Dzīvojamo māju fonds Latvijā ir kritiskā situācijā, norāda eksperts 2

Latvijā dzīvojamo māju fonds ir kritiskā situācijā, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija sēdē sacīja zvērināts advokāts Ģirts Rūda, kurš pārstāv Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, biedrību “Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība” un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociāciju.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
TV24
Laiks uzzināt atbildi uz šo visiem interesējošo jautājumu! Cik vidēji pelna “Bolt Food” kurjers? 8
Lasīt citas ziņas

Pēc Rūdas teiktā, Latvijā ir ļoti kritisks mājokļu vecums – tikai 10% no visām dzīvojamajām ēkām Latvijā ir uzceltas pēdējo 10-15 gadu laikā un ir uzskatāmi par moderniem un labā stāvoklī esošiem mājokļiem. Līdz ar to laika posmā no 2020. līdz 2040.gadam sērijveida daudzdzīvokļu māju ekspluatācijas periods būs beidzies un tās sāks palikt neapdzīvojamas. “Tas būs nopietns drošības jautājums visai valstij kopumā,” piebilda Rūda.

Vienlaikus viņš atzina, ka arī no jauna uzbūvēto dzīvokļu fonds Latvijā attīstās ļoti lēni. “Ja gadā būtu jāuzceļ 2-4%, mēs uzceļam tikai 0,3%,” sacīja Rūda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tostarp viņš norādīja, ka Latvija, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir krietni vien sliktākā situācijā Pasaules Bankas “Doing Bussiness” indeksā. “Mēs esam 47.vietā starp pasaules valstīm būvatļaujas iegūšanā, Lietuva ir 15.vietā, bet Igaunija – 20.vietā. Var teikt, ka šajās valstīs būvatļaujas iegūšanas process notiek vismaz divus mēnešus ātrāk [nekā Latvijā],” sacīja Rūda, piebilstot, ka tikpat slikta situācija vērojama arī nekustamā īpašuma reģistrācijā, un Latvijā ir augstākas pārreģistrācijas izmaksas.

Savukārt kā galvenos izaicinājumus nekustamo īpašumu attīstītājiem Rūda minēja īpašuma plānošanas un projektēšanas posmu saīsināšanu, procesu birokrātijas mazināšanu un Būvniecības likuma efektīvāku pielietošanu.

Tāpat būtu būtiski jāuzlabo valsts un pašvaldību publisko iepirkumu regulējums, tādējādi paaugstinot būvdarbu kvalitāti. Rūda arī uzsvēra, ka ir jāveic ieguldījums pētniecībā un inovāciju jomā, kā arī jauno būvniecības speciālistu izglītības un apmācības sistēmas līmeņa uzlabošanā.

Būvniecības sektora un nekustamo īpašumu attīstītāji deputātus aicināja uzlabot normatīvos aktus un padomāt par mājokļu attīstības ilgtermiņa pamatnostādnēm.

Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisija sēdē trešdiena deputāti kopā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, biedrību “Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība”, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociāciju un Konkurētspējas attīstības fondu diskutēja par ilgtspējīgu mājokļu politiku.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.