Dzīvo aktīvi, cel pasīvi. Kādas ir galvenās energoefektīvas mājas iezīmes? 0
Joprojām aktuāla ir energoekonomija. Ļoti mazu mājas enerģijas patēriņu var sasniegt, savrupmājas celtniecībā izmantojot pasīvās mājas principus – racionālu ēkas formu un izmēru. Arī pasīvās mājas galvenā fasāde jāorientē dienvidu virzienā, un tur jānovieto 30 – 50% mājas logu. Ekonomijas efektu dos izvēlētie būvpaņēmieni – blīva (hermētiska) un pamatīgi nosiltināta ēka, koka logi ar trīskāršu stiklojumu, neliela apkures un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Pasīvajās ēkās komforta līmeņa uzturēšanai nepieciešams minimāls enerģijas daudzums, jo blīvās konstrukcijas un biezā siltumizolācija nodrošina vienmērīgu iekštelpu temperatūru – aptuveni +20 °C. Radniecīgas ir nulles emisijas ēkas, kurām enerģijas piegādi no neatjaunojamiem resursiem kompensē ar enerģijas ražošanu uz vietas no atjaunojamiem resursiem, izmantojot saules fotovoltāžas paneļus un kolektorus, vēja ģeneratorus u. c. Lielākā šā tipa ēku priekšrocība – ēkas iemītnieki nav atkarīgi no enerģijas piegādātājiem.
Šobrīd aktuālas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas, kuru parametriem pietuvojas būvniecības standarts. Gandrīz nulles enerģijas ēkas enerģijas patēriņš apkures vajadzībām veido ne vairāk kā 30 kWh/m2 gadā, kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam ir ne vairāk kā 95 kWh/m2 gadā. Ēkā ir augstas efektivitātes sistēmas, kas nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā, vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ēkās arī nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas. Iespējams, pasīvo ēku labākā iezīme ir izteikti zemās izmaksas par enerģijas patēriņu, tomēr daudzi min arī komfortu.
