Dzīvoklis Rīgā – drošības spilvens vecumdienās 7
“Pārdošu vai izīrēšu savu divistabu dzīvokli, lai mēnesī būtu kādi eiro klāt pie pensijas, bet pati pārcelšos uz laukiem, kur lētāka iztikšana, arī dārzā varēs šo to izaudzēt,” savus plānus pēc aiziešanas pensijā stāsta rīdziniece Maruta (57), kas skaidri apzinās: no viņas 400 – 500 eiro lielās algas valsts garantētā pensija nebūs liela.
Lai gan populārākā alternatīva pārticīgāku vecumdienu nodrošināšanai ir turpināt darbu arī pensijas gados, liecina pētījuma “Pensometrs” dati (to kopīgi veica Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Ilgtspējīga biznesa centrs un SEB banka), daļa aptaujāto tāpat kā Maruta cer gūt papildu ienākumus, pārdodot vai izīrējot nekustamo īpašumu un arī veidojot savus uzņēmumus.
Pārdevu dzīvokli, naudu ieguldīju
Kā liecina tirgus pārskats, sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgā svārstās no 785 līdz 421 eiro kvadrātmetrā, tuvāk centram tās ir vēl augstākas. Vidēja līmeņa dzīvokļa īres cena šobrīd ir ap 5 – 7 eiro, bet dzīvokļiem vēsturiskajā centrā tā var sasniegt 10 – 12 eiro kvadrātmetrā. Piemēram, ja Marutai pieder divistabu dzīvoklis Purvciemā, to var pārdot par 30 000 – 80 000 eiro.
Kā pēc dzīvokļa pārdošanas senioram labāk rīkoties ar savu naudu, lai tās pietiktu ilgam laikam? “Līdzīgās situācijās risinājumi var būt ļoti dažādi. Tas atkarīgs gan no noguldījuma mērķa, gan termiņa, gan plānotajiem izdevumiem, gan seniora riska uztveres līmeņa. Piemēram, kāds aizgājis pensijā un vēlas ik mēnesi saņemt nelielu naudas summu klāt pie savas pensijas, cits turpretī grib ikdienā iztikt ar pensiju, bet šad tad saņemt lielāku naudas summu kādam pirkumam vai pakalpojumu apmaksai. Dažs vēlas no noguldītās naudas gūt peļņu, bet citam svarīgāk saglabāt to, kas viņam jau ir,” skaidro “Swedbank” investīciju produktu daļas produktu līnijas vadītāja Vita Loginova. Viņa norāda – par to, kā vislabāk apsaimniekot savas finanses, vispareizāk būtu apspriesties ar bankas speciālistu, lai rūpīgi izanalizētu situāciju un aizpildītu riska uztveres anketu.
Vispazīstamākais noguldījuma veids ir termiņdepozīts. Tas domāts brīvo naudas līdzekļu noguldīšanai uz noteiktu laiku ar fiksētu ienākuma procentu termiņa beigās. Savukārt noguldījums dinamiskajā depozītā dod iespēju noguldīt naudas līdzekļus uz noteiktu termiņu, piemēram, uz gadu ar lielākas peļņas iespējām un garantētu depozīta pamatsummu termiņa beigās.
“Peļņa atkarīga no finanšu aktīvu cenas izmaiņām pasaules tirgū, kas var gan pieaugt, gan kristies. Ja cena pieaug – termiņa beigās noguldītājs atgūst noguldīto summu un saņem papildu peļņu, ja krītas – peļņa nav garantēta, toties var saņemt atpakaļ visu noguldīto naudas summu,” stāsta bankas speciāliste.
Tiem senioriem, kuri ir gatavi riskēt ar daļu no saviem brīvajiem naudas līdzekļiem un kuriem svarīgāka ir peļņa, nevis pamatsummas saglabāšana, bankas piedāvā dažādus ieguldījuma veidus, piemēram, piedalīties finanšu tirgos. “Kā jau vienmēr, lielākas peļņas iespējas saistītas arī ar lielāku risku zaudēt daļu vai pat visu naudu, tādēļ ļoti svarīgi saprast, kur ir tā robeža, līdz kurai klients ir gatavs riskēt,” norāda V. Loginova.
Nezināšana neatbrīvo no atbildības
Plānus par saulainām vecumdienām pēc dzīvokļa pārdošanas diemžēl var aptumšot Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums par nenomaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas var izrādīties vērā ņemama summa.
“Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad var nākties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādēļ pirms pārdošanas darījuma noslēgšanas vajadzētu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai uzzinātu, vai konkrētajā situācijā tas ir jāmaksā, kā aprēķināt nodokļa apmēru un kāds ir tā samaksas termiņš,” brīdina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs ir 15% no kapitāla pieauguma rezultātā gūtā ienākuma. Piemēram, ja dzīvoklis savulaik pirkts par 20 000, bet pārdots par 50 000, ienākuma nodoklis jāmaksā par starpību, tas ir, 15% no 30 000 eiro.
Par laimi, ir virkne gadījumu, kad ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Pirmkārt, ja dzīvoklis īpašumā (ierakstīts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir bijis deklarētā dzīvesvieta, otrkārt, ja tas īpašumā ir ilgāku laiku un pēdējos 60 mēnešus līdz pārdošanai ir vienīgais īpašums, treškārt, ja no vienīgā nekustamā īpašuma gūtais ienākums 12 mēnešu laikā tiek ieguldīts līdzīgā nekustamā īpašumā, proti, dzīvoklī.
Visos pārējos gadījumos tiek uzskatīts, ka persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Arī tad, ja seniors nolēmis dzīvokli nevis pārdot, bet tikai izīrēt – teiksim, to pašu divistabu dzīvokli Purvciemā iespējams izdot par 300 līdz 400 eiro mēnesī –, var sanākt darīšana ar VID.
“Arī ienākumi no dzīvokļa izīrēšanas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai vienkāršotu šā nodokļa maksāšanu, tiem, kas izīrē tikai vienu dzīvokli, paredzēti vieglāki noteikumi, kā arī citāda nodokļa likme. Tātad nodokļu maksātājs var izvēlēties nodokļa režīmu,” skaidro E. Teice-Mamaja.
Izīrējot savu dzīvokli, pēc likuma, senioram pirms tam jādodas uz VID, lai reģistrētos kā saimnieciskās darbības veicējs. Pēc tam viņš var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, kas noteikts kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpība, piemērojot 24% likmi. Piemēram, ja īres maksā iekļauti arī komunālie maksājumi, tos uzskata par izdevumiem. Šajā gadījumā nodokli maksā, iesniedzot VID gada ienākuma deklarāciju.
Otra iespēja – seniors var maksāt mikrouzņēmuma nodokli 9% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Trešā iespēja – seniors var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, taču tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā no īres ieņēmumiem, piemērojot tiem 10% likmi un iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Izvēloties šo nodokļa veidu, piecu darbdienu laikā no īres līguma noslēgšanas dienas tas jāreģistrē VID.
Ziņas par dzīvokļu un citu nekustamo īpašumu pārdošanu VID iegūst no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, ar dzīvokļu izīrēšanu ir nedaudz sarežģītāk, it īpaši tad, ja dzīvokļa īpašnieks neslēdz ar īrnieku līgumu un naudu iekasē “pa kluso”. E. Teice-Mamaja stāsta, ka bieži vien šī informācija tomēr nonāk VID darbinieku rīcībā. Vai nu par to pastāsta nenovīdīgi kaimiņi, vai arī rodas aizdomas, ka seniors, kura vienīgie legālie ienākumi ir nelielā pensija, acīm redzami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, piemēram, regulāri dodas ārzemju ceļojumos. VID darbinieki arī seko līdzi populārākajiem interneta sludinājumu portāliem, lai atklātu nereģistrētas saimnieciskās darbības veicējus, tajā skaitā dzīvokļu izīrētājus.
