** 6
Gandrīz visi gājputni jau aizlidojuši. Palikuši pārsvarā nometnieki un klejotājputni. Vēl šur tur kāds no gājputniem – ziemeļu un paugurknābja gulbji, arī zivju gārņi – tie, tāpat kā koši zilie zivju dzenīši, medī seklos ūdeņos. Šurp atlidojuši dažādi ziemotāji, piemēram, lielās čakstes, svilpji un zīdastes. Siltajā sezonā zīdastes mājo taigā, ziemeļu apgabalos, bet, ziemojot pie mums, tās meklē pīlādžu ogas, bārbeļu, plūškoku, ievu, irbeņu un smaržīgo sausseržu augļus, arī ābolus un citus gardumus. Zīdasti nepamanīt nav iespējams, jo daiļais putns nepārtraukti sirsina.
Zīdītāju pasaulē gan pārmaiņu maz. Visi zvēri jau ziemas tērpos – siltākos un gaišākos nekā vasaras sezonā. Pavisam balti paliek tikai sermuļi, zebiekstes un baltie zaķi. Pieaugušie stirnāži turpina mest ragus, bet aļņu buļļi to tikai sāk. Pastaigājoties mežā, turiet acis vaļā – var palaimēties atrast ne tikai ogas un sēnes, bet arī kādu radziņu.
**
Man vairs nav dārza – negribas maitāt karmu, cīnoties par auglību liesajā piejūras smiltī. Toties atliek daudz laika pastaigām dabā, un, jo vecāka kļūstu, jo augstāk vērtēju dabas māksliniekus – pavisam reti klausos cilvēka radītus skaņdarbus, man labāk patīk jūras šalkas un putnu dziesmas.
**
Man ir jau divi mazbērni – Bruno un Diāna. Mazie cilvēciņi pilnīgi pārvērtuši manu dzīvi, un es ar dzinējsuņa apņēmību meklēju tuviniekiem produktus, kas audzēti bez pesticīdiem un antibiotikām. Tas atmaksājas – gan bērni, gan pieaugušie esam daudz veselāki nekā agrāk. Protams, tā mēs izputinām medicīnas nozari un aptiekārus, bet, ziniet, kaut kā nenožēloju.
**
Man vienmēr vajag jaunus izaicinājumus. Pirms pāris gadiem apņēmos, ka nevilkšu sintētisku apģērbu. Nemitīgā plastmasas šķiedru rīvēšanās ar miesu rada organismā spriegumu, izraisa stresu un maitā imunitāti. Tagad drošu sirdi iesaku ikvienam ģērbties zīdā un kašmirā. Nu jau tālā atmiņā laiks, kad staigāju pa visiem ARS stāviem, meklēdama atbildi, kāpēc tik slikti jūtos. Daktere Černišova teica: stress, un izrakstīja antidepresantu. Sen neesam tikušās ar lielisko ārsti, jo nevaru izdomāt iemeslu.
Nē, es neesmu dižturīga – principiāli iepērkos lietoto mantu veikalos, bet par dažiem eiro tur pērku tikai pērles: zīda, kašmira, alpakas, dūnu, lina un citu dabisko materiālu apģērbu. Pat ja nav pēdējais modes kliedziens, valkāšanai mājās ir gana labs. Kad izlasīju, cik veselīgi ir gulēt uz zīda spilvendrānas, uzvilku spilvenam pavecāku zīda blūzi un ticu, ka mati spīd un krunkas izlīdzinās.
No kašmira džemperu piedurknēm šuju mazbērniem bikses, no citām daļām – cepures, šalles, kamzolīšus –, sintētisko apģērbu liegumu ievēro arī tuvinieki.
Apvalkātos kokvilnas kreklus sagriežu strēmelēs un tamborēju ovālus paklājiņus. Tos viegli izmazgāt veļas mašīnā, mazbērni mācās faktūras un krāsas, turklāt beidzot esmu atradusi rokdarbu veidu, kas noder katru dienu.
