Ar ko jārēķinās, ja esi plānojis dzīvoklī veikt ar uzņēmējdarbību saistītus pakalpojumus? 6
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vai drīkst ierīkot skaistumkopšanas salonu, frizētavu vai masāžas kabinetu daudzdzīvokļu nama dzīvoklī? Vai tas ar kādu jāsaskaņo? Ja tā, kā un vai tas rada kādas papildu izmaksas? Solvita Rīgā
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietniece Viktorija Belerte skaidro, ka atbilstīgi Būvniecības likumam telpas lietošanas veida maiņa ir būvniecība:
“Ne vienmēr tā ir iespējama, tāpēc vispirms ieteicams vērsties sertificēta būvspeciālista (arhitekta), kas, iepazīstoties ar konkrētajām telpām, sapratīs, vai telpu lietošanas veida maiņa vispār ir iespējama. Jebkuru ēku un zemesgabalu drīkst izmantot tikai atbilstīgi konkrētās pašvaldības noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.”
Otrs faktors ir specifiskās prasības konkrētiem telpu lietošanas veidiem. Piemēram, Ministru kabineta (MK) noteikumos nr. 331 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves” noteikts, ka publiskās telpās to augstumam jābūt ne mazākam par 2,5 m, ja tā ir pārbūve, bet jaunbūvēm – 2,7 metriem.
Nosakot konkrētu telpu lietošanas veidu, jāievēro vairākas citas prasības. Piemēram, dzīvojamajām telpām jānodrošina insolācija (saules radītais apgaismojums telpās). Nereti svarīgas ir arī vides pieejamības prasības.
Var ierosināt administratīvo lietu
“Sertificētam speciālistam būtu jānoskaidro, vai normatīvajos aktos ir noteiktas kādas speciālas prasības konkrētam telpu lietošanas veidam, vai tas prasa papildu būvdarbu veikšanu, pārbūvi, kādas ir prasības attiecībā uz drošību, vides pieejamību un citiem aspektiem. No šo darbu apjoma būvspeciālists secina, kāda dokumentācija jāsagatavo un jāiesniedz būvvaldē,” paskaidro Viktorija Belerte.
Ja telpu lietošanas veids oficiāli netiek mainīts, tā klasificējama kā patvarīga būvniecība, un būvvalde var ierosināt administratīvo lietu par neatbilstīgu būves izmantošanu.
Ar pārbūvi vai bez?
Atkarībā no nepieciešamo izmaiņu apjoma telpu lietošanas veida maiņu iespējams īstenot trīs dažādos veidos.
1. Lietošanas veida maiņa bez pārbūves. Ja tiek mainīta tikai funkcija, lietošanas veida maiņu iespējams īstenot, izstrādājot paskaidrojuma rakstu. Šis būvniecības process ir piemērojams gadījumos, kad pašreizējā ēkas funkcija ir līdzīga plānotajai. Kā piemēru var minēt biroja ierīkošanu dzīvojamajā mājā. Šādā gadījumā personai ir pienākums iesniegt būvvaldē paskaidrojuma rakstu (Ēku būvnoteikumu 34. punkts, 3. pielikums), ko izstrādājis būvspeciālists (projektētājs), apliecinot, ka papildu būvdarbi nav jāveic.
2. Lietošanas veida maiņa ar pārbūvēm. Šo procesu piemēro, ja tiek mainīta telpu funkcija un arī plānojums, bet netiek skartas nesošās konstrukcijas. Piemēram, pārplānojot telpas. Tad personai ir pienākums būvvaldē iesniegt apliecinājuma karti (Ēku būvnoteikumu 35. punkts, 5. pielikums), kurā būvspeciālists (projektētājs) ir izstrādājis grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānā veicamās izmaiņas un/vai plānotie ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi.
3. Lietošanas veida maiņa ar pārbūvi, skarot nesošās konstrukcijas un fasādi. Šajā gadījumā, saņemot būvatļauju un izstrādājot būvprojektu, tiek mainīta funkcija un veiktas izmaiņas nesošajās konstrukcijās. Piemēram, nepieciešams izbūvēt papildu ieeju, ventilāciju.
Izmaksas un termiņi
Telpu lietošanas veidu maiņas dokumentu sakārtošana atkarīga no tā, cik ātrā laikā nolīgtais būvspeciālists sagatavo dokumentāciju. Ja tā ir korekti iesniegta būvvaldē un nav nepieciešama papildu informācija, apliecinājuma karte un paskaidrojuma raksts tiek akceptēts divās nedēļās, bet būvprojekts minimālā sastāvā – mēneša laikā.
Lēmuma izmaksas par apliecinājuma kartes akceptēšanu vienkāršotajai renovācijai un vienkāršotajai rekonstrukcijai fiziskai personai ir 35,57 eiro. Vēl jāmaksā pašvaldības nodeva par būvatļaujas izdošanu Rīgā. Tās lielums atkarīgs no būvapjoma, būves grupas, būvdarbu veida, objekta atrašanās vietas Rīgas administratīvajā teritorijā un citiem faktoriem.
Būtiski, vai plānots izmantot visu dzīvokli vai tikai istabu
Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Elīna Ķimene stāsta, ka skaistumkopšanas salonu (kabinetu) var ierīkot arī dzīvoklī. Atšķirsies gan to ierīkošanas veidi.
Proti, ja skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai atvēl visu dzīvokli un atbilstīgi to iekārto, jāvēršas būvvaldē un jāmaina telpu lietošanas funkcija, jo dzīvoklis vairs netiks izmantots dzīvošanai, bet pakalpojumu sniegšanai. Pakalpojumu sniegšanā ievēro MK noteikumu nr. 631 Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās higiēnas prasības pilnā apjomā.
Ja skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai pielāgo tikai atsevišķu istabu dzīvoklī, tie skaitīsies kā mobilie skaistumkopšanas pakalpojumi, un pakalpojumu sniegšanā jāievēro MK noteikumu nr. 631 IV nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz minēto pakalpojumu veidu.
Abos gadījumos nepieciešams paziņot Veselības inspekcijai par darbības sākšanu skaistumkopšanā.
UZZIŅA
Skaidrojumi, veidlapas un cita noderīga informācija par skaistumkopšanas jomu pieejama VI mājaslapā www.vi.gov.lv, sadaļā Par mums • Darbības jomas • Sabiedrības veselība • Skaistumkopšanas, solāriju, tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšana.