Egils Līcītis: Ko darīt, lai Latvija nekļūtu “par Uhaņu pie Daugavas”? 10
Brīdinājums lasītājam. Šis raksts nav panikas celšana un dezinformācija, bet pamācošs un rekomendējošs materiāls, kas tiek publicēts sabiedrības izglītošanas kampaņas ietvaros.
No laikrakstu pirmajām lappusēm izgaist vēstis par planētai draudīgo globālās sasilšanas efektu, jo trauksmei par situāciju ekoloģijā jādod vieta kūpošiem jaunumiem par saslimšanu ar “Covid-19”. Arī mūsu valstī maksimāli daudz sabiedriskās televīzijas un Latvijas radiofona ziņu raidlaika velta kopskatam par koronavīrusa izraisītās infekcijas striktu ierobežošanu un ārstējamo personu hospitalizāciju, otru pusi ētera atstājot stāstījumiem, kā vēršas plašumā cīņa pret sieviešu apspiestību.
Situācija izvērtusies tāda, ka smaids dziest pat rūdītāko humora veču lūpās. Ko darīt, lai Latvija nekļūtu “par Uhaņu pie Daugavas”?
Katrā mājā apspriežas – ja jau sērgas pārņemtā Itālijā aizliegtas kāzas, bēres un citas masu procesijas, futbola spēles ieskaitot, vai tās draņķības dēļ netiks atcelts pasaules hokeja čempionāts, vai brīvdabā notiks Lieldienas ar šūpošanos šūpolēs un olu ripināšanu, vai internacionāli orientētiem ļaudīm atļaus doties 9. maijā pie Pārdaugavas pieminekļa un kādas tam būs sekas!
Latvijas valdībā Krišjānis Kariņš nebeidz daudzināt, ka roku mazgāšana, higiēna un dezinfekcija ir veselības ķīla, noderīgo informāciju papildinādams ar ieteikumu skolēnu brīvlaikā apceļot dzimto zemi.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska apsver iespējas pēc mācību iestāžu slēgšanas skolas bērnus nepalaist suņu dienās savā vaļā, bet mācīt attālināti.
Veselības ministre Ilze Viņķele, vai ceļos krizdama, lūdzas nebraukt uz ārzemju slēpošanas kūrortiem, jo ar slepkavnieciski noskaņoto vīrusu ieteicams iepazīties rakstiski, ne personiski, un arī ievērojamais politiķis Daniels Pavļuts atzinis, lai kā griboties sniega, Austrijas Alpi var pagaidīt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tikmēr veicis nepieciešamo, lai Latvijā būtu gatavība nr. 1 ārkārtas stāvokļa un komandantstundas ieviešanai.
Likumpaklausīgu pilsoņu dzīvojamo namu pagrabi, pieliekamie pamazām pildās ar sardīņu bundžām un “Tūristu brokastu” kārbām, ar makaronu pakām un griķu krājumiem, ar pamatīgām ziepju un tualetes papīra ruļļu rezervēm, kā arī ledusauksta šņabja bateriju un uzdzeramajiem.
Tas – gatavojoties dzīvei karantīnā, kad ārpus savas sētas un dzīvesvietas četrām sienām nesper ne soli – ni un ni.
Kopš zināms, ka vīruss visbīstamākais ir vecmāmiņām un opapiem, cilvēku skatieni vēršas uz Rīgas pili, vai tur mītošais 64 gadus vecais sirmgalvis ir drošībā. Katru dienu staltais vīrs smaidīdams iznāk balkonā sveikt sapulcējušos tautu, apliecinādams, ka ir sveiks un vesels. Turpmāk ik rītu pēc medicīniskajām pārbaudēm tiks publicēts prezidenta veselības stāvokļa biļetens.
Nelūgtais Ķīnas viesis ietekmē ne vien vecāka gadagājuma cilvēkus, paaugstināta riska grupā ir pīpmaņi, nevarīgi sirdzēji ar hroniskām vainām un – tagad jau drīkst to neslēpt un runāt atklāti – arī neapzinīgi elementi, kas savā mājoklī pie dzīvojamās istabas sienas nav piekāruši dūmu detektoru.
Pārējai pasaulei sērgas uzbrukums var nebeigties ar šķavām un klepu, bet tūrisma un viesmīlības nozares kolapsu, ekonomikas krahu.
Lielais sports apstāsies it visur. Ceļojumi nenotiks. Augšupeja sagaidāma vien spirta rūpniekiem, spectērpu darinātājiem un medikamentu ražotājiem.
Tā vien izskatās, ka lielākas izdzīvošanas izredzes ir nesabiedriskiem vientuļniekiem, savā čaulā ieslēgušamies īgņām – mizantropiem, nevis draudzīgi noskaņotiem un jautriem cilvēkiem, kas mīl iet ciemos, apmeklēt un priecāties izklaides vietās, tiekoties apskauties un saskūpstīties – ar vienu vārdu sakot, starp divām iespējām mirt un nenomirt svārstoties, mazāk cerību uz nenokļūšanu kapos ir sabiedrības labākai daļai.
Daudzi ņēmuši nopietni aicinājumus neiziet ielās bez liekas vajadzības un zina, ka tuvāks kontakts par metru ir dzīvībai bīstams.
Zinātņu vīri, epidemiologi uzskata, ka vīruss spēku nezaudēs, iestājoties siltam un jaukam laikam, bet es no jums, cienījamie lasītāji, vēl neatvados.
Galvu augšā un bez panikas!
Mēs vēl piedzīvosim un redzēsim, vai infekcijas apkarošanā iesaistītie medicīnas darbinieki pēc sērgas uzvarēšanas tiks tikpat dāsni prēmēti kā Misānes kundzes atbrīvošanā iesaistītie Ārlietu ministrijas ierēdņi.
