Ja grib pirkt dzīvokli, bet tam ir komunālo pakalpojumu parādi. Kam tie jāsedz? 1
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Grasos pirkt dzīvokli, bet tam ir komunālo pakalpojumu parādi. Kuram tie jāsedz? Dzīvokļa vecajam īpašniekam vai man? Laila Aizkraukles novadā
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders paskaidro, ka dzīvokļu īpašuma jautājums saistībā ar īpašnieku pienākumu samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus tiek apskatīts brīvprātīgas pārdošanas (situācijā, kad īpašnieks pēc savas iniciatīvas vēlas dzīvokli pārdot) un piespiedu pārdošanas (piemēram, ja persona nevar samaksāt hipotekāro kredītu par dzīvokli, kā dēļ tas tiek pārdots izsolē piespiedu kārtā) gadījumos.
Plānotās un neieviestās pārmaiņas
Saistībā ar piespiedu pārdošanu Saeimas Juridiskajā komisijā turpina skatīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pārvaldnieka vai pakalpojumu sniedzēju prasījumu par komunālo pakalpojumu vai apsaimniekošanas maksas piedziņu 5% apmērā prioritāri pret hipotēku.
Attiecībā uz brīvprātīgu dzīvokļa pārdošanu pirms pāris gadiem Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi grozījumus Dzīvokļa īpašumu likumā, kas paredzēja principu, ka jaunais dzīvokļa īpašnieks sedz iegādātā dzīvokļa komunālo pakalpojumu parādus, tomēr šis priekšlikums Saeimā neguva atbalstu.
Tāpēc spēkā esošais regulējums neparedz, ka jaunajam dzīvokļa īpašniekam būtu pienākums segt komunālos parādus, ko radījis iepriekšējais īpašnieks. Ministrija gan pieļauj iespēju atkārtoti ierosināt šādu iniciatīvu.
Pienākums informēt par parādiem
Ministrijas pārstāvis stāsta – ja uz jauno dzīvokļa īpašnieku gultos vecā īpašnieka izveidotie komunālo pakalpojumu parādi, tad pie īpašuma pārdošanas varētu par attiecīgo parāda summu samazināt pirkuma cenu. Pastāv arī citi iespējamie modeļi situācijas risināšanai, piemēram, solidāra parāda summas nomaksāšana, parāda dalīšana uz pusēm u.c.
Patlaban dzīvokļa pārdevējam ir pienākums informēt pircēju par parādiem.
Tālāk jau abām pusēm jāvienojas par to, kurš tos segs. Viena no iespējām ir pirkuma līgumā iekļaut nosacījumus, kuros atrunāta parādu nomaksas kārtība. Ja šādas vienošanās nav, tad pienākums nomaksāt ir vecajam dzīvokļa īpašniekam, jo parāds ir piesaistīts fiziskai personai jeb īpašniekam, nevis īpašumam.
Ja radusies situācija, kad par parādiem tiek uzzināts tikai pēc dzīvokļa iegādes, pircējam pret tirgotāju ir tiesības celt zaudējumu atlīdzības prasību, jo tas nav izpildījis likumā noteikto pienākumu paziņot pircējam par komunālo pakalpojumu parādiem. Taču tādā gadījumā pircējam būs jāpierāda, ka šāda informācija nav sniegta.
