Dzīvnieku kondīciju vērtē dators 0
SIA “Delaval” izstrādātā 3D kamera uzņem govs attēlu katru reizi, kad tā paiet zem kameras. Pēc tam tā aprēķina govs ķermeņa kondīciju un brīdina, ja tā neatbilst optimālajai. Programma novērtē kondīciju atsevišķam dzīvniekam, grupai vai visam ganāmpulkam.
“Slaucamo govju ķermeņa kondīcijai jāseko līdzi, lai tā ļoti strauji nekrītas, jo tad sākas veselības sarežģījumi un līdz ar to arī atražošanas problēmas. Ja govij atnesoties ir pārlieku liela ķermeņa kondīcija, palielinās pēcdzemdību problēmas. Bet, ja govij atnesoties ķermeņa kondīcija ir mazāka par 3, samazinās izslaukums. Straujš dzīvmasas zudums pēc atnešanās izraisa saslimšanu ar ketozi. Laktācijas laikā govij ķermeņa kondīcija nedrīkstētu izmainīties vairāk kā par vienu balli,” pastāstīja Vecauces mācību centra vadītāja Indra Eihvalde.
Govs nedrīkstētu mainīt ķermeņa kondīciju cietstāvēšanas laikā. Optimālā ķermeņa kondīcija cietlaišanas periodā ir 3,5. Pirms atnešanās – 3,5. Trīs mēnešus pēc atnešanās – 3,0. Govs var pēc atnešanās mazliet novājēt, jo sāk dot pienu. Liela govs laktācijas sākumā var zaudēt 60–120 kg svaru, un tad arī rādītājs 2,5 būs normāls. Laktācijas vidū govs sāk palielināt dzīvmasu, tad optimālā kondīcija sasniedz 3,25. Laktācijas beigu posmā svarīgi, lai govs atgūtu zaudēto dzīvmasu līdz optimālajai kondīcijai. Ja govij jau var redzēt mugurkaulu, tad tā ir ļoti vāja.
Telēm jāizdala audzēšanas kritiskais posms no 100 kg (beidz barot ar pienu) līdz 350 kg (apsēklošana). Audzējamām telēm optimālā kondīcija ir 3,0. Pirmpienēm atnesoties ķermeņa kondīcijai vajadzētu būt 3,5. Kritiskajā periodā telei dzīvmasas pieaugumam nevajadzētu būt lielākam par 600–700 g diennaktī.
Ir jānovērtē diezgan daudz govju, lai spētu precīzi noteikt ķermeņa kondīciju. “Taču 600 govīm regulāri novērtēt ķermeņa kondīciju ir sarežģīti, to nevar darīt katrs, jābūt apmācītam speciālistam. Tāpēc šāda 3D kamera ir risinājums. Kamera ir novietota grupā, kurā govis slauc roboti. Tā novietota pie šķirošanas vārtiem, kuriem govis iet cauri. Kamera noskenē un datorā uzkrāj informāciju. Kamera ir precīza,” stāsta lopkopības speciāliste Sandra Cāzere.
3D kamera ar lāzeru analizē govi no trīs pusēm.
Govs kondīcija tiek novērtēta ik reizi, kad tā iet cauri šķirošanas vārtiem. Dienā govs vidēji 15–16 reizes iziet cauri vārtiem. Kondīcijas novērtēšanas sistēma pagaidām uzlikta tikai tām govīm (100), kas tiek slauktas robotā. Bet ir plānā kameru izmantot arī tām 400 govīm, kas iet uz slaukšanas zāli. “3D kamera nav robota tehnoloģija, to var pielikt jebkurā vietā, kur var identificēt govis,” stāsta S. Cāzere. Govīm jābūt vai nu responderam uz kakla siksnas, vai elektroniskajam čipam ausī. Lai govis identificētu slaukšanas zālē, tām paredzēta elektroniskā identifikācija ausī.
Iespēja ātri reaģēt uz problēmgovīm
Kondīcijas datus kamera vizualizē ganāmpulka vadības sistēmā DelPro pēc laktācijas dienas (dienas kopš pēdējās atnešanās). Katrs zaļais trijstūris ir atsevišķas govs kondīcija. Zaļā josla grafikā ir optimālā kondīcija, kas ļauj novērtēt, vai nav pārmērīgas kondīciju atšķirības starp govīm kādā laktācijas periodā, un caurskatīt, piemēram, barošanas stratēģiju. Tehnoloģija piedāvā iespēju ātri atlasīt datus par govīm ar straujām kondīcijas izmaiņām. Govis, kas strauji novājē vai uzbarojas pēdējo divu un četru nedēļu laikā, ir iespējams identificēt un informāciju saņemt kā ikdienas pārbaudāmo dzīvnieku sarakstu.
Vecauces speciālisti, redzot, ka kāda gotiņa krīt ārā no optimālās līnijas un nedod tik daudz piena, izņem to no automātiskās devas aprēķina un spēkbarību rēķina individuāli. “Robotā viegli koriģēt spēkbarības devu. Vai nu palielinām barības devu, vai samazinām, ” skaidro S. Cāzere. “Bet varbūt dzīvniekam ir veselības problēmas, tas ir slims, tāpēc nevar uzņemt nepieciešamo barības devu un novājē. Ne vienmēr var paļauties uz datoru, tehnoloģija ir laba, bet jāreaģē ir individuāli. Pateicoties 3D kamerai, varam ļoti ātri reaģēt. Kamera problēmu ar govi neatrisinās, risinājums jādomā pašam. Taču kamera signalizē par problēmgovīm. Kamera arī ļauj pamanīt tendences, ja ganāmpulkā kādā laktācijas posmā ir kas uzlabojams.”Peles dubultklikšķis grafikā uz govs trijstūra atver govs individuālo karti. Piemēram, Ogrei (1. laktācija) ķermeņa kondīcija laktācijas sākumā ir mazliet paaugstināta – 3,5 – un tai vajadzētu samazināties. 14. augustā kondīcija ir bijusi 3,7 – tas ir par daudz. Jāvēro, kas notiek ar govs kondīciju turpmāk. Vidējais izslaukums – 33 litri. Saņemtā spēkbarība robotā ir 3 kg un barības stacijā 2,5 kg. “Lai varētu saprast, kas ar govi notiek, tā jāvēro kūtī. Ja tai būs pārāk augsta kondīcija, var būt problēmas ar apsēklošanu,” spriež S. Cāzere. Viņa atzīst, ka sākumā, kad novietnē uzlika 3D kameru, ļoti daudzām govīm kondīcija bija zem optimālās, taču tagad tādu dzīvnieku tikpat kā nav. Tātad 3D kameras uzstādīšana sasniegusi savu mērķi – dzīvnieku kondīcija uzlabojusies.
Programma paredz iespēju grafiskos datus papildināt ar notikumu informāciju – atnešanās diena, sēklošana, apstiprināta grūsnība. “Informācija par govi ir ļoti laba lieta – pēc govs izskata vien nevar pateikt, kas ar to noticis pirms divām vai trim nedēļām. Taču datorā saglabājas visa informācija – izslaukums, apēstā spēkbarība utt. Ir ļoti svarīgi sekot līdzi kondīcijai, jo katra diena, ko nokavējam apsēklošanai, rada zaudējumus.”
Ķermeņa kondīciju var kontrolēt arī pēc dzīvmasas izmaiņām ar svariem.
“Var strādāt gan ar svariem, gan ar kameru – abas ir precīzas sistēmas,” piebilst saimniecības speciāliste. 3D kamera būtu piemērotāka lieliem ganāmpulkiem, kur ir grūtāk pārraudzīt visus dzīvniekus. Mazos ganāmpulkos saimnieks govis vairāk vai mazāk zina pēc izskata.
Kamera ir savienojama tikai ar Delaval menedžmenta sistēmu.
Jāseko līdzi arī kameras novietojumam un datu plūsmai, jo govis var izkustināt kameru un tad iegūtie dati var nebūt precīzi.Slaucamām govīm ķermeņa kondīciju vērtē pēc piecu ballu sistēmas, gaļas govīm pēc deviņu ballu sistēmas. Līdz ar to 3D kameru nevar izmantot gaļas liellopu kondīcijas vērtēšanai, lai gan liellopu audzētājiem tas ļoti atvieglotu darbu.Šī ķermeņa kondīcijas kamera nav piemērota arī visām piena govju šķirnēm. Piemēram, Latvijas brūnajām govīm tā nebūs izmantojama, jo tām ir citāda konstitūcija un eksterjers. “Šī kamera paredzēta lietošanai Holšteinas melnraibajām. Latvijas brūnās jaunā tipa govīm ir mazliet tendence uz apaļīgumu, ne velti tā ir piena–gaļas govs, kamēr Holšteinas melnraibā ir piena tipa govs. Tā kā mūsu ganāmpulkā ir veikta holšteinizācija, brūnās govis apsēklojot ar HM, mums joprojām ir daudz krustojuma govju. Tātad, iespējams, šī kamera var nestrādāt tik precīzi, kā gribētos,” pēc septiņu mēnešu darba secinājusi I. Eihvalde.
