FOTO. Dzīvnieku aizstāvji pie Saeimas piketē par bezpalīdzīgā situācijā nonākušu dzīvnieku tiesībām tikt izglābtiem 28
Šodien pie Saeimas vairāk nekā 100 dzīvnieku aizstāvju piketēja par bezpalīdzīg;a situācijā nonākušu dzīvnieku tiesībām tikt izglābtiem. Kā medijus informēja organizatore un dzīvnieku glābšanas biedrības “Zanimal Hope” vadītāja Zanda Paeglīte, Saeimā uz otro lasījumu Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu projektā iekļauts priekšlikums, ar kuru faktiski tikšot liegta palīdzības sniegšana bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, pieprasot ikvienam dzīvnieku glābējam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei, “tādējādi liedzot Latvijas sabiedrībai būt humānai un nevienaldzīgai”.
Tāpēc kopā ar vairākām organizācijām tika pieteikts pikets, lai dzīvnieku aizstāvji spētu paust savu viedokli par Dzīvnieku aizsardzības likuma jauno punktu 39.1. (1):
“Persona, kura izķer, izmitina un aprūpē klaiņojošus un bezpalīdzīgaā stāvoklī nonākušos dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, ir reģistrēta vai apstiprināta Partikas un Veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversme!”
Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka šis punkts paredz to, ka jebkurai personai, kura vēlēsies paņemt mājās kādu nelaimē esošu dzīvnieku un tam palīdzēt, tagad būs jāreģistrējas kā patversmei.
Biedrība “Dzīvnieku palīdzības dienests” savā Facebook profilā rakstīja: ”Kam no šī likuma dzīve kļūs labāka? Tiem kaķiem, kuri ir izmesti mežā, uz ielas vai pagrabā? Un kurus tagad pēc likuma normāls atbildīgs cilvēks nevarēs paņemt uz mājām, jo tad viņam jādodas uz PVD, lai reģistrētu patversmi. Vai PVD ir par maz pienākumu, atbildību un nav vairs ko darīt? Kāpēc PVD nepievērš uzmanību kaktu pavairotājiem? Pilni reklāmu portāli (piemēram, ss.com) ar sludinājumiem par “šķirnes kaķiem”, kurus atdod gandrīz pa velti. Ko īsti grib panākt ar šo likumu? Lai visi dzīvnieki, kuriem nebūs vietas patversmē, tiek iemidzināti (lasīt: nogalināti)? Varbūt mūsu deputāti saskatās ziņas no kaimiņvalstīm, kur ir “usipalkas”, un tā ideja viņiem patīk? Vai dzīvosim kā Turcijā vai Grieķijā, kur pilnas ielas ar kaķiem un suņiem, jo tur cilvēki nemaz neņem uz mājām pamestos dzīvniekus.”
Dzīvnieku aizstāvji arī norādīja, ka biedrībām nesaprotamie un absurdie likuma grozījumi pieņemti arī pamatojoties uz Latvijas veterinārārstu biedrības sniegto informāciju ierēdņiem.
Biedrības un patversmes “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere publicējusi atklātu vēstuli ”Par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajam birojam un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.”
2023.gada 26.jūnijā ar vēstuli Nr. 5-4/42 Latvijas veterinārārstu biedrība iesniedza Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja vadītājai un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniedza viedokli “Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Cita starpā šajā viedoklī ir norādīts: “LVB grib vērst deputātu uzmanību uz to, ka dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu-ķepā” vadītāja pagājušajā nedēļā izplatīja deputātiem informāciju, kurā tiek apgalvots par Latvijas it kā kritisko situāciju ar istabas dzīvnieku reģistrēšanu un labturību kā arī pieprasīja deputātiem izstrādāt sistēmu, kura valstī finansētu 43 sabiedriskos inspektorus (pa vienam katrā novadā).
LVB norāda, ka šīs pašas organizācijas pievienotajā failā ar nosaukumu “STATISTIKA” ir izlasāms, ka 2022. gadā Latvijas patversmēs kopā uzņemti un LDC reģistrēti 505 suņi. Ievērojot to, ka Latvijā Pārtikas un Veterinārā dienesta reģistrā ir reģistrētas 26 dzīvnieku patversmes, šie dati nozīmē, ka vidēji vienā patversmē uzņemto suņu skaits mēnesī 2022.gadā ir bijis tikai 1,6 suņi. Nelielais dzīvnieku skaits, uzskatāmi parāda, ka nav ne mazākā pamata satraukumam par to, ka situācija Latvijā būtu “kritiska vai pasliktinātos salīdzinājumā ar citām ES kaimiņvalstīm”. Vēstulei Latvijas veterinārārstu biedrība ir pievienojusi Latvijas datu centra, kurā attēloti Latvijas datu centra dati par suņu reģistrāciju, no kuras izriet, ka 2022.gadā pirmreizēji reģistrēti līdz 4 mēnešu vecumam bija 16675 (suņi), reģistrēta īpašnieka maina- 5462 suņiem, patversmes pirmreizējā reģistrācija – 505 suņiem un patversmes pārreģistrācija – 39 suņiem.
Secināms, ka vēstulē Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja vadītājai un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Latvijas veterinārārstu biedrība datus par kucēnu reģistrāciju patversmēs uzdod par kopējo patversmēs uzņemto dzīvnieku skaitu. Latvijas veterinārārstu biedrība, kura LVB mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas Litas Konopores personā jau ilgstoši konfliktē ar patversmēm, kuras iebilst pret dzīvnieku eitanāziju, kā nozares profesionāļi, nevarēja nezināt, ka datus par dzīvnieku apriti PVD reģistrētās patversmēs apkopo un publicē pārtikas un veterinārais dienests. Saskaņā ar šiem datiem, Latvijā 2022.gadā patversmēs uzņemti 2615 suņi.
Atšķirībā no LVB viedoklī paustā, secināms, ka patversmēs tiek uzņemts nevis “neliels dzīvnieku skaits” (kaut arī 505 suņi noteikti nav “neliels dzīvnieku skaits”), bet gan 15,2 % no visiem atbilstošajā gadā reģistrētajiem suņiem. Atbilstoši LVB norādītajiem datiem gan šis skaitlis būtu ievērojami zemāks – 2,9%.
Tādējādi, ar Latvijas Republikas Saeimas lietvedībā esošu vēstuli ir pierādāms, ka Latvijas Veterinārārstu biedrība Saeimas juridiskajam birojam un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir sniegusi tendenciozi piemeklētu un nepatiesu informāciju.[..]
Vēestule Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajam birojam un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ietverto tendenciozi piemeklēto un nepatieso informāciju norāda, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības un it īpaši tās LVB mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Litas Konopores rīcība ir apzināta, nevis kļūda, interpretējot datus.
Ņemot vērā augstākminēto, biedrība lūdza:
1) Izvērtēt, vai apzināti nepatiesas informācijas sniegšana Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajam birojam un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un, nepieciešamības gadījumā, uzsākt kriminālprocesu.
2) Ja konstatējams, ka Latvijas Veterinārārstu biedrība vai Lita Konopore personīgi ir uzskatāma par kāda uzņēmuma vai uzņēmumu grupas interešu pārstāvi, izvērtēt, vai nav pārkāpts Interešu pārstāvības atklātības likuma piektās daļas trešais punkts.”
Par Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrībām gan izskanējušas arī diskusijas jautājumos, ka šī kustība netiek kontrolēta un nereti tiek izveidotas dzīvnieku glābšanas biedrības, kuras ar saldērīgiem stāstiem par cietušiem un nelaimē nonākušiem kaķiem, suņiem izmanto sabiedrības līdzjūtību un saņemtos ziedojumus izlieto savām vajadzībām. Tāpēc ir skaidrs, ka graudi no sēnalām ir jāatlasa un biedrību darbība ir jākontrolē. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka vēršoties tik drastiski pret cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi glābj dzīvniekus, vislielākie cietēji būs tieši ļaužu pamestie kustoņi. Piemēram, sieviete, kura sniedz pagaidu mājas 10 ielas kaķiem, tos ārstē, nevarēs atļauties izpildīt visas likumā paredzētās prasības. Kas notiks ar kaķiem? Tie nonāks patversmē, kurā..ir pārpilns un šiem dzīvniekiem nebūs vietas. Kas atliek – eitanāzija?
Šodien piketētāji, aizstāvot biedrību tiesības glābt dzīvniekus, kā tas darīts līdz šim, ieradās kuplā skaitā un cer, ka viņi tiks sadzirdēti. Un tik drastiski grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā pieņemti netiks.
