Katram savs, bet īsts 2
Dzintara krāsa tā iedarbību neietekmē, lai gan baltais jeb kaula dzintars maksā dārgāk. Kādreiz krellēs vēra vismaz vienu melnā dzintara gabaliņu veiksmei. “Jāieklausās sajūtās, ko cilvēks vairāk pieņem, kas vairāk vajadzīgs. Kādam patīk baltais, citam – sarkanais. Dzintaram ir 200 nokrāsu, turklāt gadu gaitā tā mainās. Man bijis pat rudzupuķu zils dzintars – sudraba saktiņā ieliku,” atceras meistare Anita Kovjazina. Īpašs bijis dzintars ar gaisa burbulīti un ūdens pilienu tajā – gluži kā līmeņrādis.
Meistare uzsver, ka dzintara meklēšana, vākšana ir ārstniecisks, meditatīvs, aizraujošs un dziedinošs process – paša atrasts dzintars ir īpašs, jo ir veiksmes apliecinājums. Kā vēsta leģenda, laikā, kad debesīs saules maz – no rudens līdz pavasara saulgriežiem –, jūra katru dienu kaut kur krastā noliek pa lielākam dzintaram, tikai jātrāpa īstajā vietā un īstajā laikā. Aiziet līdz jūrai un uzturēties svaigā gaisā ir veselīgi, bet, regulāri pieliecoties vai rušinoties, ķermenim tiek kaut vai neliela fiziskā slodze. (Pagājušā gadsimta 30. gados žurnāls Mājas Draugs publicēja ieteikumus mājsaimniecēm, kā uzturēt ķermeni formā. Bija arī vingrojums tvirtam dibenam – izberiet kastīti sērkociņu un salasiet, pēc katra noliecoties.)
“Kolēģe bija nervoza, depresīva – teicu, ka vajag nevis gausties, bet iet un kustēties. No rīta enerģijai vismaz tējkaroti dzintara šņabja iedzert. Viņa vēlāk žēlojās – nopirkusi aprocīti veikalā, lai būtu lētāk, pagatavojusi uzlējumu, bet tam bijusi politūras garša,” kļūmīgu gadījumu atstāsta Anita Kovjazina. Lai dzintars labāk spīdētu, citi to lako, taču laka var slēpt arī mākslīgo dzintaru, plastmasu. Ja dzintars nepiesaista uzmanību, varbūt tas nav īsts vai arī organismam tobrīd tā atbalstu nevajag.
“Dzintars nav vajadzīgs visiem, turklāt mēs esam bagāti ar dažādām dabas veltēm. Tiem, kuriem nepatīk, negaršo, nav ko mocīties!” uzskata Inga Lapiņa. Svarīgi īstajā brīdī zināt un atcerēties, kā var palīdzēt dzintars, ko izskalo mūsu pašu Kurzemē.
Dzintars dziedē
Ja ir izsīkums, pavājināta imunitāte un sirdsdarbība, dzintars izlīdzina asiņu, limfas un citu šķidrumu plūsmu ķermenī, atjauno harmoniju.
Ausu sāpju, angīnas gadījumā aizdedzina dzintaru un ļauj dūmiem ieplūst ausī, kaklā (noliecas virs dūmu strūkliņas vai izlīdzas ar papīra tūtiņu).
Ja ir locītavu sāpes, palīdz atjaunot šķidruma un enerģiju plūsmu.
Pret tūsku dzer dzintara tēju, jo tā ir urīndzenošs līdzeklis.
Zobu šķilšanās un zīdīšanas laikā uzliek krelles ar aizskrūvējamu aizdari vai pa mezgliņam starp dzintariem.
Dzintars mazina ādas iekaisumu, rētas, palīdz pret aknēm.
Hemoroīdu gadījumā izmanto svecītes no dzintara putekļiem, kam pievienotas saistvielas – eļļa un tauki.
Mazliet vēstures
1260. gadā tiek izdots dzintara likums – ekskluzīvas tiesības uz dzintaru piesavinās Teitoņu ordenis, un citiem par dzintara paturēšanu draud pakāršana. Tiek ieviestas dzintara klaušas.
