Dzīves kods stiklā 0
Šodien, 5. janvārī, Aspazijas mājā Jūrmalā atklās jaunās stikla mākslinieces Agneses Gedules pirmo personālizstādi. “Stikla spēles” ir veids, kā māksliniece vēlas rosināt cilvēkus atrast, saprast, pārdomāt, izjust savu dzīves kodu. Izstāde būs aplūkojama līdz 15. februārim.
Šovasar māksliniece pabeigs studijas Latvijas Mākslas akadēmijas stikla nodaļas maģistrantūrā. Viņa piedalījusies izstādēs Latvijā, Čehijā, Lielbritānijā, Somijā, Dānijā un Luksemburgā, taču pirmo personālizstādi vēlas sarīkot tieši dzimtajā Jūrmalā. “Aspazijas māja atrada mani, uzrunāja tieši pirms Ziemassvētkiem – iznāca gluži kā dāvana.”
Agnese atceras – Rīgas Amatniecības vidusskolā apguvusi formas dizainu, specializējoties keramikā, taču īpaša attieksme pret stiklu bijusi kopš bērnības, lai arī mākslinieku ģimenē neesot. “Mamma savulaik gan gribēja kļūt par stikla pūtēju,” pasmaida Agnese. “Akadēmijas stikla nodaļā laimīgi tiku jau pirmajā reizē.”
Studējot māksliniece stiprinājusi zināšanas un prasmes ne tikai Rīgā, bet arī Anglijā, Sanderlandē, kur atrodas viena no Eiropas lielākajām stiklinieku skolām, bet nesen nenovērtējama pieredze gūta “Erasmus” programmas studiju praksē mākslinieka Roberta Emeringera vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā. Tur notiekošajā Starptautiskajā stikla mākslas festivālā, vienā no lielākajiem Eiropā, Agnese kā studente piedalījusies jau divreiz.
“Latvijā stikla māksla ir ļoti labā līmenī, taču nepamet sajūta, ka tā ir atstāta otrajā plānā,” spriež māksliniece. “Vērojot, kāda publika apmeklē stikla mākslas izstādes Eiropā, redzams, ka pie mums tā ir pilnīgi citāda.
Ja pie mums cilvēks var atļauties iegādāties mākslu, tad noteikti izvēlēsies gleznu, nevis stiklu, lai arī mums ir ļoti daudz labu darbu, mākslinieku. Iespējams, tās ir sekas Līvānu un Grīziņa stikla likvidēšanai, pēc tam iestājās panīkums, arī interese par studi- jām šajā jomā ir mazinājusies.”
Māksliniece atzīst – paralēli izstādes darbu radīšanai jānodrošina “maizīte”, veicot pasūtījuma darbus. Agnese teic, arī šajā jomā iespējama gana radoša izpausme. Pirms gada Agneses veidotās balvas aizceļojušas uz pasaules čempionātu minigolfā, darināti arī dizaina priekšmeti.
Vairāki no izstādē redzamajiem darbiem tapuši Luksemburgā – Agnese atklāj, autortehnikā darinātais šķīvis līdz pilnībai slīpēts pat trīs mēnešus, paralēli apgūstot arī vitrāžu restaurācijas noslēpumus.
Izstādē ir arī pūstā stikla darbi, kas tapuši Anglijā. “Tikai vēlāk uzzināju, ka kaut ko tādu tur dēvē par “raganu bumbām”, ko māņticīgi pilsoņi novieto pie savu namu durvīm, atvairot nevēlamus ciemiņus,” pasmaida Agnese.
Māksliniece atklāj, pašlaik viņu interesē personības identitātes tēma. Liels krāsaina stikla apļu virteņu panelis, veidots no lokšņu jeb logu stikla sietspiedes tehnikā, saglabājis pašas mākslinieces rokas nospiedumus, bet zaļā stiklā sietspiedes tehnikā tapis pat autores pašportrets. “Plauksta ir katra cilvēka identitātes zīme. Domāju, ka manas plaukstas nospiedumā var atrast gan manas bērnības spēļu sadzijušos nobrāzumus, gan nākotnes izspēlētos pareģojumus, manas prieka un bēdu asaru lāses, laimes un nelaimes rievas, smaga un viegla darba tulznas, draugu un radu spēcīgās saknes. Katrs gads un varbūt tikai mirklis ir lai- ka un telpas, varbūt pat sagadīšanās spēles nospiedums.”
