Atsaucas siltumā 2
Veselīgāk ir nograuzt pāris burkānu, nevis dzert tā ekstraktu kapsulās, un arī dzintaru labāk izmantot tādu, kā no jūras nācis. “Dzintaram patīk būt kopā, veidot attiecības ar cilvēku. Ir patīkami paņemt rokā gabaliņu vai vairākus. Sasildot plaukstās, izdalās ēteriskā eļļa, dzintars sāk smaržot, atsaucas. Ēteriskā eļļa ir dzintara dvēsele. Pats tīrākais, koncentrētākais kodols tajā,” uzskata Inga Lapiņa.
Dzintaru mieram, veiksmei un harmonijai var nēsāt kabatā, turēt blakus datoram, lai novērstu starojuma slikto ietekmi. Klīst leģenda, ka gaišreģe Vanga dzintaru dēvējusi par vienu no lietām, kam obligāti jābūt katrā mājā. Tas var būt lielāks dzintara gabals vai koka, keramikas trauks ar maziem gabaliņiem. Saskarē ar ķermeni dzintars siltuma ietekmē izdalīs ēterisko eļļu un citas vielas, arī dzintarskābi, kas ir visvairāk izpētītā sastāvdaļa un kam piemīt spēcīgas dziednieciskās īpašības –pretiekaisuma, biostimulējoša iedarbība, kas sekmē audu, šūnu atjaunošanos. Dzintara apstrādes meistari zina – ja gadās noslīpēt kādu gabaliņu ādas, pirksts automātiski iešaujas mutē un pēc tam dzintara putekļos. Tie labi palīdz pret aukstumpumpām, brūcēm, bet plāksterim var līdzēt dzintars ar plakanu virsmu – tieši garoziņā ir visvairāk dzintarskābes. Smalkās molekulārās struktūras dēļ dzintarskābe organismā uzsūcas ātri, viegli un dziļi, 20 minūšu laikā sasniedzot visas šūnas. “Ja dzintaru rokās bužina 20 minūtes, jutīgākie jūt garšas pārmaiņas mutē.”
Dzintara pindas jeb lina auduma maisiņi ar dzintara gabaliņiem, ko izmanto masāžām, pirms lietošanas tiek sildīti. Sildot tiek gatavota dzintara eļļa un ar karstu ūdeni – dzintara tēja. Tomēr jāuzmanās, lai to nepārkarsētu.
Īpaša iedarbība jūtama pirtī – siltā un mitrā vidē, kur visi procesi norit ātrāk. Sasildītu dzintaru ieliek plaukstās, uz pēdām vai mugurkaulāja. Dzintars paātrina, izlīdzina asiņu, limfas, arī enerģētisko un informatīvo plūsmu. Tējai piemīt urīndzenošas īpašības, un to nevajadzētu lietot pirms gulētiešanas un vairāk par glāzi dienā.
Dzintarēni, kripatas, putekļi un pūderis
Dzintars izsenis bijis vīraka, baznīcās kvēpināmu maisījumu, sastāvdaļa, un Indijas vīraka tirgus joprojām ir liels šā materiāla patērētājs. Lietuviešu zintnieki dzintaru plaši lieto savos rituālos, piemēram, attīra telpu, metot sauju dzintara putekļu ugunī. Šādi dezinficē arī izkurinātu pirti, kurā norisināsies dzemdības.
Lielie dzintara gabali ir enerģētiski spēcīgāki, tādus nemaļ un nesmalcina. Gana lielu un ērti satveramu var izmantot galvas masāžai, tādējādi palīdzot pret galvassāpēm, uzlabojot asiņu mikrocirkulāciju. Plaukstās sildīts dzintars ir atbalsts meditācijā, tas nomierina un relaksē, stimulē organisma pašatjaunošanās rezerves.
Dzintarēnus liek pindās un izmanto plaukstu masāžai, bet krellītes palīdz bērniem zobu šķilšanās laikā, kā arī pasargā suņus un kaķus no ērcēm un blusām – dzintars, berzējoties gar apmatojumu, rada statisko elektrību, kas kukainim netīk, un mīluli nevajag mazgāt ar ķīmiskiem pretblusu, pretērču šampūniem.
Dzintara kripatas visbiežāk pārtop par dzintara putekļiem un arī pūderi – pavisam smalku frakciju. To var nopirkt vai pagatavot pats, jo sasmalcināt nav grūti, bet labāk to darīt akmens piestā, nevis kafijas dzirnaviņās, jo saskarsme ar metālu nav vēlama. Kripatās ir augstāka dzintarskābes koncentrācija, tāpēc no tām visbiežāk gatavo tēju, uzlējumu un eļļu.
Putekļus vai pūderi var iemaisīt sejas vai roku krēmā, masāžas eļļā. Parasti izvēlas bērniem domātu krēmu, kam ir vismazāk piejaukumu, pievieno putekļus un maisa, līdz sasniegta vēlamā konsistence – ne par biezu, ne par šķidru. Ļauj pāris dienu ievilkties. Putekļus var arī iemasēt ādā, bet tai jābūt sausai. Iesnu gadījumā der iemasēt plaukstās un pēdās, bet, ja ir blaugznas, – ierīvēt galvas ādā.
