi.
Vienlaikus jārēķinās, ka globālā sasilšana var izmainīt sugu daudzveidību.
Augu un dzīvnieku sugas, kas agrāk bija novērotas siltajās zemēs, pamazām ienāk Latvijā. Piemēram, pēdējos gados pie mums vairākas reizes novēroti zeltainie šakāļi.
Bet kā dzīvot katram no mums, ko mēs varam darīt klimata labā?
Vispirms jau vajadzētu apzināties, ka dzīvot “labāk” nenozīmē “vairāk”. Braukājot pa Latviju, dažkārt var ieraudzīt nepabeigtas 90. gados aizsāktās grandiozās ģimenes māju jaunbūves. Iespējams, aptrūkušies līdzekļi. Bet varbūt cilvēki sapratuši, ka tik liela māja nav uzturama un sakopjama, ka galu galā tā nemaz nav vajadzīga. Nav iespējams vienlaikus uzturēties vairākās istabās.
Cilvēku mobilitāte pieaug, nevar cerēt, ka vienā mājā mūžīgi dzīvos vairākas paaudzes.
Tiem, kuri būvē jaunas mājas, es ieteiktu padomāt par moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām.
Saules baterijas kļūst efektīvākas un lētākas. Jācenšas vairāk izmantot saules gaismu, lietot dabiskus materiālus.
Es pati dzīvoju Vidzemē, guļbūves mājā, un šajā karstajā vasarā jutos ļoti komfortabli. Jācenšas patērēt mazāk, bet kvalitatīvāk. Nu nav mums vajadzīgi šie drēbju kalniem piebāztie skapji. Katrs, kurš devies ceļojumā, zina, ka patiesībā cilvēks ļoti labi var iztikt ar to, kas salikts dažās somās.
