Arī pēc breksita Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem tautiešiem par saņemto algu jāatskaitās Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam 60
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Breksits mūsu Apvienotajā Karalistē (AK) dzīvojošajiem tautiešiem ir nesis ne tikai pieteikšanos jaunajam AK rezidenta statusam un sarežģījumus ar ģimenes locekļu pārcelšanos un muitu.
Atkal stājusies spēkā prasība iesniegt VID gada ienākumu deklarāciju par ārzemēs gūtajiem ienākumiem, turklāt jāatskaitās būs par pagājušo gadu, jo formāli AK no Eiropas Savienības (ES) izstājās 2020. gada 1. janvārī.
“Sen neesmu Latvijā, kāda man gar to daļa!”
“Nekas nav jāmaksā! Neuzķerieties uz šīm muļķībām! Strādājat AK, maksājiet visu AK! Nekāds sakars ar Latviju! Nav nekas jādara! Ja tas būtu obligāti – nebūtu pat izvēles iespējas!” tā raksta kāds komentētājs sociālajos tīklos.
Taču – uzmanību! Persona, kas strādā ārzemēs un ir deklarējusi savu dzīvesvietu ārzemēs, automātiski nekļūst par Latvijas nerezidentu VID izpratnē. Dzīvesvietas deklarēšana ir obligāta prasība, taču atteikšanās no rezidenta statusa nebūt nav obligāta, tādēļ arī cilvēki netiek mudināti to darīt.
Dažos gadījumos atteikšanās no rezidenta statusa ir pat neizdevīga, piemēram, ja pieder nekustamais īpašums Latvijā, ko plānots pārdot. Nerezidentam atvieglojumu nebūs, nāksies samaksāt nodokli pilnā apjomā, bet rezidentam, visticamāk, atvieglojumi būs.
Te gan jāatceras, ka AK rezidentam (britu izpratnē) pārdotais īpašums jādeklarē britu nodokļu inspekcijai HMRC un jāmaksā papildu nodoklis, ja Latvijā tas iekasēts mazāks.
Par šmaukšanos sodi ir vērā ņemami, HMRC nopietnāku gadījumu var izmeklēt pat pēc 20 gadiem, tādēļ Latvijas nodokļu atlaides galu galā var nedot nekādas priekšrocības, tikai papildu galvassāpes.
VID par AK likumiem nekonsultē, savukārt HMRC individuālas konsultācijas sarežģītākos gadījumos nesniedz, atliek tikai privāti nodokļu konsultanti.
Klīst runas, ka tie Latvijas pensionāri, kas atsakās no rezidenta statusa, Latvijas pensiju vairs nesaņem. Par laimi, tā nav tiesa.
Rezidents, nerezidents?
Vispirms – Latvijas valstspiederīgā pienākums ir deklarēt dzīvesvietu. Par prasības nepildīšanu paredzēts arī sods. Lielākā daļa apzinīgi deklarē savu reālo dzīvesvietu ārzemēs un pieņem, ka, pārvācoties uz citu valsti, automātiski kļūst par Latvijas nerezidentiem.
Taču bez dzīvesvietas deklarēšanas eksistē arī nodokļu rezidence, un tas nozīmē, ka VID izpratnē persona joprojām ir Latvijas rezidents, kas strādā īslaicīgu darbu ārzemēs. Tas, vai VID tiek informēts vai netiek, ir paša Latvijas pilsoņa izvēle.
Tiem Latvijas rezidentiem, kuri saņem darba algu ES, nav nepieciešams to deklarēt VID, taču visus citus ienākumus, piemēram, ienākumus no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības, dividendes utt. gan jādeklarē vienreiz gadā, aizpildot gada deklarāciju EDS sistēmā.
Taču līdz ar breksitu AK ir kļuvusi par trešo valsti, un uz AK dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem attiecas tieši tas pats, kas uz Krievijā, ASV, Kanādā dzīvojošajiem, – jādeklarē arī darba alga un visi citi ienākumi.
Ja mītnes valstij ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija (ar AK ir), tad papildu nodokļus par algota darba ienākumu maksāt nevajadzēs ar noteikumu, ka šis algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli attiecīgajā ārvalstī..
No citiem ienākumiem gan var nākties piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai AK kāda ienākumu daļa ir atbrīvota no nodokļa vai ne.
Piemēram, persona ir pašnodarbinātais, tātad ir ienākumu daļa, kas AK ir atbrīvota no nodokļiem, taču Latvijā tas tā nav, tādēļ var nākties samaksāt nodokli par atbrīvojuma daļu.
Tautieši bieži piesauc Divpusējo nodokļu konvenciju, apgalvojot, ka ne par ko nav jāatskaitās un arī nekas nav jāmaksā. Taču dubultā neaplikšana ar nodokļiem lielos vilcienos nozīmē tikai to, ka vieni un tie paši nodokļi nav jāmaksā divas reizes, jo tiek ņemts vērā jau samaksātais.
Saprast to, vai cilvēks šobrīd tiek uzskatīts par rezidentu vai nerezidentu, var gaužām vienkārši. Ja persona deklarējusi savu dzīvesvietu ārvalstī un neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām 12 mēnešu periodā un savulaik ir uzrakstīts īpašs iesniegums VID, ar faktiem pamatojot to, ka ar ārvalsti personai ir izveidojušās ciešākas personīgās un ekonomiskās saites nekā ar Latviju, lūdzot uzskatīt par Latvijas nerezidentu, tad viss kārtībā, gada deklarācijas nav jāsniedz.
Ja šāds iesniegums nav rakstīts, tad diezgan droši var apgalvot, ka persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, jo VID informācijas sistēma izmaiņas automātiski nevar zināt.
Palikt “neredzamam” teju neiespējami
Iemesls, kādēļ masveidā netiek likti sodi par deklarācijas neiesniegšanu, ir gaužām vienkāršs. Pirmkārt, AK dzīvojošajiem līdz šim deklarēt vajadzēja tikai tos ienākumus, kas nav darba alga, un, otrkārt, ne Latvijas, ne AK institūcijas precīzi nezināja ne skaitu, ne datus tiem Latvijas rezidentiem, kuri atrodas AK.
Situāciju sarežģīja arī latviešu burtu un personas kodu ignorēšana britu reģistros. Taču līdz ar pieteikšanos jaunajam rezidenta statusam (settled un pre-settled) šī problēma ir novērsta, zināmi ne tikai vārdi, bet arī pasu un eID karšu dati, tātad būs arī zināms, kam jāiesniedz gada deklarācija par AK gūtajiem ienākumiem.
Par deklarāciju neiesniegšanu likumā ir paredzēts sods, ko uzliek automātiski EDS sistēmā, vairs nav nepieciešams paziņot personīgi, sūtot vēstuli uz dzīvesvietu, turklāt nesamaksātam sodam katru dienu krāsies soda procenti.
Jāatceras, ka nodokļu inspekcijas savā starpā apmainās ar informāciju, tāpat OECD valstis savā starpā apmainās ar informāciju par nerezidentu banku kontiem.
Piemēram, ja Latvijas pilsonis skaitās rezidents AK, tad Latvijas Banka ar AK nodokļu inspekciju dalīsies informācijā par bankas konta stāvokli. Paļauties uz to, ka cilvēks būs “neredzams”, nav visai prātīgi, jo sekas var iestāties vēlāk.
Kas ir nerezidents
VID mājaslapā ir sadaļa www.vid.gov.lv/lv/latvijas-rezidenti-arvalstis, kur izskaidrots, kas ir rezidents. Pārfrāzējot definīciju, rezidenci nosaka pēc tā, kurā valstī dzīvo ģimene, kur pieder vai tiek īrēts nekustamais īpašums, kur tiek veiktas obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un, protams, kurā valstī persona strādā. Ir virkne noteikumu, taču parasti piederība vienai vai otrai valstij ir saprotama viegli.
Piemēram, Anglijā ģimene dzīvo jau vairākus gadus, īrē māju, strādā, tiek maksāti nodokļi. Ģimene faktiski ir Latvijas nerezidenti, atliek tikai noformēt oficiāli. Ja Latvijā joprojām pieder īpašums, tad tas nav šķērslis atzīšanai par nerezidentu.
Cits piemērs: kungs strādā sezonālā darbā, pavadot Lielbritānijā tikai dažus mēnešus, bet pārējo laiku dzīvo Latvijā. Visticamāk, viņš nebūs Latvijas nerezidents, jo gada laikā uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk.
Kā atteikties no rezidenta statusa?
Atteikšanās no Latvijas rezidenta statusa nav obligāta, tā ir brīvprātīga. Taču, tā kā AK no ES izstājās pagājušajā gadā, tad gada ienākumu deklarācijas nāksies pildīt jau šopavasar, tās jāpilda arī tiem, kuri saņem pensijas. Ja to negribas darīt, tad vienīgais variants ir atteikties no rezidenta statusa.
Tiem, kuriem ienākumu nav, piemēram, studentiem vai mājsaimniecēm, deklarācijas nav jāpilda. Ja students saņem stipendiju, tad diemžēl tas tiek uzskatīts par ienākumu un to nāksies deklarēt.
Pieņemsim, ka dzīvesvieta ārzemēs jau oficiāli deklarēta, savulaik vai nu personīgi dodoties uz PMLP, vai vietnē “latvija.lv”. Nākamais solis ir sagādāt pierādījumus tam, ka persona ir citas valsts rezidents. Tā var būt attiecīgās valsts nodokļu administrācijas dienesta vēstule brīvā formā, kas apliecina, ka persona atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkos, taču der arī citi dokumenti, piemēram, algas lapiņas utt., ir dzirdēts, ka dažiem pieticis arī ar settled statusa kodu. Ja pierādījumi ir angļu valodā, tad var iesniegt VID netulkotus.
Vēl jāuzraksta VID adresēts iesniegums brīvā formā, uzskaitot apstākļus, kas apliecina atbilstību nerezidenta statusam, piemēram: “Lūdzu atzīt mani par Latvijas nerezidentu, sākot no … (datums), jo kopš … (datums) strādāju un dzīvoju Apvienotajā Karalistē, šeit atrodas mana ģimene, ar ko kopā īrējam māju. No manas darba algas tiek maksāti obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi Lielbritānijai. Ar cieņu… (paraksts, datums) ” Atzīt par nerezidentu var arī ar atpakaļejošu datumu, ja vien visi nosacījumi ir izpildīti.
Iesniegumu kopā ar pierādījumiem VID var iesniegt personīgi, viesojoties Latvijā, bet var nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt EDS (elektroniskās deklarēšanās sistēma) elektroniski. EDS sistēmā iespējams ne tikai iesniegt iesniegumus un deklarācijas, bet arī uzzināt dažādus datus par sevi, piemēram, nodokļu nomaksu. EDS var pievienoties, izmantojot savu Latvijas bankas kontu vai saņemt no VID lietotājvārdu un paroli.
Pēc iesnieguma saņemšanas VID izskatīs lūgumu un dos atbildi par nerezidenta statusa piešķiršanu. Ja tā būs pozitīva, tad gada ienākumu deklarāciju iesniegt nevajadzēs. Ja persona nolems atgriezties uz dzīvi Latvijā, tad jārēķinās, ka tiks uzskatīta par nerezidentu tikmēr, kamēr nebūs deklarēta adrese Latvijā.
Kopumā atteikšanās procedūra nav sarežģīta, un tie, kuri to veikuši nesen, atzīst, ka bija daudz vieglāk, nekā sākumā likās.
UZZIŅA
Kur konsultēties
Neskaidrību gadījumā ārzemēs dzīvojošie tautieši var sazināties ar VID pa speciāli šim nolūkam izveidotu diasporas konsultatīvo tālruņa numuru +371 67122443 vai arī rakstot VID EDS sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”.
