Dzīves teātris Dimitera kunga izstādē 0
Vecrīgā galerijā “Daugava” līdz 25. jūlijam skatāma “Dimitera kunga izstāde”. Juris Dimiters ir viens no plakātistu ievērojamākajiem meistariem ar savu spilgti izteiktu individuālo rokrakstu. Šajā izstādē gan neredzēsim mākslinieka plakātus, bet gan viņa gleznas, fotogrāfijas un datorgrafikas.
Tas jau simtiem reižu dzirdēts, ka dzīve ir teātris – traģēdija, komēdija, farss utt. Katru dienu par to ir iespēja pārliecināties no jauna. Jura Dimitera māksla ir skatuve, kur tiek izspēlētas dažādas epizodes ar lietām un vietām. Galerijas vadītāja Anda Treija, raksturojot mākslinieku, teic: “Gaismu meistars ir pati asprātība, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Juris Dimiters, jo tieši scenogrāfiju viņš studēja Mākslas akadēmijā un ir pielietojis tur gūtās zināšanas pat uz lielās Operas skatuves. Uz savas mākslas skatuves viņš izmanto iespēju būt arī režisoram. Un kas var liegt šo privilēģiju pašam savā teātrī?”
Veram vaļā galerijas “Daugava” durvis un izrāde “Dimitera kunga izstāde” sākas. “Uz skatuves tiek izspēlētas epizodes pat no Šekspīra, visdrīzāk gan no dzīves, kas kaislību, mīlas, nodevības, greizsirdības, varaskāres un nebeidzamu sapņu un fantāziju pārpilna kā pati Vijama Šekspīra lugu pasaule. Tikai kā to inscenēt, kā pasniegt uz skatuves? Juris Dimiters talkā ņem klasiskos paņēmienus – ironija, paradokss, simbolu un alegoriju valoda un laikmetīgās tehnoloģijas,” atklāj A. Treija.
“Vienkārši priekšmeti neparastās kombinācijās spēj tevi uzrunāt citādi,” saka mākslinieks J. Dimiters. Izdzirdot vārdu J. Dimiters, vienmēr pirmā asociācija ir – plakāts. Šī izstāde ir citāda. Protams, nevienam nebūs šaubu, ka darbus ir veidojis J. Dimiters, bet izstādē ir tikai viens plakāts. Mākslinieka pirmais plakāts, aģitācija “Mūsu darbs mieram”. Mākslinieks vienmēr uzsvēris, ka viņa darbi ir bijuši veltīti mieram. “Es esmu darbus veltījis mieram. Tie nav vērsti uz agresiju, es esmu cīnījies par mieru,” saka J. Dimiters. Šajā izstādē ir trīs bloki. Datorgrafika, kas ir mākslinieka hobijs un tāda kā nodeva jaunajām tehnoloģijām. Tad ir glezniecība. Gleznas ir veidotas jauktā tehnikā. Mākslinieks uz audekla izdrukā vecmeistaru darbus un tad ar pietāti pret vecmeistaru to papildina no sevi. “Veidojās it kā tāds dialogs varbūt ar to vecmeistaru, varbūt es viņu papildinu, bet nekādā ziņā tā nav kaut kāda ņirgāšanās un es viņu neizmantoju sliktos nolūkos. Es viņu izmantoju tāpēc, ka es viņu ļoti cienu un man patīk,” atklāj mākslinieks. Trešais bloks ir vecās fotogrāfijas no 70., 80. gadiem, kurās mākslinieks fiksējis sev interesantus momentus. “Es vienmēr ļoti esmu aizrāvies ar faktūrām, kuras veido daba pati,” nosaka mākslinieks. Izstādē ir māksliniekam tik raksturīgie sērkociņi. Sērkociņi māksliniekam aizsākās ar “Romeo un Džuljetas” teātra plakātu. “Man tie sērkociņi aizvieto cilvēkus. Attēlo cilvēku emocijas,” atklāj mākslinieks.
Savukārt mākslas zinātnieks Jānis Borgs teica: “Jura Dimitera mākslas pasaulē, gleznās un plakātos nav vietas nejaušībai, gadījumam, ekspresijai. Reālistiska noteiktība, kas, starp citu, ir arī viens no scenogrāfiskās izteiksmības nosacījumiem, šeit iet roku rokā ar vēsu intelektu, daudzslāņainām metaforām, ironiju un sarkasmu, pat metafiziskām un sirreālistiskām mistērijām… Teatrāls optimisms mijas ar melanholiskām noskaņām. Atbilstoša izveidojusies arī gleznošanas tehnika – gluds un precīzs krāsas ieklājums ar mazu sabuļspalvas otiņu. Kamēr daudzi mākslinieki kaislīgi plosās pie saviem darbiem, Juris Dimiters, līdzīgi viduslaiku mūkam savā klostera cellē, klusi un mierīgi glezno mūsdienīgas “miniatūras”. Jura Dimitera māksla līdzinās juveliera stihijai. Viņš ir dimantu slīpētājs.”
Dzīves teātris profesionāla, talantīga mākslinieka interpretācijā – tāda ir “Dimitera kunga izstāde”.
