Aktīvās izdzīvošanas piekritēji parasti nekam un nevienam neatklāj savas fazendas atrašanās vietu, izņemot varbūt vistuvākos radiniekus. Un tur viņi veido pārtikas, sēklu, lauksaimniecības instrumentu un ieroču krājumus. Savukārt tie, kuri nespēj iegādāties sev mājiņu, bieži vien civilizācijas neskartās vietās ierīko vismaz labi nomaskētus pagrabus, kuros uzglabā savas “stratēģiskās rezerves”. 2
Lai kā arī būtu, nevar noliegt, ka šādai darbībai tomēr piemīt gluži noteikts efekts. Šie izdzīvošanas meistari apgūst visu veidu būvniecības, lauksaimniecības, medību, zvejošanas un dažādas ieroču un darbarīku izgatavošanas iemaņas. Pat tajā gadījumā, ja viņu dzīves laikā neiestāsies pasaules gals, uz ko gan visi cilvēki kopumā, gan atsevišķi katrs izdzīvotājs ļoti cer, visas šīs iegūtās zināšanas un prasmes var izrādīties ļoti noderīgas arī miera un stabilitātes laikā.
Tostarp ir ne mazums “veiklo” zēnu, kuri nekautrējas pasildīt rokas saistībā ar apokaliptiski noskaņoto cilvēku vājībām. Piemēram, amerikāņu uzņēmums Vivos izstrādājis koncepciju īpašam tīklojumam, ko veido līdzās ASV lielpilsētām uzcelti pazemes bunkuri. Šāda patvertne izveidota zvaigznes formā: no divstāvu centra ir starveida izejas uz 10 dzīvojamiem nodalījumiem. Šādi bunkuri spēj izturēt atombumbas sprādzienu, ķīmisko vai bioloģisko uzbrukumu, kā arī asteroīda triecienu un dabas katastrofas – ugunsgrēkus, zemestrīces un plūdus.
Katrā tādā nodalījumā var izvietoties aptuveni 200 cilvēki. Dzīvošana tajos paredzēta vismaz vienu gadu. Visas šīs “istabas” ir pilnībā mēbelētas, tur ir sanitārie mezgli, virtuves un ēdamtelpas. Bunkuri apgādāti ar autonomām elektroapgādes, ūdensapgādes un gaisa attīrīšanas sistēmām. Šo patvertņu iemītnieku rīcībā ir arī medicīniskās iekārtas un pat automobiļi. Katra tāda bunkura cena ir 10 miljoni ASV dolāru. Papildus vēl par 50 000 dolāru to var apgādāt ar proviantu, medikamentiem un citām nepieciešamām lietām atbilstoši “specpasūtījumam”. Uzņēmuma pārstāvji pauduši, ka jau pieteikušies vairāki pirmie pasūtītāji.
Ar līdzīgu, tiesa, ne tik vērienīgu kā amerikāņu gadījumā, pretapokaliptisko bunkuru būvniecību nodarbojas arī itāļu uzņēmums Matex Security Projects, un tā vadība paudusi, ka arī šīs būves spējot pasargāt no atombumbām, ķīmiskajiem un bakterioloģiskajiem uzbrukumiem. Turklāt itāļu uzņēmēji pavēstījuši, ka viņiem jau esot vairāk nekā tūkstotis šādu personālo bunkuru izgatavošanas pasūtījumu.
Savukārt Jukatanas pussalā Meksikas ziemeļdaļā jau uzbūvēta vesela pilsēta Lasagilasa, kuras iemītnieki būs pasargāti no visu veidu katastrofām, ieskaitot atombombardēšanu un, protams, jebkādas citas pasaules gala variācijas. Pilsēta izvietota netālu no senā maiju indiāņu centra Kiuikas. Zināms, ka tās būvniecību finansējusi bagātu itāļu grupa, kas 2008. gadā Jukatanā iegādājās zemi. Vēlāk visi ieguva arī Meksikas pilsonību. Šī minipilsēta, ko veido 24 ēkas, uzcelta pēc meksikāņu arhitektes Karinas Balles projekta. Namu sienas ir vismaz 60 centimetrus biezas, un tie uzcelti no īpašiem materiāliem, kam piemīt noturība pret augstām un zemām temperatūrām, uguni, ūdeni un tostarp arī radiāciju…
