Jūs neriskējat? 0
Tas nav apzināti, neesmu jau arī es superpareizs. Kad Siguldā esmu vasarā, katru nedēļu pļauju zāli – superīgs darbs, kas man patīk! Nav liela teritorija, bet pāris stundas aiziet. Sieva līdz perfektumam sakopusi dārzu.
Man patīk iet sēnēs, lielākoties ēdu tikai pašu lasītās baravikas un gailenes, tā mani mācīja mamma. Ja aiziešu ciemos, visu cieņu namamātei, bet cita gatavotās sēnes neēdīšu.
Sirds ir tāds apdzejots un apdziedāts orgāns. Jums ir skaidrs, kāpēc šo muskuli cilvēki tā cildina?
Sirds ir cilvēka enerģētiskais centrs, dvēseles mājoklis.
Un kas notiek ar dvēseli, kad slimo sirdi aizvieto ar citu?
Tas jājautā mācītājam Jurim Rubenim…
Ja ārstēšana nepadodas, cilvēkam ir mokoša un ilga aiziešana – vai vajag palīdzēt nomirt?
Es domāju, ka – ne. Jāatvieglo ciešanas, jādod pretsāpju līdzekļi.
Tikko bija gadījums Nīderlandē, kuru apspriedām ar studentiem, ka neārstējamam alkoholiķim izdarīja eitanāziju. Es to nosaucu par “killing” – slepkavību. Mājās sapulcējās radi un draugi, noraudāja asaru, cik viņš labs cilvēks bija, un daktere injicēja nāvīgu kokteili.
Domāju, ka neesam līdz tam pieauguši – mums šiem cilvēkiem jāveic aprūpe, bet dzīvības pārtraukšana ir Dieva funkcija. Ārsts nav Dievs. Tas ir tikpat kā izdarīt pašnāvību.
Modernā medicīna lepojas, ka pagarina cilvēka mūžu. Līdz cik gadiem jūs gribētu dzīvot?
Droši vien, ka tāpat kā visi – ilgi. Nu, bišķi pāri par 100, 150 vai 200… Mēs jau neesam Dieva atvēlēto resursu vēl sasnieguši. Nupat visvecākā iedzīvotāja nodzīvoja pāri 117 gadiem.
Bet mūsu čaula nav īpaši piemērota ilgai lietošanai.
Tāpēc ir dvēsele, kas dzīvo mūžīgi, pāriet citā čaulā un atkal dzīvo.
Ticat tam?
Nav tik banāli, ka ir tikai ar ādu pārvilkti kauli un viss beidzas. Ar fizikas likumiem vien par maz. Arī fiziķi arvien biežāk kļūst ticīgi augstākam spēkam un saka – ir vēl kaut kas. Atklāj bozona daļiņas, meklē pierādījumus Dieva esamībai, kaut gan varbūt tādu nemaz nav.
Ir gadījumi, kas jūsu darbā par to vedina domāt?
Man prasa, vai redzot dvēseli. Cilvēki, kas bijuši tuvu nāvei un atgriezušies dzīvē, man nestāsta, ka no malas skatījušies, kā viņus operē.
Viens no jūsu pacientiem gan stāstīja, ka operācijas laikā esot saticis savu mirušo vecmāmiņu, kura teikusi – viss būs labi!
Ar tādiem tad ir vērts parunāt.
