Cik maksā tāda sirds operācija kā šodien? 0
Par vienu operāciju saņemam desmit tūkstošus eiro, taču tā maksā dārgāk. Sirds transplantācija novērtēta ar trīsdesmit tūkstošiem, taču tur nav ietverts trīs līdz piecu gadu pēcoperācijas periods. Kādam varbūt tas ir nenormāli daudz, bet citur pasaulē par šādu summu nekas nenotiek.
Pirms pieciem gadiem jūsu slimnīcas kolēģi pierādīja, ka spēj veikt sarežģīto aknu transplantāciju, taču valsts budžetā šīm operācijām nav naudas. Gadījums ar Baibu Baroni, kura nespēja atveseļoties pēc aknu pārstādīšanas Tartu slimnīcā, parādīja, ka valstij jāparedz līdzekļi arī šīm operācijām.
Protams, ka finansējums aknu transplantācijas operācijām jāatrod. Prātā nāk mūsu slimnīcas asoņdesmitgadīgais liftnieks, ar kuru no rītiem parasti parunājām, braucot no 1. uz 5. stāvu. Viņš pateica vienkāršu patiesību – lai kaut kas būtu, cilvēkiem jāražo. Ja mums nebūs ražošanas, nekas nebūs.
Nesen Latvijas televīzijas raidījumā “1:1” asociētais profesors Uģis Gruntmanis no Teksasas universitātes sprieda, ka Latvijā privātais tīkls izkonkurē valsts tīklu un universitātes klīnikas tiek noplicinātas, tāpēc pietrūkst kvotu, cilvēki stāv rindās utt. Vai tā ir?
Lai taisītu galīgu secinājumu, jājautā tiem, kas to naudu privātajiem ir atdevuši. Ja esmu galvenais naudas regulētājs, valsts naudu atdotu privātajam vienīgi tad, ja valsts institūcija netiek galā. Atceros, kad biju Londonā, aizveda mūs uz smalku privāto hospitāli ar kardioķirurģijas nodaļu, taču tā izskatījās patukša, nebija pacientu. Kā mums stāstīja, likums viņiem aizliedz valsts finansējumu novirzīt privātbiznesam. Varat iet uz privāto klīniku un maksāt no savas kabatas, bet šim nolūkam nedrīkst izmantot valsts līdzekļus.
Tai pašā sarunā Gruntmanis apgalvoja, ka mūsu jaunie ārsti dodas uz ārzemēm tāpēc, ka te neredz izaugsmes iespējas, un pieminēja Latvijas klīniku centru vadītājus, kas salīdzinājumā ar ārvalstu kolēģiem, kuri amatu ieņem noteiktu laiku, var tikt pārvēlēti uz mūžu. Jūs sirds ķirurģijas centru vadāt no 1998. gada, esat domājis par to, cik ilgi strādāsit šajā amatā?
Centru vadu ilgi, un man ir daudz gadu, tāpēc jūsu uzdotais jautājums ir aktuāls. Man pat ir teikuši – ej projām!
Rutīna vai pieradums eksistē, tāpēc iebilst pret mainību nebūtu gudri. Darbs medicīnā prasa ārkārtīgi augstu kvalifikāciju un pieredzi, un cilvēkam, kas ilgstoši strādājis par centra vai katedras vadītāju, tā uzkrājusies desmitiem gadu. Ja nodod amatu kādam bez pieredzes, zaudētāji var būt pacienti.
Vai administratīvajā amatā jāievieš nomaiņa? Loģika teic, ka vajadzētu, citādi var gadīties, ka tur iesēžas veca, sīksta piepe, kas gadiem tur varu savās rokās, kuram nav aizvietotāju un sekotāju. Pareizi būtu, ja to noteiktu likums.
