Dzīvības zīme – latviešu spēcīgākais simbols. Enerģētiku skaidro Brigita Ektermane 15
Viena no spēcīgākajām, universālākajām zīmēm, kurā ir iepītas gandrīz visas zīmes – zalkša zīme, akas zīme, Dieva un Māras zīme, Saules un Mēness zīme, Laimas krusts, Jumis, Ūsiņš, tādēļ tās iedarbības lauks un spēks ir ļoti plašs.
Dzīvības zīmes centrā atrodas Saules zīme, kura simbolizē veselumu, harmoniju, aizsardzību, mūžību, arī bezgalīgu telpu bez dimensijām, kam centrs ir visur un perifērija nekur.
Dieva zīme norāda uz saikni ar augstāko saprātu, garīgo sargātāju, gaismas enerģijas avotu. Māras zīme ir materiālās pasaules dievība, bet Laima pārrauga mūža gājumu un piesaista labu dzīvi. Zīmē parādās četras Jumja zīmes, kas atbild par auglību, pārpilnību.
Zalktis pārstāv gudrību, zintniecību un astrālo plānu.
Būtībā dzīvības zīme attēlo DNS molekulas struktūru ideālā variantā, sūta pareizu informāciju, kā šūnām darboties.
Zīme palīdz atveseļoties, dod spēku vārgajiem, stiprina, harmonizē dzīvības enerģiju un veido spēcīgu aizsardzību. Zīmējot vai velkot dzīvības zīmei noteikti jāstāv uz leņķa. Vēlams katram pirms lietošanas zīmi aktivizēt ar savu enerģiju, sakot: “Es piesaucu visuma gaismu, mīlestību, senlatviešu gaismas dziedinošo spēku un lūdzu, lai mans ķermenis darbojas veselības režīmā!”
Bieži šķiet, ka Ūsiņa zīme un dzīvības zīme ir viens un tas pats, taču viņas atšķiras.
Ūsiņš ir sena latviešu gaismas dievība.
Ūsiņa zīme sastāv no divām Mēness zīmēm un ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem “E” burtiem. Šeit parādās saules un mēness sasaistījums, kur mēness it kā ved sauli no tumsas lejas uz augšu. Starp zīmi ir savrupā punktu rinda, ir arī pasaules ass, kas caurdur cilvēku caur enerģētiskajiem centriem – čakrām.
Ūsiņa zīme atveido pavasari, saules zirgus, kuri velk sauli debesu kalnā. Ūsiņš ir izteikts zirgu aizbildnis, arī bišu. Zirgam bija izcila nozīme ikdienas dzīvē, jo visas debesu dievības, arī dievs jāj vai brauc zirgā. Tas bija spēka zirga, brīnumzirga, augstas pakāpes dvēseles simbols, kas tiek sūtīts palīgā.
Lai saņemtu, vienmēr ir kaut kas jādod, tādēļ Ūsiņa dienā upurēja melnu gaili, skaitot vārdojumu – sargi manus kustonīšus no sērgām, no vilkiem. Gaiļa asinis tika tecinātas zirga silē tieši uz auzām, pretī saņemot svētību mājas kustoņiem. Vēlāk izvārīto gaili apēda pieguļnieki.
Šai dienā svarīga bija trokšņošana, rībināšana, kas simbolizēja pirmo pavasara pērkonu, jo saule pilnībā pārkāpusi veļu valsts robežas, atdzimusi, iebridusi zaļā birztalā, sākas jauns maizes ceļš.
Ar ūsiņu tiek saistīts arī kāds cits tēls – zelta zalktis, kurš savukārt ir enerģētiskās plūsmas simbols.
Vēl Ūsiņa zīmi sauc par atslēgas zīmi, jo Mēness zīmes ragi atgādina atslēgas robus. Atslēga, kura atslēdz durvis vasarai, atnes kokiem lapas, zemei zaļu zāli un atdzimstošo zināšanu gaismu cilvēkā.
Mūsu dzīve veidojas pēc tāda ideāla, kādu mēs glabājam savā dvēselē. Prasmīgi lietosim latviešu zīmes un plaši atvērsim dvēseles, lai tur brīvi ieplūst prieka, cerības, pateicības un mīlestības enerģija.
