Dzīvokļu pārdevējiem liks samaksāt parādus 0
Pārdodot dzīvokli, tā īpašniekam vispirms būs jāsamaksā par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem iekrāti parādi. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie labojumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kurus šonedēļ apstiprināja valdība.
Turpmāk pārdevējam būs divas iespējas – pašam samaksāt iekrātos parādus vai vienoties ar pircēju, kas piekrīt tos samaksāt viņa vietā un kas tad par šādu dzīvokli maksātu mazāk, nekā cerējis pārdevējs.
Likuma labojumi paredz papildināt darījuma līgumu ar dzīvokļa īpašuma pārņemšanas aktu, kurā būtu redzama parādu summa, tāpat kam un par ko parāds jāmaksā. Lai vēlāk nerastos strīdi, to parakstītu pircējs, pārdevējs, namu pārvaldnieks un citas nama uzturēšanā iesaistītās puses.
Likuma labojumos paredzēta arī cita kārtība tam dzīvokļa īpašniekam, kas gribētu atslēgt savu dzīvokli no centrālapkures. Kā skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders, patlaban atslēgšanai vajadzīga vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Bet turpmāk būs jāsaņem visu šā nama dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Kā zināms, atslēdzot vienu dzīvokli no centrālapkures, pārējiem šā nama dzīvokļu īpašniekiem pieaug par siltumu maksātie rēķini. Turklāt atslēgtā dzīvokļa īpašniekam tik un tā jāmaksā par siltumu proporcionāli dzīvokļa platībai piekrītošajai kopīpašuma domājamai daļai.
Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis domā, ka šādi labojumi ir mēģinājums rast kaut kādu risinājumu samilzušajai parādu problēmai. Patlaban parādos iegrimušie mājokļu īpašnieki nereti pārdod savus dzīvokļus, tiklīdz pārvaldnieks mēģina vērsties pret viņiem tiesā. Dzīvoklis ir pārdots, tomēr pats parādnieks dzīvo citur.
Kaut arī tiesas spriedums ir spēkā, vēlāk piedzīt no viņa parādu ir sarežģīti, pat neiespējami. Savukārt jaunajam dzīvokļa īpašniekam nav pienākuma maksāt parādus viņa vietā.
Viņaprāt, šādi likuma labojumi būtu vajadzīgi, jo pasargātu citus
daudzstāvu nama dzīvokļu īpašniekus no parādos iegrimušā dzīvokļa
īpašnieka nenokārtotajām saistībām, sevišķi tāda, kas nemaksā tīšām. Pašlaik bieži šie viltnieki izmanto iespēju pieteikt maksātnespēju vai mēģina glābties, aizbraucot no valsts. Bet par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem viņa nenomaksātie parādi tik un tā paliek namam un būtībā tiek uzkrauti citiem šā nama iedzīvotājiem. Lielas galvassāpes citiem nama iedzīvotājiem parasti rodas pirms apkures sezonas sākuma – siltuma piegādātājs piedraud pārvaldniekam, ka nepieslēgs namu siltumam, kamēr nebūs nomaksāti iekrātie parādi.
Ģ. Beikmanis piebilst – kopš šā gada sākuma bankas vai citu hipotekāro ķīlu turētāji vairs nevar liegt namu pārvaldniekiem piedzīt parādus, prasot tiesā atsavināt parādnieka dzīvokli vairāksolīšanā. Ja dzīvoklis bijis ieķīlāts bankā, par izsolē iegūto naudu vispirms sedz hipotekāro kredītu, pēc tam komunālo pakalpojumu parādus.
Par likuma labojumiem vēl būs jālemj Saeimai.
