Dzīvojam kopā bez laulības. Vai šādu savienību atzīst Eiropā? Kā sevi pasargāt? 0
Mēs ar draugu jau sešus gadus dzīvojam kopā viņa vecvecāku mājā. Savas attiecības neesam reģistrējuši, jo viņš ir katolis un grib laulāties tikai baznīcā, bet es ne. Mums tagad ir arī viens bērniņš. Vai es varu kaut kā nodrošināties, piemēram, noslēgt kādu līgumu, gadījumam, ja mūsu kopdzīve beigtos? Nesen man radās iespēja braukt dzīvot un strādāt ārpus Latvijas. Vai citur Eiropā atzīst oficiāli nereģistrētu kopdzīvi? BAIBA GULBENES NOVADĀ
Konkrētas pazīmes
Kopdzīve, oficiāli nereģistrējot laulību, pēdējā laikā kļuvusi par ierastu praksi. Piemēram, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” aptaujā par demogrāfiju un ģimenes stāvokli Latvijā atklājās, ka 72% respondentu par pieņemamu uzskata partneru kopdzīvi bez laulības noslēgšanas.
Tieslietu ministrijas pētījumā “Par vīrieša un sievietes nereģistrētu partnerattiecību tiesisko regulējumu Eiropā un Latvijā” secināts, ka partnerattiecības ārpus laulības iespējams konstatēt, tikai izvērtējot faktiskos apstākļus, jo tās nevar apliecināt, uzrādot, piemēram, apliecību.
Ārpuslaulības savienības konstatēšanai nepieciešamas konkrētas pazīmes:
> attiecības pastāvējušas ilgāku laika periodu un ir pastāvīgas;
> partneri ir atšķirīga dzimuma;
> neviens no partneriem neatrodas laulībā;
> partneri ir sasnieguši minimālo vecumu, kas nepieciešams laulības noslēgšanai;
> partneriem ir kopīgs bērns;
> nepastāv citi šķēršļi, kas liegtu partneriem noslēgt laulību.
Ko paredz Latvijas likumi
LR Satversmē teikts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Arī Civillikuma izpratnē dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā noslēgta laulība ir oficiāla. Ja laulājamie pieder pie luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, Septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir konfesijas vadības atļauja, viņus laulā pēc attiecīgās reliģijas noteikumiem.
Atbilstīgi Civillikuma 214. pantam šaurākā nozīmē pie ģimenes pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā. Taču atsevišķos gadījumos kopdzīves partneri var tikt pielīdzināti tuviniekiem. Kriminālprocesa likuma izpratnē tuvinieki ir saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, kā arī personas, ar kurām cilvēks dzīvo kopā un ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Eiropas Savienībā un citur
Gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās iespējami atšķirīgi risinājumi. Dažās valstīs (piemēram, Horvātijā) ir paredzēts nereģistrētu ārpuslaulības savienības attiecību tiesiskais regulējums, bet citās (piemēram, Andorā, Beļģijā) – reģistrētu ārpuslaulības savienības attiecību tiesiskais regulējums. Lielbritānijā noteikts gan nereģistrētu, gan reģistrētu ārpuslaulības savienības attiecību tiesiskais regulējums. Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā nepastāv šādu partnerattiecību regulējums normatīvā līmenī.
Eiropas Komisija secinājusi: ja partneri dzīvo kopā pastāvīgi un attiecības ir stabilas, viņiem ir konkrētas tiesības ES teritorijā, pat ja šīs attiecības nav reģistrētas oficiāli. Dažās ES dalībvalstīs partnerattiecības var noformēt, oficiāli neprecoties. Nereģistrētas un reģistrētas partnerattiecības lielākoties uzskata par laulībai līdzvērtīgām vai pielīdzināmām. Taču reģistrētu partneru tiesības, piemēram, jautājumā par īpašumtiesībām visās Eiropas valstīs nepiemēro vienādi.
Ja ar savu faktisko partneri pārceļaties uz dzīvi citur ES, šai valstij būs jāatvieglo viņam iebraukšana un uzturēšanās savā teritorijā (neatkarīgi no tā, vai partneris ir no ES valsts vai ne). Taču jums jāspēj pierādīt, ka dzīvojat kopā un attiecības ir ilgstošas.
Tomēr vairākums ES valstu nav precīzi noteikušas, kā pierādīt ilgstošas attiecības vai kopdzīvi. Jāatceras, ka tajās ES valstīs, kas atzīst oficiāli nereģistrētas partnerattiecības, jums ir arī tiesības un pienākumi attiecībā uz īpašumu, mantošanu un uzturlīdzekļiem šķiršanās gadījumā.
Kopdzīves līgumi
Ja dzīvojat valstī, kur nevarat salaulāties vai oficiāli reģistrēt partnerattiecības, vai arī nevēlaties to darīt, ar savu partneri varat noslēgt kopdzīves līgumu. Tomēr arī tad praksē var būt grūti panākt, lai jūsu tiesības ievēro. Piemēram, ja rodas konflikts par īpašumu, parasti spēkā ir tās valsts tiesību akti, kurā šis konflikts radies.
Latvijā kopdzīves līgumi parasti netiek slēgti, bet likums šādu iespēju neliedz. Civillikums gan precizē, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai neievērotu likumu, nevar būt tiesiska darījuma pamatā un šāds darījums nav spēkā. Taču to nevarētu attiecināt uz kopdzīves līguma slēgšanu.
Šādā līgumā var ierakstīt gan mantiskos jautājumus, piemēram, kam un kādi īpašumi pieder kopdzīves sākumā un kam piederēs pēc kopdzīves beigām, gan uzturlīdzekļu jautājumu kopdzīves partnerim pēc pāra šķiršanās. Taču mantošanas jautājumus tajā pieminēt nevarēsiet, jo Civillikumā tam ir paredzēts testaments vai mantojuma līgums.
Kopdzīves līgumā varat vienoties arī par uzturlīdzekļiem bērnam, taču strīdu gadījumā (piemēram, ja kāds gribēs palielināt vai samazināt šādu līdzekļu apmēru) vienalga nāksies doties uz tiesu.
Cilvēktiesību tiesa
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) jau vairāk nekā 30 gadu par ģimeni atzīst arī vīrieša un sievietes kopdzīvi. Interpretējot 1950. gada 4. novembrī pieņemtās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā ietverto ģimenes jēdzienu, tiesa ir norādījusi, ka jēdziens ģimenes dzīve attiecas ne tikai uz ģimeni, kas balstīta uz laulību, bet arī citas de facto saites, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības savienības.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa turklāt secina, ka konkrēto attiecību atbilstību ģimenes dzīvei var būtiski ietekmēt daudzi faktori: tas, vai pāris dzīvo kopā, pastāvošo attiecību ilgums, vai abas puses ir uzticīgas viena otrai, vai ir kopīgi bērni utt.
Tāpat ECT ir norādījusi, ka, interpretējot jēdzienu ģimenes dzīve, prioritāra ir bioloģiskā un sociālā realitāte salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu.
UZZIŅA
Europe Direct informācijas centri atbild uz privātpersonu jautājumiem (uz vietas, pa tālruni vai e-pastā) par ES pilsoņu tiesībām un iespējām; par labākajiem avotiem, kur atrast nepieciešamo informāciju; par dienestiem vai personām, kas var personām palīdzēt (ES, valsts vai vietējā līmenī).
Europe Direct informācijas centrs atrodas arī O. Kalpaka ielā 60A, Gulbenē, LV-4401, tālr. 64471335, e-pasts: [email protected].
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
