Jānis Hermanis: Dzīves dārdzība Latvijā palielināsies 1
Centrālās statistikas pārvalde publicējusi jaunākos rādītājus par patēriņa cenu izmaiņām Latvijā. Pēc šiem datiem, inflācija 2018. gada beigās (cenu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri) bija 2,6% – vidēji tādā apjomā aizvadītā gada laikā palielinājās dzīves dārdzība Latvijas iedzīvotājiem.
Protams, dažādas iedzīvotāju grupas cenu kāpumu vērtē citādi, jo atšķiras to ikdienas izdevumu sastāvs: pensionāri inflāciju vērtē pēc cenu izmaiņām pārtikai, medikamentiem un komunālajiem pakalpojumiem, autobraucēji – pēc degvielas cenām u. tml.
Lai novērtētu vidējo cenu tendenci, vispirms tiek apkopota informācija par dažādu mājsaimniecību izdevumu sastāvu, un tad tās rezultātā statistiķi izveido nosacītu vidējo patēriņa grozu inflācijas rādītāju aprēķināšanai.
Šajā patēriņa grozā apmēram pusi veido trīs lielākās mājsaimniecību izdevumu pozīcijas – pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (22,9%), mājokļa uzturēšana un komunālie pakalpojumi (14,9%) un transports (14,1%).
Tātad cenu tendencēm minētajās grupās ir arī lielākā ietekme uz kopējo dzīves dārdzību, un tām parasti arī tiek pievērsta lielākā sabiedrības uzmanība.
No minētajiem 2,6% lielāko ieguldījumu (0,72%) kopējā cenu pieaugumā ietekmējuši mājokļa uzturēšanas izdevumi, jo ir kāpuši ūdensapgādes pakalpojumu tarifi un būtiski sadārdzinājušās cietā kurināmā (koksnes) cenas.
Otra lielākā ietekme ir alkoholam un tabakai (0,49%), kuru cenu kāpums ir saistīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu.
Trešā lielākā ietekme (0,47%) ir transporta izdevumiem, jo īpaši personisko automašīnu īpašniekiem, ko ir veicinājis gan naftas cenu kāpums pasaules tirgos, gan jau pieminētā akcīzes nodokļa celšana.
Šeit jāpiebilst, ka Latvijas budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa 2018. gadā ir bijuši par 135 miljoniem eiro lielāki nekā iepriekšējā gadā.
Cenu līmenis galvenajā izdevumu pozīcijā “pārtika un bezalkoholiskie dzērieni” 2018. gada laikā palielinājies samērā nedaudz (vidēji par 0,6%), taču šīs grupas ietvaros ir bijušas ļoti daudzveidīgas cenu svārstības.
Salīdzinoši straujāks cenu kāpums ir bijis kartupeļiem (+10,5%), maizei (+7,9%) un liellopu gaļai (+7,6%). Tajā pašā laikā citās pārtikas preču sadaļās ir bijis cenu samazinājums, jo īpaši cukuram (–18,1%), svaigiem augļiem (–8,4%) un sviestam (–5,6%).
Ja vērtē cenu izmaiņas ilgākā laika posmā, tad patēriņa cenu līmenis Latvijā kopš 2010. gada ir palielinājies par 14,4% (skat. attēlu). Mājokļa uzturēšanas un komunālie izdevumi ir sadārdzinājušies par 25,7%, pārtika un bezalkoholiskie dzērieni – par 19,8%, bet transports – par 7,9%.
Pēc “Eurostat” datiem, cenu līmenis Latvijā laikā no 2010. līdz 2017. gadam palielinājās no 62% līdz 68% pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Tas ir zemāk nekā Igaunijā (74%), bet augstāk nekā Lietuvā (60%).
Latvijas cenas dažādās preču un pakalpojumu grupās ir atšķirīgas, salīdzinot ar ES vidējo līmeni.
Latvijā ir salīdzinoši dārgāks apģērbs un apavi (105% salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni), bet pārējās preču un pakalpojumu grupas ir lētākas, jo īpaši – veselības aprūpe (46%), mājokļa uzturēšanas un komunālie izdevumi (56%) un izglītība (58%).
2019. gadā inflāciju ietekmēs komunālo pakalpojumu cenu kāpums, kā arī turpmāka akcīzes nodokļa likmju palielināšana alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Tāpēc dzīves dārdzība Latvijā pakāpeniski palielināsies, lēnām tuvojoties ES vidējam līmenim.
Tomēr jāatzīmē, ka vidējās algas kāpums Latvijas tautsaimniecībā aug par kārtu straujāk. Šogad vidējās algas kāpums varētu būt par 7–8%, kamēr inflācija – apmēram 2–3%. Tāpēc iedzīvotāju pirktspēja Latvijā turpinās palielināties.
