Dzīvo karalistē – Lielbritānijā, bet atskaities VID! 7
Apvienotajai Karalistei (AK) izstājoties no Eiropas Savienības (ES) bez līguma, uzreiz stāsies spēkā izmaiņas pasta sūtījumu, pārvadājumu, naudas pārskaitījumu, nodokļu, pensiju un sociālo pabalstu jomās, kas tieši ietekmēs daudzu mūsu tautiešu dzīvi.
Droši vien daudzi atceras kādreizējo sašutumu par to, ka ārzemēs nopelnītā darba alga jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un no tās jāmaksā nodokļi Latvijai.
Tad nu kopā ar “cieto” breksitu atgriezīsies arī deklarāciju pildīšana AK strādājošajiem Latvijas rezidentiem, taču – uzmanību! – persona, kas strādā ārzemēs un ir deklarējusi savu dzīvesvietu ārzemēs, automātiski nekļūst par Latvijas nerezidentu.
Rezidents, nerezidents?
Latvijas pilsoņu pienākums ir deklarēt dzīvesvietu, un daudzi arī apzinīgi deklarējuši savu reālo dzīvesvietu ārzemēs, pieņemot, ka, pārvācoties uz citu valsti, automātiski kļuvuši par Latvijas nerezidentiem un uz viņiem neattiecas VID atgādinājumi par gada deklarāciju iesniegšanu. Taču patiesībā bez dzīvesvietas deklarēšanas eksistē arī nodokļu rezidence, un tas nozīmē, ka VID izpratnē persona joprojām ir Latvijas rezidents, kas strādā īslaicīgu darbu ārzemēs.
Ja Latvijas rezidents ES dalībvalstī nodokļos samaksājis mazāk, nekā ir jāmaksā Latvijā par šo ienākumu, tad var nākties samaksāt starpību Latvijai. Tiem, kuri devušies uz trešajām valstīm (piemēram, Krieviju, ASV, Kanādu), jādeklarē arī darba alga un visi citi ienākumi, taču, ja mītnes valstij ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļus par algota darba ienākumu maksāt nevajadzēs ar noteikumu, ka šis algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli attiecīgajā ārvalstī.
Ja persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu ārvalstī un persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām 12 mēnešu periodā un savulaik ir uzrakstīts īpašs iesniegums VID, ar faktiem pamatojot to, ka ar ārvalsti personai ir izveidojušās ciešākas personīgās un ekonomiskās saites nekā ar Latviju, lūdzot uzskatīt par Latvijas nerezidentu, tad viss kārtībā, gada deklarācijas nav jāsniedz.
Ja šāds iesniegums nav rakstīts, tad diezgan droši var apgalvot, ka cilvēks VID informācijas sistēmā tiek uzskatīts par Latvijas rezidentu.
Kas var būt nerezidents?
VID mājaslapā www.vid.gov.lv/lv/latvijas-rezidenti-arvalstis ir īpaša sadaļa, kur tiek skaidrots, kas ir rezidents. “Pārtulkojot” oficiālo tekstu vienkāršākā valodā – rezidenci nosaka pēc tā, kurā valstī dzīvo ģimene, kurā valstī pieder vai tiek īrēts nekustamais īpašums, kur tiek veiktas obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un, protams, kurā valstī persona strādā.
Ir vēl vesela virkne noteikumu, taču parasti piederība vienai vai otrai valstij ir saprotama diezgan viegli.
Piemēram, pie Anglijā strādājoša vīrieša ir pārcēlusies dzīvesbiedre ar bērniem, jau vairākus gadus tiek īrēta māja, darbs ir oficiāls, no tā tiek maksāti visi nodokļi. Šis kungs faktiski ir Latvijas nerezidents, to tikai atliek noformēt oficiāli.
Taču cits kungs, kurš strādā sezonālā darbā, pavadot Lielbritānijā tikai dažus mēnešus, bet pārējo laiku Latvijā, nu nekādi nevar būt Latvijas nerezidents, jo uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk gada laikā.
Kā atteikties no Latvijas rezidenta statusa?
Šeit gan jāatzīmē, ka atteikšanās no Latvijas rezidenta statusa nav obligāta. Taču, ja gadījies trāpīties valstī vai iedzīvotāju kategorijā, kam jāpilda gada ienākumu deklarācijas, un šāda veida dokumentu pildīšana rada nervu sabrukumu, tad ir vērts apdomāt atteikšanos no Latvijas rezidenta statusa.
Noteikti jāpiedeklarē sava dzīvesvieta ārvalstīs, to var izdarīt, vai nu personīgi dodoties uz PMLP, vai vietnē latvija.lv. Attiecīgās valsts nodokļu administrācijas dienestam jālūdz izsniegt dokumentu vai rezidences apliecību, kas apliecina, ka persona atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkos. Apvienotajā Karalistē šādu dokumentu iegūt ir salīdzinoši vienkārši, atliek tikai piezvanīt vai uzrakstīt vēstuli Viņas Majestātes nodokļu un muitas dienestam (HMRC), un palūgt atsūtīt vēstuli, kas apliecina, no kura laika attiecīgā persona ir reģistrēta kā nodokļu rezidents.
Vēl jāuzraksta VID adresēts iesniegums brīvā formā, uzskaitot apstākļus, kas apliecina atbilstību nerezidenta statusam, piemēram: “Lūdzu atzīt mani par Latvijas nerezidentu, sākot no… (datums), jo kopš … (datums) strādāju un dzīvoju Apvienotajā Karalistē, šeit atrodas mana ģimene, ar ko kopā īrējam māju. No manas darba algas tiek maksāti obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi Lielbritānijai. Ar cieņu… (paraksts, datums)” Atzīt par nerezidentu var arī ar atpakaļejošu datumu.
Iesniegumu kopā ar ārzemju nodokļu inspekcijas vēstuli VID var iesniegt personīgi, viesojoties Latvijā, bet var nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt EDS (elektroniskās deklarēšanās sistēma) elektroniski.
EDS var pievienoties, izmantojot savu Latvijas bankas kontu, bet, ja tāda nav, tad lūgt VID piešķirt lietotājvārdu un paroli VID mājas lapā internetā šeit.
Pēc iesnieguma saņemšanas VID izskatīs lūgumu un dos atbildi par nerezidenta statusa piešķiršanu. Ja tā būs pozitīva, tad gada ienākumu deklarāciju iesniegt vairs nevajadzēs. Gadījumā, ja persona nolems atgriezties uz dzīvi Latvijā, tad jārēķinās, ka tiks uzskatīta par nerezidentu tikmēr, kamēr nebūs deklarēta adrese Latvijā. Tāpat, pārdodot nekustamo īpašumu, rūpīgi jāapsver, vai nerezidenta statuss neradīs liekus izdevumus.
UZZIŅA
VID sabiedrisko attiecību daļa aicina neskaidrību gadījumā ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu, zvanot pa speciāli šim nolūkam izveidotu diasporas konsultatīvo tālruni +371 67122443.