No ielas puikas līdz Dieva rokai. Futbola ģēnijs Maradona dzīvoja kā rokzvaigzne 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trešdienas vakars nesa sēru vēsti – 60 gadu vecumā ar sirdstrieku miris Argentīnas futbola zvaigzne Djego Maradona. Futbola ģēnijs, kuru 2000. gadā Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) kopā ar brazīlieti Pelē atzina par 20. gadsimta izcilākajiem futbola meistariem pasaulē.
Maradona savu pēdējo dzimšanas dienu atzīmēja 30. oktobrī, bet dažas dienas vēlāk nokļuva slimnīcā, kur viņam tika izoperēts trombs galvas smadzenēs.
Pirms nepilnām divām nedēļām viņš atgriezās mājās, taču slimība bija tā saasinājusies, ka neizturēja sirds. Argentīnā izsludinātas trīs dienu bēres, atvadīšanās no futbolista notiks Prezidenta pilī.
Tiek lēsts, ka pēdējo godu futbola leģendai klātienē vēlēsies atdot vismaz viens miljons argentīniešu.
No ielas puikas līdz Dieva rokai
Piedzimis Buenosairesas piepilsētā Lanusā, mazais Djego bija kā jebkurš argentīniešu puišelis – dienas pagāja, dzenājot bumbu, bikšu dibena deldēšanu skolas solā uzskatot par otršķirīgu.
Daudziem futbolista karjera aprāvās jau pusaudžu gados, bet Djego bija izņēmums, desmit dienas pirms savas 16. dzimšanas dienas debitējot profesionālajā futbolā, mugurā velkot “Argentinos Juniors” kreklu.
Tālākā karjera jau bija galvu reibinoša, pirmā spēle Argentīnas izlasē nepilnu 17 gadu vecumā, tad pārcelšanās uz Eiropu pēc 1982. gada Pasaules kausa, kad Maradonu par 7,6 miljoniem dolāru, kas tobrīd bija pasaules rekords, nopirka slavenais spāņu klubs “Barcelona”.
Spānijā Maradona bija zvaigzne, bet viņu tur nežēloja, vairākas traumas, saslimšana ar hepatītu un beigās pamatīgs skandāls Spānijas Karaļa kausa finālā 1984. gadā.
Mačā, ko klātienē vēroja Spānijas karalis Huanss Karloss, Maradona bija iniciators masu kautiņam laukumā ar Bilbao komandas spēlētājiem. Pēc notikušā Djego sastrīdējās ar “Barcelona” kluba vadību un pieprasīja maiņu, nonākot Itālijas kluba “Napoli” rindās.
Tur viņš uzspīdēja pa īstam, bet divus gadus vēlāk 1986. gada Pasaules kausa finālturnīrā Meksikā Maradona jau ieguva leģendas statusu un iesauku – Dieva roka. Tas notika ceturtdaļfinālā pret Angliju, kurā Argentīna uzvarēja ar 2:1.
Maradona guva abus vārtus, pirmos no tiem ar roku. Tiesnesis neredzēja, ka lēcienā Maradona nevis sita ar galvu, bet roku.
Toreiz nebija videoatkārtojuma iespējas tiesnešiem, Djego ilgi liedzās, ka sitiens bija ar noteikumu pārkāpumu, vēlāk paziņojot, ka tā bijusi Dieva roka, kas ļāva viņam gūt vārtus.
Maradona tajā turnīrā bija supervaronis, aizvedot Argentīnu līdz Pasaules kausam. Dzimtenē viņš līdz ar to kļuva ja ne par Dievu, tad par viņam pietuvinātu personu pilnīgi noteikti.
Futbolista karjeru Djego noslēdza 1997. gadā dzimtenē, pirms tam 15 mēnešus izciešot diskvalifikāciju par kokaīna lietošanu. Tāds nu viņš bija – zvaigzne laukumā un uzdzīvotājs ārpus tā, kādā no intervijām neslēpjot, ka narkotikas viņa dzīvē bijušas vismaz 20 gadu garumā.
Ne pirmo reizi bezdibeņa malā
Maradona šo pasauli varēja atstāt krietni agrāk, jo rokzvaigznes dzīvesveids, narkotikas, alkohols, uzdzīve futbolistu bezdibeņa malā noveda jau 2004. gadā.
Liekais svars (2004. gadā Djego, kura augums bija 1,67 m, svēra 129 kg!) un kokaīna lietošana slavenā argentīnieša organismu bija novedusi līdz galējai robežai.
Nelabvēļi viņu tolaik sauca par Maratonnu, taču, pateicoties bijušās sievas Klaudijas un meitu Dalmas un Džanīnas pūlēm, pēc ķirurģiskās operācijas, kurā tika atsūkti tauki, Maradona no šīs krīzes izķepurojās un atdzima kā Fēnikss no pelniem. Pirms tam gan bija četru mēnešu piespiedu “ieslodzījums” kādā psihoneiroloģiskajā klīnikā.
Tur Maradona sapratis, ka kaut kas jāmaina dzīvē, un viņš mainījās, atgriežoties pie trenera aroda, 2008. gadā kļūstot par Argentīnas izlases galveno treneri.
2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā argentīnieši Maradonas vadībā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur kapitulēja Vācijai ar 0:4. Izlasē viņš vairs nepalika, pēc tam trenēja Apvienotajos Arābu Emirātos un beigās dzimtenē.
Par to, ka atkarības Djego nav uzvarējis, visa pasaule pārliecinājās 2018. gada Pasaules kausa finālturnīra laikā Krievijā, kur argentīnietis TV kameru redzeslokā nonāca, sēžot tribīnēs pilnīgi neadekvātā stāvoklī.
Bez futbola Maradona nekautrējās paust domas arī par politiskajiem procesiem pasaulē, un šī gadsimta sākumā viņš bija kvēls komunisma ideju piekritējs, slavējot tādus vīrus kā Fidels Kastro un Ugo Čavess.
Kastro viņš dēvēja par komandieri un garīgo tēvu, bet tā laika ASV prezidentu Džordžu Bušu jaunāko kādā TV šovā nosaucot par miskasti un slepkavu.
Tāds viņš bija – spilgts, neordinārs un savā ziņā traks, kas pievelk pasaules uzmanību (slavenais kinorežisors Emirs Kusturica 2008. gadā klajā laida dokumentālo filmu par Maradonu).
Dzimtenē viņš ir un paliks elka statusā, ko nepārsist arī šī brīža spilgtākajai pasaules futbola zvaigznei Lionelam Mesi, jo viņš atšķirībā no Djego pagaidām nav izcīnījis Pasaules kausu.
