Svarīgi elpot pareizi 0
Ja ir sajūta, ka trūkst skābekļa, vērts piedomāt un pasekot pareizai elpošanai – ieelpai jābūt īsākai par izelpu. Dziļi ieelpojot, mēs sev piegādājam vairāk skābekļa, elpojot lēnāk un dziļāk, sevi nomierinām. Piemēram, trauksmes gadījumos, kad paātrinās sirdsdarbība, pulss un cilvēkam jau tāpat šķiet, ka viņam trūkst gaisa, pareiza elpošana mazina trauksmi.
“Arī tiem, kam strauji sākas problēmas ar sirdi, ir aizdomas par infarktu, kā pirmo palīdzību iesaka dziļo elpošanu un mēģināt klepot, lai sirdij piegādātu skābekli – kad sirds darbojas jau pēdējiem spēkiem, tas var palīdzēt izglābt dzīvību. Dziļā elpošana var palīdzēt arī pneimonijas gadījumā, lai veicinātu strutu izdalīšanos. Ir, kas šādos gadījumos bez antibiotikām lieto arī zāles, kas nobloķē klepus refleksu. Bet tas ir aplam, jo ir ļoti svarīgi atklepot, izklepot strutas. Vēl viena aplamība, ko pneimonijas gadījumā pieļauj cilvēki, – viņi guļ gultā, lai sevi nepārslogotu, nevis staigā. Bet, atrodoties horizontālā stāvoklī, plaušas nevēdinās un strutas neiet uz augšu,” skaidro ģimenes ārste.
Kad jāpalīdz medicīniski
Skābekļa inhalācijas parasti izraksta pacientiem ar astmu, pneimoniju, hronisku bronhītu, tuberkulozi, ārstējot sirdsslimības. Inhalācijas arī lieto, saindējoties ar gāzi, cilvēkiem šoka stāvoklī pēc traumām, pie nervu slimībām un nieru darbības traucējumiem.
Skābekļa inhalācijas nozīmēšana ir ārsta kompetencē. To visbiežāk nozīmē pulmonologi, kas izvērtē skābekļa terapijas nepieciešamību un nosaka vajadzīgo skābekļa koncentrāciju procentos, tā plūsmu un lietošanas ilgumu.
Ilgstošu skābekļa terapiju, kas nozīmē regulāru un praktiski gandrīz nepārtrauktu skābekļa ieelpošanu, izmanto hipoksēmijas (skābekļa iztrūkums asinīs) ārstēšanai. Viens no galvenajiem hipoksēmijas simptomiem ir elpas trūkums.
